Agrīnās attīstības izvērtēšana Rīgas pirmsskolu konsultatīvajā centrā pēc Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas metodes

, , , , ,

Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestāde “Ābecītis” Konsultatīvais centrs ir iegādājies Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (MFDA) metodi, lai pēc iespējas ātrāk un objektīvāk varētu veikt bērnu testēšanu un spētu sniegt atbalstu un palīdzību bērna funkcionēšanas traucējumu mazināšanā un visas ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Nereti nav viegli atšķirt, vai bērna attīstības īpatnības ir saistītas ar paliekošu funkcionēšanas traucējumu attīstības risku, vai arī bērnam ir tikai gausāks attīstības temps un, viņam pieaugot, prasmes un iemaņas tiks apgūtas līdzīgi vienaudžiem. Tādēļ, izvērtējot bērna attīstību un lemjot par nepieciešamo ārstēšanu, ir svarīga ne tikai vispusīga klīniskā izmeklēšana, bet arī rūpīga un objektīva bērna psihomotorās attīstības novērtēšana.

Metodika ir sadalīta divās daļās:

● MFDA – pirmais dzīvības gads – izvērtē funkcionālās attīstības jomas – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība.
● MFDA – otrais/trešais dzīvības gads – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība, patstāvība.

Lai saņemtu pēc iespējas objektīvākus rezultātus, testēšanas nosacījumiem jābūt vienotiem, standartizētiem testa materiāliem un jāievēro vienoti pamatnosacījumi testēšanas laikā. Izpētes mērķis ir iegūt bērna attīstības atspoguļojošu ainu svarīgākajās attīstības jomās dotajā brīdī. Mazu bērnu vājo uzmanības koncentrēšanās spēju un vieglās uzbudinātības dēļ ir svarīgi radīt optimālus izpētes apstākļus, lai bērns netraucēti un rotaļīgi varētu veikt dažādos uzdevumus. MFDA – autori atzīmē, ka liela loma ir vecāku sniegtajiem datiem, kas bieži ir ticamāki nekā testēšanas laikā iegūtie dati. Testa rezultātu ticamību nosaka, testēšanas un novērtēšanas instrukciju obligāta ievērošana.

Rīgas pirmsskolu konsultatīvajos centros arī ir pieejami psihologi. Speciālistu konsultācijas un izpētes ir bezmaksas. Pakalpojums pieejams mazajiem rīdzeniekiem.

Rīgā ir pieejami seši pirmsskolas konsultatīvie centri:

● Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādē “Ābecītis”, tel.67848885, e-pasts: kcr13pii@riga.lv
● Rīgas 239.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.25416227, e-pasts: kc239pii@riga.lv
● Rīgas 273.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.67848837, e-pasts: kcr273pii@riga.lv
● Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Blāzmiņa”, tel. 67474528, e-pasts: kcblazmina@riga.lv
● Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Madariņa”, tel. 67848884, e-pasts: kcrpiimada@riga.lv
● Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārdega”, tel. 67848929, e-pasts: kcmardega@riga.lv

 

Septembrī Rīgas pašvaldība “Koka Rīga” telpās atklās restaurācijas darbnīcu

,

Šā gada 12. septembrī Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, plānots atklāt koka restaurācijas darbnīcu.

Restaurācijas darbnīcas atklāšanas pasākums norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā tiks organizēta restaurācijas darbnīcu pārstāvju, kultūrvēsturiskā mantojuma speciālistu, restauratoru un citu jomas ekspertu tematisko darba grupu domnīca moderatora pavadībā, savukārt pasākuma otrajā daļā notiks darbnīcas atklāšana ar dažādām izglītojoši informatīvajām prezentācijām, darbnīcas ideju konceptu prezentācijām, kā arī pašvaldības un citu jomas pārstāvju diskusijām.

Pasākumā paredzētas prezentācijas, speciālistu redzējums par koka restaurācijas darbnīcas nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā Rīgas pilsētā. Savā pieredzē dalīsies arī Liepājas Restaurācijas centrs, kuri veiksmīgi sevi realizē kā Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālais partneris Latvijā, kā arī aktīvi rīko sabiedrību izglītojošus pasākumus, ar iespēju apgūt dažādas vēsturiskās restaurācijas prasmes sava īpašuma sakopšanai Liepājas pilsētā.

