Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”skatāma Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2, Rīgā) no 2025.gada 6. februāra līdz 30. martam katru dienu no plkst. 11.00 – 18.00. Ieeja bez maksas.

Pārdaugavas kultūras apvienība 2024. gada sākumā aicināja jebkuru pilsētas iedzīvotāju un viesi iepazīt un atklāt Daugavas kreiso krastu no dažādiem skatupunktiem, iesaistoties Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu meklēšanā.

Darbi, kas tapuši Pārdaugavā, tika iesūtīti četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās – pavasara, vasaras un rudens.

Katrā kategorijā un kārtā autors varēja iesūtīt līdz 5 attēliem. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Kategorijā “Pilsētvide” saņemtas 503 fotogrāfijas, “Daba” – 296, “Cilvēki” – 204, bet kategorijā “Notikums” 136 attēli.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās, atklājot tieši šai Rīgas daļai raksturīgo šarmu. Fotogrāfijās redzama gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi notikumi un ikdienas ainas Pārdaugavas dzīvē.

Fotogrāfijas vērtēja profesionāla žūrija, kurā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka, kura ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

Foto konkurss “Meklējot Pārdaugavu” turpināsies arī 2025. gadā.

Izstādes dalībnieki: Lilita Apsīte, Ilvars Atgāzis, Ieva Babre, Laura Baiba Balcere, Artūrs Baltacis, Marija Barčuka, Romāns Benua, Zanda Birze, Valda Biteniece, Daina Burve, Sigita Cimermane, Mārtiņš Dobelis, Santa Dunaiska, Edīte Dreimane, Evita Ezeram, Madara Linna Ēvalde, Viktors Godlevskis, Normunds Grīnbergs, Inna Guseva, Romualds Ignatjevs, Olegs Jonins, Agris Jumis, Juris Justs, Juris Kalniņš, Zigmunds Kazanovskis, Gints Klāsons, Andris Krastiņš, Inese Kušķe, Alex Lo, Anastasija Lomteva, Viktors Martovickis, Ludmila Millere, Dāvis Orniņš, Ģirts Ozoliņš, Deniss Pavlovs, Aivis Pīzelis, Valters Poļakovs, Ketija Rakstiņa, Kaspars Rācenājs, Sigita Rušiņa, Ilze Saleniece, Marija Sirsniņa, Valdis Skerškāns, Sigita Šrēdere, Marija Tuče, Aija Vanaga, Aleksejs Vasiļevskis, Arnis Vuškāns, Dmitrijs Zaicevs, Aleksandrs Zavalijs.

Informējam apmeklētājus ar kustību traucējumiem, ka izstāde atrodas 2. stāvā un ēkā nav pieejams lifts.

 

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

✅ Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

✅ Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu – ŠEIT.

 

Pēdējo gadu laikā Rīgā ierīkotas 15 samazināta ātruma zonas

, , , , , , , ,

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karte – ŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

28. novembrī tiks atklāta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” izstāde un apbalvoti uzvarētāji

,

Gada sākumā Pārdaugavas kultūras apvienība izsludināja fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu” ar mērķi ikvienu, kam patīk fotografēt, iesaistīt Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu atrašanā.

Konkurss guva plašu atsaucību un ir saņemtas vairākas pozitīvas dalībnieku atsauksmes. Piemēram, Inese raksta: “Uzzinot par konkursu, speciāli visu gadu staigāju Pārdaugavā, piefiksējot ko interesantu vai fotografējot cilvēkus”. Savukārt Megija Anna atklāj, ka: “Savās fotogrāfijās vēlējos atainot to, kā es ikdienā redzu Pārdaugavu un vēlējos, lai arī citi varētu ieraudzīt ikdienas skaistumu, kas slēpjas otrā pusē Daugavai, tālu prom no centra burzmas”.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās.

Fotogrāfijās fiksēta gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi svētki un notikumi Pārdaugavas kultūras dzīvē.

“Pārdaugava ir īpaša Rīgas daļa. Varēja just, ka daļa autoru to labi pazīst un tiešām mīl vietu, ko ir fiksējuši fotogrāfijās. Šis ir pirmais fotokonkurss, kurā ikviens varēja dokumentēt Pārdaugavu. Un ceru, ka tas kļūs pa ikgadēju notikumu,”

iespaidos dalās žūrijas pārstāve Inta Ruka

Darbus, kas tapuši Pārdaugavā, varēja iesūtīt četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās, kas noslēdzās aprīlī, jūlijā un oktobrī.

