Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.


Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatītŠEIT.


Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karteŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikt savu bērnu projektam, kas paredz iespēju bērniem, kuri nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu un šobrīd ir reģistrēti pašvaldības bērnudārzu rindā, no oktobra apgūt pirmsskolas izglītības programmu četrās privātajās pirmskolās bez vecāku līdzfinansējuma. Vietu skaits ir ierobežots.

Rīgas pašvaldība piedalās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanā. Projekts neietver izdevumus par ēdināšanas pakalpojumiem un interešu izglītību.

Kopējās projekta izmaksas ir 2 248 884 eiro, kur Eiropas Savienības fondu finansējums ir 1 249 976 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 998 908 eiro.

🟩 Pašvaldība aicina vecākus pieteikties uz vietām kādā no četrām iepirkuma rezultātā izvēlētajām pirmsskolas izglītības iestādēm:

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Rotaļkāre”, Aleksandra Čaka ielā 124 (Grīziņkalna apkaime);
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Augsim”, Baznīcas ielā 1 – 1 (Centra apkaime);
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Zelta rasa”, Spulgas iela 15 (Ziepniekkalna apkaime);
Pirmsskolas izglītības iestāde “Bembi”, Bērzupes iela 5 (Ziepniekkalna apkaime).

Pakalpojuma sniegšanas laiks vienam bērnam nav īsāks par gadu, bet ne ilgāk par 2027. gada 30. jūniju.

Līdz 11. oktobrim pašvaldība aicina Rīgas pašvaldībā deklarēto bērnu vecākus, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā un kuri ir gatavi piedalīties projektā, norādīt savam bērnam izvēlēto vienu no augstāk minētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, aizpildot pieteikuma anketu.

🟩 Pieteikuma anketa ŠEIT

Projektā pakalpojums tiks nodrošināts 101 bērnam, bet tas tiks īstenots pakāpeniski, ņemot vērā pieejamo vietu skaitu četrās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Ja tiks saņemts lielāks pieteikumu skaits, kā projekta ietvaros nodrošinātais vietu skaits izglītības iestādē, priekšroka tiks dota tiem, kas pirmie pieteikušies (anketas iesniegšanas reģistrētais laika zīmogs).

🟩 Pieteikšanās kritēriji:

• bērnam ir jābūt reģistrētam rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi;
• bērna un vismaz viena no bērna vecāku, bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
• jānoslēdz līgums par iesaisti projektā vismaz uz vienu gadu, izslēdzot iespēju mainīt izglītības iestādi;
• bērnam jābūt vismaz pusotru gadu vecam līdz obligātajam pirmsskolas izglītības vecumam (līdz 5 gadu vecumam).

Izvērtējot pieteikumus, prioritāte tiks dota kādai no sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām grupām (ņemot vērā pie anketas iesniegšanas reģistrēto laika zīmogu).

Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sazināsies ar bērna vecākiem par bērna uzņemšanu projekta finansētā pirmsskolas izglītības programmā izvēlētajā privātajā izglītības iestādē un aicinās iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Projekts tiks īstenots no 2024. gada oktobra līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Papildinformāciju par iesaisti projektā var uzzināt, rakstot Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvajai pārvaldei uz e-pastu egija.straujuma@riga.lv. Savukārt plašāku informāciju par iestādēm var uzzināt, sazinoties ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm “Rotaļkāre”, “Augsim”, “Zelta rasa” un “Bembi”.

 

No 26. līdz 29. septembrim divpadsmito reizi norisināsies Uļjanas Semjonovas kausa izcīņas sacensības basketbolā meitenēm, kurās par uzvaru cīnīsies 10 komandas, piecas – U17 grupā, piecas – U15 grupā. Turnīrā piedalīsies komandas no Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas.

Latviju sacensībās pārstāvēs komandas: BJBC Rīga/centrs, BJBS Rīdzene, BJBS Rīga/Jugla. Igauniju pārstāvēs Tallinas Sporta akadēmija, Somiju “TIKS” un Zviedriju “Alvik Basket”.