Pasākums paredzēts 12. septembrī no plkst.13.00-16.00 “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12, kura laikā norisināsies arī atvērto durvju diena.

Kopš 2021. gada maija Krāsotāju ielā 12, Rīgā, darbojas Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa, attīstot savulaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas īstenotā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros tapušā Koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” darbību.

Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku atjaunošanā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas. Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

“Ghetto Games” paliek Grīziņkalnā vēl uz pieciem gadiem

,

Ceturtdien, 7. augustā, Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments kopā ar biedrību “Streetbasket” (“Ghetto Games”) noslēdza līgumu par pašvaldība zemesgabala īpašuma Jāņa Asara ielā 24 nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai uz pieciem gadiem, lai organizētu bērnu un jauniešu ielu kultūras un sporta pasākumus Grīziņkalnā. Līgums tika noslēgts, jo šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma atjaunot Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmumu par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

“Mūsu prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana, lai tādā veidā mazinātu sociālo problēmu saasināšanos, tāpēc šodien Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments atkārtoti ir noslēdzis līgumu ar “Strettbasket”. Biedrība varēs arī turpmākos piecus gadus darboties Grīziņkalnā. Mēs redzam, ka sporta organizācija rēķinās ar apkaimes iedzīvotāju interesēm, jo tiek veikta skaņas mērīšana un ir ieviesta aparatūras lietošanas ierobežojumi. Šis ir pozitīvs lēmums rīdziniekiem kopumā, jo bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Līgumā par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai ir izvirzīti vairāki noteikumi, kas jau iepriekš tika pārrunāts organizētajās sapulcēs starp Rīgas domes, biedrības “Streetbasket” un Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Noteikumi paredz, ka ir jāievēro klusumu nakts stundās no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, neorganizējot sporta pasākumus vai ar sportu saistītas aktivitātes šajā laikā, t. sk. neveicot teritorijā esošo metāla konstrukciju montāžas vai demontāžas darbus, bet potenciālos trokšņa avotus (skaļruņus, mūzikas atskaņotājus u. tml.) jānovieto tā, lai tie nebūtu vērsti pret dzīvojamām teritorijām, kā arī nodrošināt, lai radītā skaņas jauda nepārsniedz 80 dB (A) pie tuvākās dzīvojamās mājas. Savukārt visi interesenti skaņas kontrolēšanai var sekot līdzi https://sound.ghetto.lv/ . Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas radījušas neapmierinātību.

Kopš zemesgabala nodošanas bezatlīdzības lietošanā 2014. gadā, “Ghetto Games” ir nodrošinājusi regulāru sporta turnīru norisi, brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem, organizējot tematiskus pasākumus dažādām vecuma grupām, kas izpelnījušies lielu atzinību no rīdziniekiem. Tāpat arī šeit turnīriem ir izauguši mūsu valsts olimpiskie 3×3 basketbola pasaules čempioni.

“Ghetto Games” lietas izskatīšanas laikā norādīja, ka pēc publiskajiem reģistriem pieejamās informācijas Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet Grīziņkalna iedzīvotāju apkaimes biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībniekiem “Ghetto Games” pasākumos. Savukārt, apgabaltiesa savā lēmumā norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Vēl tiesa norāda, ka nav arī ticamu ziņu, ka viņi visi dzīvotu blakus nekustamajam īpašumam.

E. Ratnieks: Arī tiesa izvirza bērnu un jauniešu intereses par prioritāti un Ghetto Games paliek Grīziņkalnā

Šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma, ka tiek atcelts Administratīvās rajona 2024. gada 12. jūnija lēmums, kas liedza “Ghetto Games” (biedrības “Streetbasket”) darboties Grīziņkalnā, kā arī apmierināja lūgumu par Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmuma atjaunošanu. Tas nozīmē, ka pašvaldība nodod šai biedrībai uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā teritoriju Grīziņkalnā savu ieplānoto projektu īstenošanai. Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks norāda, ka šis ir pozitīvs lēmums mūsu bērniem un jauniešiem un biedrības “Ghetto Games” pasākumi notiks Grīziņkalnā.