Pirmajā kārtā 46 dalībnieki iesūtīja 265 fotogrāfijas, otrajā no 41 dalībnieka tika saņemtas 303 fotogrāfijas. Trešajā kārtā bija jau 88 pieteikumi ar 571 fotogrāfiju. Daži dalībnieki piedalījās visās trīs kārtās. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Vispopulārākā kategorija bija “Pilsētvide”, kurā saņemtas 503 fotogrāfijas.

Darbus vērtēja profesionāla žūrija – mākslinieks, kurators un žurnāla “Foto Kvartāls” vadītājs Arnis Balčus; fotogrāfs, melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars Gvido Kajons un fotogrāfe, portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas virtuoze Inta Ruka.

Izstādes atklāšanā 28. novembrī plkst. 18.00 tiks apbalvoti katras kategorijas pirmo vietu ieguvēji, kuri saņems naudas balvas. Kopējais balvu fonds 1800 EUR. Tiks paziņoti arī skatītāju simpātiju balsojuma rezultāti.

✨ Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim.

✨ Pēc tam tā ceļos tālāk uz Kultūras centru “Iļģuciems”, kur izstāde notiks no 2025. gada 6. februāra līdz 30. martam.

*Publicitātes attēls “Atgriešanās”, 2024, autors Andris Krastiņš, iesniegts kategorijā “Notikums”

 

Rīga valsts svētku mēnesī piedāvā plašu kultūras pasākumu programmu

, , , ,

Šogad valsts svētku mēnesis izskanēs ar devīzi “Mana Latvija – Mana atbildība”. Rīga Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā sarūpējusi plašu kultūras pasākumu programmu. Turklāt šogad pēc piecu gadu pauzes pilsētā atgriežas gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas priecēs rīdziniekus no 15. līdz 18. novembrim, – par to ceturtdien, 31. oktobrī, preses konferencē informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

“Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan izcīnītas kaujas un uzvaras, kuru dalībniekus, arī kritušos, pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju. Patriotisma mēnesī Rīgas ielās redzēsim lielformāta plakātus ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iemīļoto vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas dažos vārdos simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju. Novēlu ar mīlestību pret mūsu valsti piepildītu Latvijas svētku mēnesi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Atceres pasākums Sudrabkalniņā, svinīgā godasardzes maiņa un plaša koncertprogramma Uzvaras parkā

Tradicionāli Lāčplēša dienu svinīgi atklās ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā. No plkst. 12.00 līdz 12.30 pie Brīvības pieminekļa norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kur sanākušie varēs vērot īpaši šogad no jauna izveidoto NBS štāba orķestra un Valsts aizsardzības dienesta karavīru defilē programmu.

Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums, kurā piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, no plkst.15.00 līdz 16.00 norisināsies Sudrabkalniņā (Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā). Pasākumā uzstāsies NBS Štāba pūšaminstrumentu ansamblis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, piedalīsies Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona un pašvaldības pārstāvji. Savukārt no plkst. 16.00 Rīgas Brāļu kapos sāksies tradicionālais lāpu gājiens, kurš arī šogad notiks ar devīzi “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Gājienam aicināts pievienoties ikviens, kurš to vēlas. Kā katru gadu, gājiena laikā notiks brīvības cīnītāju godināšana pie Brīvības pieminekļa, bet tā noslēgumā, kas šogad plānots plkst. 18.40 Daugavā pie Akmens tilta tiks ielaists uguns plosts.

Tāpat Lāčplēša dienā, godinot kritušos brīvības cīnītājus, rīdzinieki aicināti apmeklēt koncertus kultūras centros – plkst.19.00 kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Mirdzot šķēpiem”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā notiks pasākums “Ar nedziestošu liesmu sirdī”, bet Rīgas Domā koncertu “Lāpa. Dzimtenes aizstāvju piemiņai” sniegs Orķestris “Rīga”.