Ikviens interesents ir aicināts apmeklēt sacensības Rīdzenes sporta zālē (Krišjāņa Barona iela 97C) un sporta bāzē “Daugavas sporta nams” (Krišjāņa Barona iela 107), kur no 26. līdz 28. septembrim komandas aizvadīs priekšsacīkstes, bet 29. septembrī norisināsies finālspēles.

Atklāšanas ceremonija paredzēta 26. septembrī plkst. 18.10 Daugavas Sporta namā.

Sacensību apmeklējums ir bez maksas. Tās atbalsta Rīgas pašvaldība.

Turnīra oficiālajā tīmekļvietnē ulacup.lv jau šobrīd ir iespējams aplūkot šī gada sacensību spēļu grafiku. Sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību ir plānots nodrošināt arī visu spēļu tiešraides translācijas.

 

Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestāde “Ābecītis” Konsultatīvais centrs ir iegādājies Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (MFDA) metodi, lai pēc iespējas ātrāk un objektīvāk varētu veikt bērnu testēšanu un spētu sniegt atbalstu un palīdzību bērna funkcionēšanas traucējumu mazināšanā un visas ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Nereti nav viegli atšķirt, vai bērna attīstības īpatnības ir saistītas ar paliekošu funkcionēšanas traucējumu attīstības risku, vai arī bērnam ir tikai gausāks attīstības temps un, viņam pieaugot, prasmes un iemaņas tiks apgūtas līdzīgi vienaudžiem. Tādēļ, izvērtējot bērna attīstību un lemjot par nepieciešamo ārstēšanu, ir svarīga ne tikai vispusīga klīniskā izmeklēšana, bet arī rūpīga un objektīva bērna psihomotorās attīstības novērtēšana.

Metodika ir sadalīta divās daļās:

MFDA – pirmais dzīvības gads – izvērtē funkcionālās attīstības jomas – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība.
MFDA – otrais/trešais dzīvības gads – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība, patstāvība.

Lai saņemtu pēc iespējas objektīvākus rezultātus, testēšanas nosacījumiem jābūt vienotiem, standartizētiem testa materiāliem un jāievēro vienoti pamatnosacījumi testēšanas laikā. Izpētes mērķis ir iegūt bērna attīstības atspoguļojošu ainu svarīgākajās attīstības jomās dotajā brīdī. Mazu bērnu vājo uzmanības koncentrēšanās spēju un vieglās uzbudinātības dēļ ir svarīgi radīt optimālus izpētes apstākļus, lai bērns netraucēti un rotaļīgi varētu veikt dažādos uzdevumus. MFDA – autori atzīmē, ka liela loma ir vecāku sniegtajiem datiem, kas bieži ir ticamāki nekā testēšanas laikā iegūtie dati. Testa rezultātu ticamību nosaka, testēšanas un novērtēšanas instrukciju obligāta ievērošana.

Rīgas pirmsskolu konsultatīvajos centros arī ir pieejami psihologi. Speciālistu konsultācijas un izpētes ir bezmaksas. Pakalpojums pieejams mazajiem rīdzeniekiem.

Rīgā ir pieejami seši pirmsskolas konsultatīvie centri:

Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādē “Ābecītis”, tel.67848885, e-pasts: kcr13pii@riga.lv
Rīgas 239.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.25416227, e-pasts: kc239pii@riga.lv
Rīgas 273.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.67848837, e-pasts: kcr273pii@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Blāzmiņa”, tel. 67474528, e-pasts: kcblazmina@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Madariņa”, tel. 67848884, e-pasts: kcrpiimada@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārdega”, tel. 67848929, e-pasts: kcmardega@riga.lv

 

Šā gada 12. septembrī Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, plānots atklāt koka restaurācijas darbnīcu.