“Šis tiesas lēmums nozīmē, ka “Ghetto Games” Grīziņkalnā varēs darboties turpmākos piecus gados, kā paredz gada sākumā noslēgtais līgums ar pašvaldību. Tiesa savā argumentācijā uzsvēra nepieciešamību kā prioritāti izvirzīt “Ghetto Games” kustībā iesaistīto bērnu un jauniešu intereses. Šis ir pozitīvs lēmums sabiedrībai kopumā, jo šī organizācija sniedz būtisku ieguldījumu bērnu aktīva un veselīga dzīvesveida veidošanā, iesaistot arī neformālās izglītības aktivitātēs, popularizējot un veicinot brīvprātīgo darbu. To, ko mēs visi ieguvām no šīs situācijas, ir kompromisu meklēšana, kas “Ghetto Games” gadījumā veiksmīgi izdevās, sadarbojoties ar vietējo māju iedzīvotājiem un ievērojot skaņu aparatūras lietošanas ierobežojumus pēc pulksten 10 vakarā. Mūsu kā pašvaldības prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana un maksimāla to atturēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas. Tam piekrīt arī sporta eksperti, Rīgas Pašvaldības policijaun citi speciālisti, kas uzsvēruši “Ghetto Games” ieguldītā darba ieguvumu pilsētai, valstij un sabiedrībai,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Tiesa savā pamatojumā kā vienu no argumentiem norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Tiesa norādījusi, ka publiskajos reģistros ir norādīts, ka Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet pieteicēja biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībnieku “Ghetto Games” pasākumos. “Ghetto Games” mērķis ir panākt, lai arī neaizsargātākās sabiedrības daļas bērniem un jauniešiem tiktu nodrošināti apstākļi būt vajadzīgiem, attīstīt savas prasmes un talantus, tikt pieņemtiem sabiedrībā bez diskriminācijas, tostarp bez nepieļaujamas pretnostatīšanas kādai iedzīvotāju grupai pēc sociālām pazīmēm.

Rīgas dome jau iepriekš atrada juridisku ietvaru, lai “Ghetto Games” pasākumi šovasar var notikt Grīziņkalnā, vienlaikus rīkojot sarunas starp domi un abām biedrībām. Ratnieks jau iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka pasākumiem ir jānotiek, jo to organizēšanā ir ieguldīts liels darbs no jauniešu puses, tiem pilnvērtīgi gatavojoties pasākumiem un sacensībām. Bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā.

Iepriekš Rīgas dome un biedrības vienojās par pasākumu grafiku līdz vasaras beigām ar nosacījumu, ka līdz plkst. 22.00 “Ghetto Games” var izmantot apskaņošanas iekārtas, bet pēc tam līdz plkst. 23.00 drīkst izmantot tikai mikrofonus. Jau līdz tam Rīgas domes un “Streetbasket” jaunajā teritorijas nomas līgumā bija iekļauti nosacījumi, kas paredzēja, ka pasākumiem jābeidzas līdz plkst. 23.00, bet tehnikas novākšanas darbus jāveic nākamās dienas rītā. Tāpat pasākumu laikā tika veikti trokšņa līmeņa mērījumi, ko nodrošināja pasākuma organizators. Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas rada neapmierinātību.

 

Imersīva zīmējumu izrāde “Kaimiņa dārza anatomija” tiek izrādīta dažādās Rīgas apkaimēs

, ,

2024. gada vasarā “Zīmējumu teātris” pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstam ir sagatavojis jaunu izrādi “Kaimiņa dārza anatomija”, kas interesentiem skatāma dažādās Rīgas apkaimēs. Vasaras ciklā jau notikušas izrādes Bieriņu akmeņdārzā, Lastādijas radošajā kvartālā un kultūrvietā “Aleponija”. Vēl gaidāmas izrādes Grīziņkalnā, Čiekurkalnā un Pārdaugavā.

Tuvākās izrādes:

●  3. augustā plkst. 12.00 Uzvaras parkā “Kreisā krasta svētkos”