Viens no centrālajiem pašvaldības pasākumiem norisināsies Uzvaras parkā. 11. novembrī plkst. 18.30 paredzēta svinīgā valsts karoga pacelšanas, uzrunas un muzikāls priekšnesums.
Pasākumā “Pār Daugavu sasaucoties” muzicēs čellu grupa “Melo M”, mūsdienu mūzikas grupa “Tautumeitas”, bungu un dūdu grupa “Auļi”, bet tā izskaņā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot projekta “Ieklausies Dvēseļu putenī” dzīvā izpildījuma pirmatskaņojumu. Līdz ar filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanu pie skatītājiem, tās veidotāji vēlējās atkal celt godā latviešu strēlnieku dziesmas, atgādinot, cik liels spēks un tautas pašapliecināšanās ietverta šajās dziesmās. Lāčplēša dienas svētku koncerta kulminācijā apmeklētājiem būs iespēja šī projekta dziesmas pirmo reizi klausīties dzīvajā izpildījumā.

Lāčplēša dienas izskaņā plkst. 20.00 uz koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina jauniešu koris “Balsis”. Tajā izskanēs kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” .

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Nacionālo bruņoto spēku parāde un lāzeru gaismas priekšnesums

Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā, 18. novembrī, plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija. Viens no centrālajiem valsts svētku notikumiem būs Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas, kā allaž, norisināsies 11. novembra krastmalā. Tās sākums – plkst. 13.30.

Latvijas dzimšanas dienai par godu paredzēti arī dažādi koncerti. VEF Kultūras pilī norisināsies koncerts “Latvijas skaņu gleznas” ar orķestra “Rīga” dalību. Savukārt koncertzālē “Ave Sol” notiks svētku koncerts “Paliec TU manā prātā…” ar Emīla Dārziņa jauktā kora, koklētāju ansambļa “Cantata” un stīgu kvarteta piedalīšanos. Savukārt kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē notiks grupas “Carnival Youth” svētku koncerts.

Vakarā, plkst. 19.00, Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).

Pēc svinīgā pasākuma, plkst. 21.00 interesenti aicināti uz Kultūras un tautas mākslas centru “Mazā ģilde”, kur izskanēs svētku koncerts “Latvijas ziedonī” ar jauniešu kora “Balsis”, pianistes Ievas Dzērves un instrumentālā ansambļa dalību.

Tāpat svētku mēneša laikā paredzētas dažādas izstādes, radošās darbnīcas un pasākumi, kas norisināsies Rīgas apkaimēs. Ieeja visos pasākumos bez maksas. Ar visu pasākumu programmu var iepazīties www.kultura.riga.lv.

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas

Gaismas festivāls “Staro Rīga” atgriežas, lai sniegtu iespēju ikvienam svinēt Latvijas dzimšanas dienu unikālā gaismas atmosfērā. Šī gada festivāla tēma ir “Gaismas laiks”, kas akcentē gaismas kā vienojoša un cerību nesoša spēka lomu sabiedrībā. Šī būs trīspadsmitā reize, kad gaismas festivāls “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā no 15. līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Šogad tas tiks realizēts maršrutā Brīvības laukums–Latviešu strēlnieku laukums–Latvijas Nacionālā bibliotēka–Arkādijas parks. Vairāk informācijas www.staroriga.lv.

 

Īstenots Rīgas apkaimes vienojošs projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”

,

Savienojot Dzegužkalnu ar Ķīpsalu, Iļģuciemu ar Rīgas centru, noslēgušies darbi pie Nameja krastmalas teritorijas labiekārtošanas – starp Ūdens ielu un Mazo Ūdens ielu izbūvēta droša un vizuāli pievilcīga laipa.

Projekts īstenots ar Rīgas pašvaldības organizētā līdzdalības budžeta konkursa atbalstu. To iesniedza Dzirciema un Iļģuciema apkaimes biedrība.

Laipa veidota uz betona pontoniem ar koka klāju, margām un soliņiem. Tā iekļaujas Zunda ainaviskajā vidē kā dizaina objekts un pastaigu galamērķis. Laipa ir viens no pirmajiem objektiem Zunda kanāla malas labiekārtošanai, kas tagad kalpos kā vieta, kur iedzīvotāji varēs baudīt skaistos dabasskatus, makšķerēt, piestāt ar laivu vai SUP dēli, kā arī vienkārši pasēdēt un karstā vasarā ūdenī atvēsināt kājas.

