Brasas apkaimē sāksies mobilitātes punkta būvniecība

No 14. aprīļa pie dzelzceļa stacijas “Brasa” plānots sākt mobilitātes punkta būvniecību, lai izveidotu ērtus un drošus savienojumus starp dzelzceļa, sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju infrastruktūru un labiekārtotu apkārtējo vidi. Būvdarbu laikā tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas pēc nepieciešamības var mainīties.

Būvdarbi Brasas apkaimē notiks projekta “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” ietvaros, kas paredz īstenot divas nozīmīgas pilsētvides attīstības ieceres – mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas izbūvi un Brasas tilta skvēra pārbūvi. Ar mobilitātes punkta publiskās ārtelpas saistītos būvdarbus plānots sākt 14. aprīlī, bet Brasas tilta skvēram vēl tiek izstrādāts būvprojekts un paredzēts, ka tā pārbūvi Rīgas pašvaldība sāks 2026. gada sākumā.

Projekta mērķis ir veicināt videi draudzīgu pārvietošanos, izveidojot ērtu un drošu savienojuma jeb mobilitātes punktu starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Projekta teritorijā tiks uzlabota vide brīvā laika pavadīšanai un paaugstināta drošība, jo esošā infrastruktūra vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības standartiem.

Mobilitātes punkta “Brasa” publiskās ārtelpas būvniecības darbus veiks SIA “Baltijas Būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Darbu laikā tiks ietekmēta gājēju pārvietošanās, līdz ar to tā tiks novirzīta pa alternatīviem maršrutiem, nodrošinot gājēju drošību un pārvietošanās ērtību. Autotransportam tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Klusās ielas posmā no Brasas satiksmes pārvada līdz Laktas ielai. Tāpat tiks ierobežota autotransporta novietošana stāvlaukumā Gaujas ielas un Starta ielas krustojumā. Aicinām visus satiksmes dalībniekus rūpīgi ievērot ceļa norādes zīmes un sekojošos satiksmes ierobežojumus, lai nodrošinātu drošu un veiksmīgu būvniecības procesa norisi.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk nekā 1,77 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 800 000 eiro. Projekts Nr. 5.1.1.3./1/23/A/017 “Publiskās ārtelpas attīstība mobilitātes punkta „Brasa” integrācijai pilsētvidē” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ”Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” ietvaros. Projekta īstenošanas termiņš ir 2026. gada 31.decembris.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu.

Jau ziņots, ka kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un to publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās – “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma”, “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Brasas un Centra apkaimē ieviesīs jaunu 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

,

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Uzaicinājums medijiem – REA atklās aprites ekonomikas telpu “Sadarbnīca”

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicina medijus piedalīties jaunās aprites ekonomikas telpas “Sadarbnīca” atklāšanas pasākumā, kas notiks piektdien, 6. decembrī, plkst. 12.00, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā arī aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

“Sadarbnīca” būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties un iepazīt “Sadarbnīcas” jauno telpu un tās piedāvātās iespējas!

 

Brasā top Latvijā garākais murālis

,

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

1.oktobrī vairākos ielu posmos Rīgā darbu uzsāks jaunas maksas autostāvvietas

, , ,

1. oktobrī vairākās ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas. To mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus. Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas izveidotas sekojošās ielās un posmos:

  • Alojas iela: posmā no Miera ielas līdz K. Valdemāra ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Eksporta iela: posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai un no Miķeļa ielas līdz Eksporta ielai (B tarifu zona)
  • Ģertrūdes iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Skolas ielai (B tarifu zona)
  • Grostonas iela: posmā no J. Daliņa ielas līdz J. Dikmaņa ielai un no J. Daliņa ielas (C tarifu zona)
  • Hospitāļu iela: posmā no Miera ielas līdz Zirņu ielai (C tarifu zona)
  • J. Daliņa iela: posmā no Skanstes ielas līdz Grostonas ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Vesetas ielai (C tarifu zona)
  • K. Valdemāra iela: posmā no Alojas ielas līdz Mālpils ielai (C tarifu zona)
  • Nītaures iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Pulkveža Brieža iela: posmā no Pētersalas ielas līdz Hanzas ielai (D tarifu zona)
  • Rūpniecības iela: posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai (D tarifu zona)
  • Tomsona iela: posmā no Nītaures ielas līdz Mālpils ielai un no Mālpils ielas līdz J. Dāliņa ielai (C tarifu zona)
  • Zirņu iela: posmā no Skanstes ielas līdz Vesetas ielai, no Vesetas ielas līdz K. Valdemāra ielai un no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai (C tarifu zona).