●  3. augustā plkst. 17.00 Dzīves kvalitātes institūta “Viskaļi” Zaļumballē

Latviešiem ir trāpīgs teiciens: “Cita acī skaidu redz, savā baļķi neredz”. Un kuram tad nav aizslīdējis skatiens caur kaimiņa žoga šķirbu vai nenovaldīta mēle izteikusies par tur redzēto? Zīmējumu izrādē “Kaimiņa dārza anatomija” improvizators Varis Klausītājs kopā ar mākslinieku Mārtiņu Zuti un dažādu Rīgas rajonu iedzīvotājiem izveido vienu izfantazēta kaimiņa dārzu un uzbur to 3 dažādos laikos – pagātnē, tagadnē un pareģo arī nākotni. Katrs laika posms ar krāsainiem krītiņiem tiek zīmēts uz caurspīdīgām sienām, tādējādi skatītājiem ir redzami arī iepriekšējie zīmējumi piedāvājot turpinājumu nākamajiem. Varis Klausītājs uzklausa skatītāju ieteikumus un vada sarunu, kurā kopīgi izanalizējot kaimiņa dārzu skatītāji var izsāpēt sakrātās dusmas, skaudību, izpriecāties par uzlabojumiem, lai pēc tam uz saviem īstajiem kaimiņiem paskatītos jau ar pavisam citām emocijām.

“Kaimiņa dārza anatomija” ir izrāde, kas veido rajona kopienu, kaimiņu saliedētību un komunikāciju. Izrāde ir viegli pielāgojama tieši tai auditorijai, kāda ir ieradusies, līdz ar to tai nav vecuma, dzimuma vai kādu citu sociālo aspektu ierobežojuma. Izrādes vadītājs Varis Klausītājs pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu, līdz ar to šajās valodās runājošie varēs iesaistīties izrādē pat ja galvenokārt izrāde tiks vadīta latviešu valodā.

Izrāde veidota pēc zaļā teātra principiem – tātad pārvadājama vienā B kategorijas automašīnā, un visi izmantotie materiāli ir vairākkārt izmantojami. Arī izrādes laikā netiešā veidā tiks vērsta skatītāju uzmanība uz to, kā viņi rūpējas uz vidi sev apkārt.

Pasākumu organizē neatkarīgais profesionālais teātris “Zīmējumu teātris”, atbalsta Rīgas valstpilsētas pašvaldība. Izrādēs piedalīsies aktieris un režisors Varis Klausītājs un mākslinieks Mārtiņš Zutis.

Kontaktinformācija: Varis Klausītājs, +371 26 414 627, klausitajs.varis@gmail.com

Rīga aicina uz jautrām Jāņu svinībām pilsētas pakalnos

, ,

Dziesmas un danči, vainagi un Jāņu zāles, siera siešana un ugunskuru degšana – tas viss tepat pilsētā, Rīgā! Kur gan vēl labāk redzēt Jāņu rīta sauli lecam, kā kādā no Rīgas zaļajiem pakalniem! Jaunus un vecus, rīdziniekus un ciemiņus Rīga aicina līgot līdz pat rīta gaismai kādā no trim svētku norises vietām – Mežaparkā, Dzegužkalnā vai Grīziņkalnā.

Jāņi Mežaparkā

Tiem, kas vēlas jautri diet līdz pat rīta gaismai, jātiekas Mežaparka Zaļajā teātrī! Tur 23. jūnijā no plkst. 20.00 līdz pat saullēktam norisināsies Jāņu vakara pasākums “Rīgas zaļumballe,” kur kaut ko sev tīkamu atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji.

Svētkus ar tautiskām melodijām ieskandinās etnogrupa “Ogas” un “Stiprās sievas”. No plkst. 21.00 klausītājus un skatītājus priecēs apvienība “Vintāža”, bet par roka sadaļu zaļumballē rūpēsies Atis Ieviņš ar pavadošo grupu. Savukārt, ap pusnakti uz skatuves kāps Ingus Ulmanis un grupa “Lādezers”.

Vēlāk uz skatuves kāps tautā mīlētie mākslinieki Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, bet tūlīt pēc plkst. 2.00, kad pamalē jau sāks parādīties rīta gaisma, uz skatuves valdīs romantiskas jūtas, nāks grupa “Mazais princis”, kuras muzicēšanas galvenais vadmotīvs ir mīlestība. Pašā Jāņu nakts noslēgumā svinētāji sauli sagaidīs kopā ar šlāgergrupu “Roja” no Kurzemes. Gada īsāko nakti kopā ar līgotājiem pavadīs pasākuma vadītāji – apvienība “GraBulis” – aktieri Andris Bulis un Gints Grāvelis.

Jāņi Dzegužkalnā

Jaunus un vecus līgotājus 23. jūnijā no plkst. 20.00 gaidīs arī senākā Jāņu tradīciju vieta – Dzegužkalns. Dzegužkalns ir augstākais Rīgas kalns un tradicionāli senākā Jāņu svinību vieta, kura vēstures avotos kā rīdzinieku līgošanas vieta minēta jau 18. gadsimtā.