Projekts īstenots ar mērķi radīt vidi, kas piesaista mākslas un aktīvās atpūtas cienītājus. Teritorijā esošo zemesceļu izmanto gājēji, velosipēdisti, lai nokļūtu no pilsētas centra un Ķīpsalas uz Iļģuciemu, Dzirciemu, un tālāk uz Imantu vai Bolderāju. Nameja krastmala ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Šis, Nameja krastmalas posms, ir arī tūrisma ceļvežos iezīmētais Jūrtakas 23. posms.

Projekta izmaksas sasniedz 59 800 eiro apmēru. To īstenoja uzņēmums SIA “Pontoni.lv”.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība atgādina, līdz 31. oktobrim, mājaslapā balso.riga.lv, rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 22 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Tiks īstenoti visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušie projekti, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

Apkaimju svētkos Nordeķu parkā apmeklētāji izzina NVO nama darbību

Ar gandarījumu un pozitīvām emocijām atskatāmies uz 24. augustā notikušajiem Apkaimju svētkiem Nordeķu parkā, kuros piedalījāmies arī mēs – NVO nama komanda.

Svētkos sastapām ieinteresētus apmeklētājus – gan tādus, kas zina, kas ir NVO, un kur atrodas NVO nams, gan tādus, kas par šādām organizācijām dzirdēja pirmo reizi.

Tā bija iespēja svētku apmeklētājus – dažādu paaudžu Iļģuciema un tuvējo apkaimju iedzīvotājus un citus interesentus – neformālā atmosfērā iepazīstināt ar NVO nama darbību, pasākumiem, iespējām iesaistīties un iedvesmot dalībai NVO. Apmeklētāji arī uzzināja, ka NVO pasākumiem un aktivitātēm bez maksas drīz būs pieejamas telpas netālu – kaimiņu apkaimē Imantā, Slokas ielā 161, k-2.

NVO nams Apkaimju svētkos piedalījās kopā ar saviem draugiem no NVO vidus – divām biedrībām – “Cita Rīga” un Radošā biedrība “Maare”, iepazīstinot apmeklētājus ar šo organizāciju darbību.

NVO nams nu jau sesto gadu turpina uzsākto tradīciju doties ārpus nama telpām gan tiešā nozīmē – brīvā dabā, gan paplašinot priekšstatu robežas par NVO nama lomu un darbību, – un piedalās publiskā pasākumā kādā no Rīgas apkaimēm.

Pasākums izvērtās par svētkiem gan apmeklētājiem, gan NVO namam, nostiprinot vēlmi piedalīties šādos publiskos pasākumos arī turpmāk, lai popularizētu NVO darbu un sabiedrības iesaisti tajā.

123456

 

 

Apkaimju svētki Nordeķu parkā

Apkaimju svētkos Nordeķu parkā 24. augustā notiks plašs ražas, mākslas un zināšanu gadatirgus. Pa dienu norisināsies iedzīvotāju forums un ekskursijas, kā arī izglītojošas performances. Uz skatuves uzstāsies vietējās apkaimes kopienas kolektīvi, bērnu ansambļi un pazīstami mūziķi, notiks radošas mākslas un kustību darbnīcas bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī ražas un amatniecības gadatirgus.

Nordeķu parks
11:00 – 22:45

PASĀKUMA PROGRAMMA

● 12.00–22.45 – Skatuves programma
● 12.00–12.45 – Bērnu vokālais ansamblis/popgrupa “Karameles”
● 13.00–14.15 – Rīgas 34. vidusskolas bērnu vokālā grupa
● 14.30–15.45 – Kristīnes Pāžes bērnu animācijas filmu mūzikas koncerts “Astoņi kustoņi”
● 16.00–16.45 – Rīgas cirka skolas triku performance
● 17.00–17.30 – Divkārtējā pasaules čempiona Artems Kazimovs (Ukraina) gaisa vingrošanas performance
● 17.45–18.45 – Etno folk grupa “Kalnejas”
● 19.00–19.45 – Kultūras centra “Iļģuciems” kamerkoris “Muklājs”, vadītājs Jānis Kokins
● 20.00–21.15 – Grupa “Čipsis un Dullais”
● 21.30–22.45 – Rokenrola/svinga grupa “Big Al & The Jokers”