Restaurācijas darbnīcas atklāšanas pasākums norisināsies divās daļās. Pirmajā daļā tiks organizēta restaurācijas darbnīcu pārstāvju, kultūrvēsturiskā mantojuma speciālistu, restauratoru un citu jomas ekspertu tematisko darba grupu domnīca moderatora pavadībā, savukārt pasākuma otrajā daļā notiks darbnīcas atklāšana ar dažādām izglītojoši informatīvajām prezentācijām, darbnīcas ideju konceptu prezentācijām, kā arī pašvaldības un citu jomas pārstāvju diskusijām.

Pasākumā paredzētas prezentācijas, speciālistu redzējums par koka restaurācijas darbnīcas nozīmi vēsturiskā būvmantojuma vērtību saglabāšanā Rīgas pilsētā. Savā pieredzē dalīsies arī Liepājas Restaurācijas centrs, kuri veiksmīgi sevi realizē kā Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālais partneris Latvijā, kā arī aktīvi rīko sabiedrību izglītojošus pasākumus, ar iespēju apgūt dažādas vēsturiskās restaurācijas prasmes sava īpašuma sakopšanai Liepājas pilsētā.

Pasākums paredzēts 12. septembrī no plkst.13.00-16.00 “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12, kura laikā norisināsies arī atvērto durvju diena.

Kopš 2021. gada maija Krāsotāju ielā 12, Rīgā, darbojas Rīgas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa, attīstot savulaik Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas īstenotā projekta “Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana” ietvaros tapušā Koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” darbību.

Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku atjaunošanā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas. Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

Ceturtdien, 7. augustā, Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments kopā ar biedrību “Streetbasket” (“Ghetto Games”) noslēdza līgumu par pašvaldība zemesgabala īpašuma Jāņa Asara ielā 24 nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai uz pieciem gadiem, lai organizētu bērnu un jauniešu ielu kultūras un sporta pasākumus Grīziņkalnā. Līgums tika noslēgts, jo šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma atjaunot Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmumu par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā.

“Mūsu prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana, lai tādā veidā mazinātu sociālo problēmu saasināšanos, tāpēc šodien Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments atkārtoti ir noslēdzis līgumu ar “Strettbasket”. Biedrība varēs arī turpmākos piecus gadus darboties Grīziņkalnā. Mēs redzam, ka sporta organizācija rēķinās ar apkaimes iedzīvotāju interesēm, jo tiek veikta skaņas mērīšana un ir ieviesta aparatūras lietošanas ierobežojumi. Šis ir pozitīvs lēmums rīdziniekiem kopumā, jo bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Līgumā par zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai ir izvirzīti vairāki noteikumi, kas jau iepriekš tika pārrunāts organizētajās sapulcēs starp Rīgas domes, biedrības “Streetbasket” un Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Noteikumi paredz, ka ir jāievēro klusumu nakts stundās no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, neorganizējot sporta pasākumus vai ar sportu saistītas aktivitātes šajā laikā, t. sk. neveicot teritorijā esošo metāla konstrukciju montāžas vai demontāžas darbus, bet potenciālos trokšņa avotus (skaļruņus, mūzikas atskaņotājus u. tml.) jānovieto tā, lai tie nebūtu vērsti pret dzīvojamām teritorijām, kā arī nodrošināt, lai radītā skaņas jauda nepārsniedz 80 dB (A) pie tuvākās dzīvojamās mājas. Savukārt visi interesenti skaņas kontrolēšanai var sekot līdzi https://sound.ghetto.lv/ . Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas radījušas neapmierinātību.

Kopš zemesgabala nodošanas bezatlīdzības lietošanā 2014. gadā, “Ghetto Games” ir nodrošinājusi regulāru sporta turnīru norisi, brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem, organizējot tematiskus pasākumus dažādām vecuma grupām, kas izpelnījušies lielu atzinību no rīdziniekiem. Tāpat arī šeit turnīriem ir izauguši mūsu valsts olimpiskie 3×3 basketbola pasaules čempioni.

“Ghetto Games” lietas izskatīšanas laikā norādīja, ka pēc publiskajiem reģistriem pieejamās informācijas Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet Grīziņkalna iedzīvotāju apkaimes biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībniekiem “Ghetto Games” pasākumos. Savukārt, apgabaltiesa savā lēmumā norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Vēl tiesa norāda, ka nav arī ticamu ziņu, ka viņi visi dzīvotu blakus nekustamajam īpašumam.

Šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma, ka tiek atcelts Administratīvās rajona 2024. gada 12. jūnija lēmums, kas liedza “Ghetto Games” (biedrības “Streetbasket”) darboties Grīziņkalnā, kā arī apmierināja lūgumu par Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmuma atjaunošanu. Tas nozīmē, ka pašvaldība nodod šai biedrībai uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā teritoriju Grīziņkalnā savu ieplānoto projektu īstenošanai. Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks norāda, ka šis ir pozitīvs lēmums mūsu bērniem un jauniešiem un biedrības “Ghetto Games” pasākumi notiks Grīziņkalnā.

“Šis tiesas lēmums nozīmē, ka “Ghetto Games” Grīziņkalnā varēs darboties turpmākos piecus gados, kā paredz gada sākumā noslēgtais līgums ar pašvaldību. Tiesa savā argumentācijā uzsvēra nepieciešamību kā prioritāti izvirzīt “Ghetto Games” kustībā iesaistīto bērnu un jauniešu intereses. Šis ir pozitīvs lēmums sabiedrībai kopumā, jo šī organizācija sniedz būtisku ieguldījumu bērnu aktīva un veselīga dzīvesveida veidošanā, iesaistot arī neformālās izglītības aktivitātēs, popularizējot un veicinot brīvprātīgo darbu. To, ko mēs visi ieguvām no šīs situācijas, ir kompromisu meklēšana, kas “Ghetto Games” gadījumā veiksmīgi izdevās, sadarbojoties ar vietējo māju iedzīvotājiem un ievērojot skaņu aparatūras lietošanas ierobežojumus pēc pulksten 10 vakarā. Mūsu kā pašvaldības prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana un maksimāla to atturēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas. Tam piekrīt arī sporta eksperti, Rīgas Pašvaldības policijaun citi speciālisti, kas uzsvēruši “Ghetto Games” ieguldītā darba ieguvumu pilsētai, valstij un sabiedrībai,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.

Tiesa savā pamatojumā kā vienu no argumentiem norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Tiesa norādījusi, ka publiskajos reģistros ir norādīts, ka Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet pieteicēja biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībnieku “Ghetto Games” pasākumos. “Ghetto Games” mērķis ir panākt, lai arī neaizsargātākās sabiedrības daļas bērniem un jauniešiem tiktu nodrošināti apstākļi būt vajadzīgiem, attīstīt savas prasmes un talantus, tikt pieņemtiem sabiedrībā bez diskriminācijas, tostarp bez nepieļaujamas pretnostatīšanas kādai iedzīvotāju grupai pēc sociālām pazīmēm.

Rīgas dome jau iepriekš atrada juridisku ietvaru, lai “Ghetto Games” pasākumi šovasar var notikt Grīziņkalnā, vienlaikus rīkojot sarunas starp domi un abām biedrībām. Ratnieks jau iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka pasākumiem ir jānotiek, jo to organizēšanā ir ieguldīts liels darbs no jauniešu puses, tiem pilnvērtīgi gatavojoties pasākumiem un sacensībām. Bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā.

Iepriekš Rīgas dome un biedrības vienojās par pasākumu grafiku līdz vasaras beigām ar nosacījumu, ka līdz plkst. 22.00 “Ghetto Games” var izmantot apskaņošanas iekārtas, bet pēc tam līdz plkst. 23.00 drīkst izmantot tikai mikrofonus. Jau līdz tam Rīgas domes un “Streetbasket” jaunajā teritorijas nomas līgumā bija iekļauti nosacījumi, kas paredzēja, ka pasākumiem jābeidzas līdz plkst. 23.00, bet tehnikas novākšanas darbus jāveic nākamās dienas rītā. Tāpat pasākumu laikā tika veikti trokšņa līmeņa mērījumi, ko nodrošināja pasākuma organizators. Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas rada neapmierinātību.