Par stāvvietu B, C un D zonās darba dienās jāmaksā:

  • no plkst. 08.00 līdz 20.00;
  • sestdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00.
  • svētdienās un svētku dienās, pakalpojums ir bez maksas.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā tarifu zonā, var noformēt iedzīvotāja karti, kas nodrošinās ērtāku autostāvvietu uzmantošanu. Karte jānovieto redzamā vietā – kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa tā, lai autostāvvietu kontrolieriem būtu iespējams pārliecināties par šī dokumenta esamību un saturu, t.i. jābūt saskatāmam derīguma termiņam, dokumenta numuram u.c.

Norēķināties par autostāvvietu pakalpojumu iespējams, izmantojot mobilo lietotni Mobilly, Europark.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Brasas kaimiņu svētki. Laiks Tētim

Šī gada 8. septembrī, Tēva dienā, no plkst. 15.00 līdz 22.00 Brasas Brasas tilta skvēru un Laktas ielu pieskandinās gadskārtējie Brasas kaimiņu svētki. Tie ir senākie un plašākie Rīgas apkaimju svētki, kas gadu gaitā ir kļuvuši par neatņemamu Brasas tradīciju un nozīmīgu apkaimes identitātes sastāvdaļu.

Šogad svētki norisināsies jau 11. reizi, turklāt pirmo reizi tie notiks Tēva dienas noskaņās. Godinot tēvus, pasākuma programmā ir iekļautas dažādas viņu priekam veltītas aktivitātes un priekšnesumi. Tāpat dienas gaitā gaidāmas jau iemīļotas atrakcijas gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem, radošās darbnīcas, sacensības, stafetes, spēles, orientēšanās, piepūšamās atrakcijas, pārvietojamais skeitparks un lielie ziepju burbuļi. Paralēli sportiskām, izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm visai ģimenei, pasākuma laikā varēs baudīt arī dīdžeju un latviešu hiphopa mākslinieku “E6” muzikālos priekšnesumus.

Pārsteigums tētiem un visiem auto faniem – sadarbībā ar auto klubiem būs “Brasa Street Cars Expo”, kur varēs apskatīt unikālas modificētas automašīnas, to skaitā arī leģendāros BMW E30 un E36.

Ikviens būs laipni gaidīts kopā ar savu ģimeni, draugiem un kaimiņiem, lai no plkst. 15.00 līdz 22.00 īpašā svētku atmosfērā baudītu muzikālas, sportiskas, izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes. Svinēsim, dziedāsim, dejosim, baudīsim gardus ēdienus un dzērienus, kā arī radīsim skaistas atmiņas kopā ar apkaimes kaimiņiem un ciemiņiem!

PASĀKUMA PROGRAMMA

● 15.00-22.00 – Muzikālā skatuve
● 15.00 – Burbuļu disenīte ar DJ Feldmanis
● 15.30 – Hip-Hop dejas ar Keitiju Valteri
● 16.30 – DJ MAD_A, DJ Feldmanis
● 18.00 – DJ Mixmaster AG
● 20.00 – DJ Oriole
● 21.00 – E6

15.00-20.00 Svētku aktivitātes

  • Automašīnu izstāde – “BMW E30 Klubs” un “BMW E36 Club Latvia”
  • Īpašu auto izstāde – “e-mobile.lv”
  • Riepu mainīšanas konkurss – “Darbnīca L&A”
  • Tēvu-bērnu stafete – basketbola klubs “Ķeizars”
  • Sacensības basketbola metienos
  • Izzini savu apkaimi – biedrība “Brasa”
  • Orientēšanās uzdevumi
  • Radošās darbnīcas – RDMV
  • Mākslas darbnīca “Apsveikums tētim”
  • Galda spēles – “Lielās koka spēles”
  • Elektriskā automodelisma trase – “Filings.lv”
  • Mazo bērnu telts – bērnudārzs “Māja”
  • Piepūšamās atrakcijas
  • Aizsardzības stends
  • Drošības stends

Logo

 