11.00–18.00 “Mākslas un zināšanu gadatirgus” telts programma

Iedzīvotāju forums “III Nordeķu kongress”:
● 11.00–12.30 “Dārzu un parku attīstība Iļģuciema apkaimē”
● 12.30–14.00 “Vietējo dzīvesstāstu projekts kopienas stiprināšanai”

Zināšanu apmaiņas performances:

● 14.00–15.00 “Atkritumu karalienes ētika”
● 15.00–16.30 “Siltumnīcas efekts”
● 16.30–18.00 “Ķermenis kā mana miera trauks”

Nordeķu parka apkārtnes ekskursijas:

Sākums plkst. 11.00 un 12.00 Nordeķu parka bioloģiskās daudzveidības izziņas pastaigas gida vadībā (Pilsētas attīstības departaments)
Sākums plkst. 13.00 un 16.00 Nordeķu parka apkaimes ekskursijas ar Elvīru Kulbergu
Sākums plkst. 14.00 “Dzegužkalns aizkūkos” (Rakstniecības un mūzikas muzeja ekskursija)
Sākums plkst. 17.00 “Zigmundam Skujiņam pa pēdām” (Rakstniecības un mūzikas muzeja ekskursija)

● 11.00–19.00 Mākslas darbnīcas/meistarklases
● 11.00–14.00 Agneses Čemmes keramikas darbnīca
● 12.00–15.00 Kultūras centra “Iļģuciems” amatnieki – tautas lietišķās mākslas studijas: “Ataudze” (pinumi), “Grīva” (gleznošana) un “Zīle” (metālkalšana)
● 13.00–16.00 Ievas Putniņas zīmēšanas/rotaļu darbnīca
● 15.00–18.00 Annas Egles tēlniecības darbnīca
● 16.00–19.00 “ISSP” cianotipijas foto darbnīca

● 11.00–20.00 Kustību darbnīcas/aktivitātes
● 11.00–14.00 “KSMR fitness” treniņu programmas
● 13.00–16.00 Latvijas orientēšanās federācijas aktivitātes
● 15.00–18.00 Rīgas cirka skolas darbnīca
● 17.00–20.00 Latvijas roundneta federācijas (Spinball) aktivitātes
● 11.00–20.00 Spēļu zona – badmintons, novuss u.c.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Piedalīšanās visās aktivitātēs bez iepriekšējas pieteikšanās.
Visas dienas garumā norisināsies zemnieku un amatnieku gadatirgus.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība aicina dziedāt, dejot, apgūt lietišķo mākslu un spēlēt teātri!

, ,

Tuvojoties mācību gada sākumam Pārdaugavas kultūras apvienības kolektīvi atsāk mēģinājumus un nodarbības, un jaunās sezonas ietvaros uzņem arī jaunus dalībniekus. Šī ir lieliska iespēja apgūt jaunas prasmes, atsvaidzināt piemirstus deju soļus vai meldiņus, paplašināt draugu loku un iegūt pozitīvas emocijas!

Pārdaugavas kultūras apvienība ir mājvieta dažādiem koriem, vokālajiem ansambļiem, tautas deju kolektīviem, folkloras kopām, koklētāju ansambļiem, amatierteātriem, tautas lietišķās mākslas un tautas glezniecības studijām. Kolektīvu darbība nodrošina tradīciju saglabāšanu un iespēju apgūt jaunas prasmes. Nodarbības notiek bez maksas.
Nodarbības notiek Kultūras centros “Iļģuciems”, “Imanta” un citviet Rīgā.

Uzņemšana vokālajos ansambļos, koros:
Jauktais koris “Muklājs” noklausīšanās 19. un 21. augustā plkst. 18.00-19.00, Kaņiera ielā 15
Jauktais koris “Namejs” noklausīšanās 20. augustā plkst. 19.00, Kultūras centrā “Imanta”
Popgrupa “Ildzēni” noklausīšanās 5. septembrī plkst. 16.00, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Vokālais ansamblis “Silavoti” dalībnieku uzņemšana 9. septembrī plkst. 17.30, Kultūras centrā “Imanta”
Senās mūzikas grupa “Freska” un senioru vokālā grupa “Krētas Freska” dalībnieku uzņemšana 16. septembrī plkst. 18.00, Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā
Vokālais ansamblis “Tu un Es” dalībnieku uzņemšana (7-9 gadu vecumā) 17. septembrī plkst. 18.00, Kultūras centrā “Imanta”
Koris, mazākumtautību kolektīvs “Zvoņnica” dalībnieku uzņemšana 18. septembrī plkst. 18.00, Kultūras centrā “Imanta”