Pasākumā “Tradicionālie Jāņi Dzegužkalnā” viss notiks kā senāk, un rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apgūt latviešu kultūras tradicionālās vērtības un ieražas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu. Īpaša vieta Dzegužkalnā tiks ierādīta Jāņuguns iedegšanas rituālam, latviešu rotaļām un dančiem.

Svētku svinētāji varēs baudīt daudzveidīgu Jāņu programmu, kurā latviešu tradicionālā mūzika skanēs dažādu populāru folkloras, postfolkloras grupu un izpildītāju aranžējumos. Svētkos piedalīsies Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”, kapela “Karikste”, postfolkloras grupa “Iļģi” un “Rīgas danču klubs”, muzikālā apvienība “Rahu the Fool” un folkroka grupa “Jaunais Jāņu orķestris”.

Neizpaliks arī tradicionālie pasākuma vadītāji – Jāņu māte un Jāņu tēvs –“Skandinieku” ilggadējā dalībniece un pasākumu vadītāja Zoja Heimrāte un folkloras grupas “Vilki” vadītājs un aktieris Edgars Lipors, kas aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs.

Jāņi Grīziņkalnā

Tiem, kas negrib doties tālu prom no pilsētas centra, jādodas uz līgošanu Grīziņkalnā. Grīziņkalns arī šogad gaidīs ciemos Rīgas Jāņu bērnus, aicinot gada īsāko nakti pavadīt kopā. Tā būs unikāla iespēja baudīt dabas klātbūtni un saulgriežu maģiju pašā pilsētas centrā – pasākumā, kurā apvienojas tradicionālais un mūsdienīgais.

Jāņu bērnus Grīziņkalnā sagaidīs Marta Lovisa Jančevska un Kaspars Zvīgulis, kur jau no plkst. 20.00 norisināsies Jāņu rotaļas, vainagu vīšana, tradīciju apgūšana un aktīvas Līgo spēles visai ģimenei. Drosmīgākie kulināri uz zālienā izvietota lielā trejkāja varēs gatavot tradicionālo Jāņu sieru.

Tāpat pasākuma laikā pļavā norisināsies aktīvas spēles dažāda vecuma dalībniekiem – pakavu mešana mērķī, ķekatu gājiens, Līgo atmiņas spēle un citas aktivitātes. Kopā ar folkloras kopu “Kokle” lieli un mazi varēs apgūt dažādas Jāņu rotaļas, dančus, mācīties Līgo dziesmas un izzināt Jāņu nakts ticējumus, bet Elza Rozentāle un etno rokgrupa visus ievedīs etno mūzikas skaņās.

No plkst. 22.20 notiks Jāņu ugunskura iedegšana, bet pēc tās uz skatuves kāps māsas Dimantas ar programmu “Celies, Jāņu diena!” Pēc pusnakts uz skatuves tiks aicināta muzikālā apvienība “Viedais Fonogrāfs”, bet ap plkst. 2.00 visi tiks aicināti uz Grīziņkalna balli kopā ar grupu “The Originals” Ap plkst. 3.40 Līgo ballītes stafeti pārņems DJ Kaspars Zaviļeiskis, kurš kopā ar līgotājiem sagaidīs pirmos saules starus.

✅ Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek” .

 

Rīgas pašvaldība atjaunos Daugavas sporta nama ēku, peldbaseina telpu un priekšlaukumu

Attēls no riga.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, nolēma atjaunot Daugavas sporta nama ēku, peldbaseina telpu un priekšlaukumu. Projekta gaitā paredzēta apgaismojuma, ventilācijas sistēmu, griestu apdares nomaiņa lielā peldbaseina telpā, kā arī basketbola “Slavas alejas” izbūve sporta nama priekšlaukumā.