Viens no veselības jomas iestāžu mērķiem – iekļaujoša darba vide personām ar invaliditāti

, ,

Lai Rīgas pašvaldības veselības jomas kapitālsabiedrības varētu uzsākt darbu pie vidēja termiņa stratēģiju izstrādes nākamajam teriodam – turpmākajiem trim gadiem, Rīgas domē tika apstiprināti Rīgas veselības centra, Rīgas 1. slimnīcas, Rīgas 2. slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama nefinanšu mērķi. Visām četrām veselības jomas pašvaldības kapitālsabiedrībām kā nozīmīgs uzdevums noteikts iekļaujošas darba vides veicināšana, kā arī prakses vietu veidošana, tajā skaitā personām ar invaliditāti.

Personu ar invaliditāti konsultatīvās padomes sēdēs nevalstisko organizāciju pārstāvji regulāri uzsver, ka nodarbinātība ir aktuāla problēma. Taču, lai cilvēks ar invaliditāti varētu iegūt darbu, jau studiju laikā viņam nepieciešama prakses vieta. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs uzskata, ka pašvaldības kapitālsabiedrībām ir jārīkojas proaktīvi, sniedzot prakses un darba iespējas personām ar invaliditāti.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām regulāri jāizstrādā vidējas darbības stratēģijas, kas ietver gan finanšu, gan nefinanšu mērķus un rīcību to sasniegšanā. Veselības jomas iestādēm ir vairāki kopīgi mērķi: veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamības uzlabošana, veselības veicināšana, iedzīvotāju izglītošana, infrastruktūras racionāla izmantošana un uzturēšana, kvalificēta, motivēta personāla piesaiste un darba apstākļu modernizēšana, tajā skaitā mākslīgā intelekta ieviešana, pētniecība un inovācijas. Strādājot pie stratēģijām, izstrādājot rīcības plānus noteikto mērķu sasniegšanai, tiks ņemti vērā arī nevalstisko organizāciju priekšlikumi iekļaujošas darba vides jautājumos.

Katrai no veselības jomas iestādēm ir arī specifiski uzdevumi atbilstoši tās profilam. Rūpējoties par iedzīvotāju sociālo aizsardzību, Rīgas 1. slimnīcai izvirzīts mērķis īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, savukārt Rīgas veselības centrs līdzdarbosies sabiedrības informēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā sadarbībā ar iestādes telpās strādājošiem ģimenes ārstiem. Rīgas Dzemdību nams, kur strādā arī sociālā darbiniece, turpinās uzlabot sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, Rīgas 2. slimnīca paredz pievērsties ortogeriatrijas programmai un paplašināt dienas stacionāra darbību, kā arī turpinās stiprināt esošo civilmilitārās gatavības līmeni.

 

Rīgas pašvaldība informēs par mobilitātes punktu izbūvi dzelzceļa pieturvietās

,

Ceturtdien, 15. augustā plkst. 12.00 norisināsies preses konference, kurā Rīgas pašvaldība informēs par sabiedriskā transporta savienojuma punktu jeb mobilitātes punktu izbūvi pie dzelzceļa pieturvietām.

Preses konference norisināsies pie Brasas dzelzceļa stacijas. Precīza pulcēšanās vieta – pie gājēju pārejas dzelzceļa pieturas punkta pusē. Pasākuma norises vieta apskatāma te.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs, Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns, SIA “BM projekts” pārstāvis Didzis Dāle un AS “Latvijas Dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas daļas vadītājs Toms Kalnītis.

Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde ir pabeigusi projekta “Pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punkti ar dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem “Alfa”, “Atgāzene”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, ”Vecāķi”, “Gaisma” jeb ”mobilitātes punktu” projektēšanas posmu un augustā izsludinās iepirkumu būvdarbu veikšanai.

Preses konferencē tiks sniegta informācija par izstrādātajiem risinājumiem šo deviņu dzelzceļa staciju saistītās teritorijas labiekārtošanai, plānoto satiksmes infrastruktūru sabiedriskajam transportam, gājējiem, velobraucējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem, nodrošinot dzelzceļa stacijas platformas savienošanu ar esošo satiksmes infrastruktūru.
Papildus tiks sniegta informācija par mobilitātes punktu dzelzceļa stacijās “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” projekta īstenošanas gaitu.