“Rīga ieguldīs nozīmīgas investīcijas sporta infrastruktūras uzlabošanā, sākot Daugavas sporta nama ēkas, peldbaseina telpu, priekšlaukuma atjaunošanas darbus un izbūvējot “Slavas aleju”, kas jau gadiem ir gaidījusi savu kārtu. Daugavas sporta namā paredzēts pilnībā nomainīt ugunsdrošības sistēmas un peldbaseina zonā nomainīt esošās ventilācijas sistēmas, apgaismojumu un veikt griestu apdares atjaunošanu, tāpēc, realizējot šo projektu, mēs ne tikai uzlabosim sporta nama funkcionalitāti un estētiku, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu un drošu vidi sporta entuziastiem un iedzīvotājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas dome lēmusi īstenot šo pašvaldības prioritāro projektu “Daugavas sporta nama ēkas Krišjāņa Barona ielā 107, Rīgā, peldbaseina telpu un priekšlaukuma atjaunošanas darbi” par kopējo summu līdz 1 223 000 eiro. Rīgas pašvaldības līdzfinansējums paredzēts līdz 183 450 eiro no pašvaldības budžeta, aizņēmums no Valsts kases projekta īstenošanai veidos 1 039 550 eiro.

Realizējot projektu, tiks veikta lietderīga investīciju īstenošana pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

BJC “Rīgas Skolēnu pils” izstāžu zālē apskatāma izstāde “DZĪVĀ JŪRA”

Izstādi vairāk par gadu rūpīgi veidoja 22 audzēkņi no Keramikas un Tēlniecības grupām, radot 56 dažāda izmēra jūras iemītnieku skulptūras un izveidojot “atkritumu” instalāciju. Ikkatrs skatītājs varēs nonākt tuvā kontaktā ar ūdens dzīvnieku pasauli, izbaudīt tās daudzveidību un krāšņumu, kā arī aizdomāties par to, kā mēs varam saglabāt šo bagātību.

Svarīgi atcerēties, ka ūdens aizņem ¾ no Zemes virsmas, un tas rada vismaz pusi mūsu planētas skābekļa, nodrošinot cilvēces un visa dzīvā pastāvēšanu.

Savukārt, 85% no visiem okeāna atkritumiem veido plastmasa. Nonākot ūdenī tā nepazūd, bet laika gaitā sadalās mazākās daļiņās. Plastmasa sākumā kaitē jūras dzīvniekiem un neatgriezeniski ietekmē ekosistēmu kopumā, vēlāk nonāk cilvēku organismos.

Izstāde papildināta ar video projekciju uz sienas par zemūdens pasauli, kas palīdz sajust, ka jūra ir dzīva.

Izstādi izveidoja BJC Rīgas Skolēnu pils”.

Keramikas un Tēlniecības skolotāja Svetlana Saveļjeva.

🟩 Dzīvās jūras izstāde apskatāma līdz šā gada 5.oktobrim – BJC “Rīgas Skolēnu pils” izstāžu zālē, Krišjāņa Barona ielā 99.

Latvijas Jaunā teātra institūts aicina piedalīties tiešsaistes nodarbībā par kultūras pieejamību

Latvijas Jaunā teātra institūts (LJTI) aicina piedalīties tiešsaistes nodarbībā par kultūras pieejamību, kas norisināsies šī gada 21. maijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00. Darbnīca norisināsies divās daļās.

Pirmajā daļā (15.00–15.50) ar savu pieredzi un ieteikumiem dalīsies Marija Vlačau (Maria Vlachou) no organizācijas “Access Culture”, kas jau vairāk nekā 10 gadus veicina iekļaujošu kultūru Portugālē un citviet Eiropā. Darbnīca norisināsies angļu valodā. Tiks nodrošināta reāllaika transkripcija latviešu valodā, kā arī latviešu zīmju valodas tulkojums.

Otrā daļa (16.00–17.00) tiks veidota kā saruna ar starptautisku mākslinieci no cilvēku ar invaliditāti kopienas par pieredzi mākslas pasaulē. Darbnīca norisināsies starptautiskajā zīmju valodā, tiks nodrošināts latviešu zīmju valodas tulkojums, latviešu mutvārdu valodas tulkojums un reāllaika transkripcija latviešu valodā. Darbnīcai sekos diskusija.

✅ Darbnīcai var reģistrēties šeit!

✅ Facebook pasākums šeit!

Šī darbnīca ir daļa no darbnīcu cikla “Kultivē iekļaušanu” kurā kultūras institūciju pārstāvjiem un neatkarīgajiem mākslas profesionāļiem ir iespēja uzzināt par pieejamības un iekļaušanas jaunumiem, kā arī gūt praktiskas iemaņas, kas ļaus uzlabot sava kultūras piedāvājuma pieejamību plašākai sabiedrībai, domājot par cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Darbnīcās radītie vai uzlabotie kultūras piekļūstamības projekti tiks publiski prezentēti 3. septembrī Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā. Detalizēta informācija par šo notikumu sekos. Plašāka informācija par darbnīcu ciklu “Kultivē iekļaušanu” atrodama šeit.

Darbnīcu organizē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” pieejamības uzlabošanas. “Homo Novus” veido pasākumus, kurus pamazām arvien vairāk var apmeklēt un pilnvērtīgi pieredzēt arī skatītāji ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pagājušajā gadā “Homo Novus” apmeklēja ievērojams skaits cilvēku no šīm kopienām. Vēlamies dalīties plašāk ar savu pieredzi, kā veicināt kultūras un mākslas pasākumu pieejamību un apmeklētāju dažādību.

Informācija: Lība Bērziņa, berzina.liba@gmail.com, 28649014 un Ieva Briede, ieva@theatre.lv, 20366184

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgas dome atbalsta Velomaratona, “Krastu mača” un “Ghetto Games” norisi Rīgā

Trešdien, 17. aprīlī, Rīgas domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu slēgt sadarbības līgumu par Rīgas Velomaratona, turnīra “Krastu mačs” un “Ghetto Games” pasākumu norisēm Rīgā nākamajos trīs gados.

Sadarbības līgumu plānots slēgt ar SIA “Igo Japiņa sporta aģentūru” par Rīgas Velomaratona norisi Rīgā, ar biedrību „Mūsu darbs mieram” par “Krastu mača” turnīru organizēšanu Rīgas dzimšanas dienas laikā un biedrību “Streetbasket” par “Ghetto games” pasākumu īstenošanu.

Rīgas Velomaratonam Rīgas pašvaldība gadā piešķirs finansējumu 36 000 eiro apmērā, “Krastu mačam” 90 000 eiro apmērā, “Ghetto Games” 100 000 eiro apmērā.

Līdzfinansējums tiks piešķirts no Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta budžeta programmas “Līdzfinansējums Rīgas kā Baltijas sporta metropoles atpazīstamības pasākumiem”, finansējuma piešķiršana tiek realizēta atbilstoši kārtējā gada budžetā paredzētajām iespējām.

Velomaratons Rīgā norisinās kopš 1983. gada. Tie ir lielākie velo svētki Rīgā. Rīgas velomaratons ir Baltijas galvaspilsētu vērienīgākais velo notikums, kas vienkopus pulcē ikdienas velobraucējus, amatierus, bērnus un arī profesionāļus, tā ir unikāla iespēja reizi gadā netraucēti baudīt Rīgas lielās ielas un tiltus uz velo. Velomaratona sporta braucienā ik gadu piedalās Latvijas vadošie riteņbraucēji, kā arī Baltijas valstu labākie riteņbraucēji.

“Krastu mačs” ir kļuvis par vienu no Rīgas sporta tradīcijām. Šo gadu laikā turnīrs ir kļuvis par īstiem basketbola svētkiem, kas gan turnīra dalībnieku, gan apmeklētāju acīs ir kļuvis par neatņemamu un gaidītu Rīgas svētku sastāvdaļu. Turnīrs kalpo kā aicinājums brīvo laiku aizvadīt kustībā un popularizēt aktīvu dzīvesveidu, kas ir veselas sabiedrības stūrakmens. Vienlaikus tas veicina veidot iekļaujošāku sabiedrību, pasākuma organizatoru rindās iekļaujot cilvēkus ar kustību traucējumiem. “Krastu mačs” ir unikāls ne tikai Rīgas un Latvijas, bet arī Baltijas mēroga pasākums.

“Ghetto Games” pasākumiem ir loma Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Šajos pasākumos sezonas laikā piedalās apmēram 10 000 jauniešu vairāk nekā 40 pasākumos Rīgā, sacensības iespējams vērot klātienē, gan arī sociālajos tīklos un “Ghetto TV”. Veselīgs un kustīgs dzīvesveids veicina atbildību pret sevi, līdzcilvēkiem un apkārtējo sabiedrību. “Ghetto Games” izmanto dažādas sporta aktivitātes, kas apvienotas ar dzīvesstila pasākumiem, lai veicinātu izkustēšanos kā vaļasprieku un tādējādi sekmētu vērtību nostiprināšanos. Tāpat “Ghetto Games” ir iespēja sacensties arī augsta līmeņa sportistiem, kuri motivē jauniešus un rāda ceļu uz augstiem sasniegumiem sportā.