Uzņemšana tautas deju kolektīvos:
Jauniešu deju kolektīvs “Imanta” jauno dejotāju uzņemšana 2., 5. un 9. septembrī plkst. 19.30-22.00, Kultūras centrā “Imanta”
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Imantieši” jauno dejotāju uzņemšana 9., 11., 16. un 18. septembrī plkst. 19.30-22.00, Kultūras centrā “Imanta”
Deju kolektīvs “Dejotprieks” jauno dejotāju uzņemšana 4., 9. un 11. septembrī plkst. 19.30, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dejotprieks” jauno dejotāju uzņemšana 5., 10. un 12. septembrī plkst. 19.30, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Latve” jauno dejotāju uzņemšana 10. un 17. septembrī plkst. 19.30, Kultūras centrā “Iļģuciems”

Uzņemšana – atvērtās nodarbības Tautas lietišķās mākslas studijās:
Tautas lietišķās mākslas studija “Austra” atvērtās nodarbības 4., 11., 18. un 25. septembrī 17.00-18.30, Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā
Tautas lietišķās mākslas studija “Rītausma” atvērtās nodarbības 10. un 17. septembrī plkst. 15.00, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Tautas lietišķās mākslas studija “Ceplis” atvērtās nodarbības 14. un 28. septembrī plkst 10.00. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās: 20179840, Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā
Tautas lietišķās mākslas studija “Irbi” atvērtā nodarbība 17. septembrī plkst. 16.00, Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā
Tautas lietišķās mākslas studija “Puduris” atvērtā nodarbība 17. septembrī plkst. 14.00, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Tautas lietišķās mākslas studija “Ataudze” dalībnieku uzņemšana 21. septembrī 11.00-16.00 , Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā
Tautas lietišķās mākslas studija “Zīle” atvērto durvju diena 21. septembrī 9.00-14.00, Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā

Uzņemšana amatierteātros:
Amatierteātris “Piektais tramvajs” dalībnieku uzņemšana 19. septembrī plkst. 19.00, Kultūras centrā “Iļģuciems”
Amatierteātris “Rampa” dalībnieku uzņemšana 23. septembrī plkst. 19.00, Kultūras centrā “Iļģuciems”

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

Trešdien Dzegužkalna muzikālā parka koncertprogramma aicina uz grupas “Tautumeitas” koncertu

,

Trešdien, 14. augustā, plkst. 20.00 Rīgas vasaras koncertu ciklā Dzegužkalna parka estrādē uzstāsies grupa “Tautumeitas”, savukārt, plkst. 19.00 viņas iesildīs grupa “Kalnejas”.

“Tautumeitas” ir etno-pop mūzikas grupa, kas savā mūzikā izmanto latviešu tautasdziesmu melodijas un tekstus, veido spēcīgas harmonijas un sakausē tās ar mūsdienīgiem bītiem un skaņām, veidojot maģisku un spēcīgu jaunu latvisko skanējumu.

Grupa ir arī radoša, veidojot savu vizuālo tēlu – viņu tērpi un vainagi atspoguļo to, cik tuvs patiesībā ir tradicionālais un futūristiskais. Vairākas grupas dalībnieces ir studējušas etnomuzikoloģiju, un grupas mūzikā jūtama dažādu valstu tautas mūzikas ietekme.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt dziesmas no grupas pēdējā albuma “Skrejceļš”, kā arī citas zināmākās dziesmas no mākslinieku daiļrades. “Tautumeitu” mūzika ir rituāla, metot tiltu uz paša Dzegužkalna vēsturi, kur jau no 1875. gada esot norisinājušās dažādas saiešanas.

“Tautumeitas” iesildīs grupa “Kalnejas”, kas izpilda aranžētas tautas dziesmas un savu orģinālmūziku gan ar pašu radītiem tekstiem, gan izmantojot tekstus no Dainu skapja. Sastāvā muzicē Marija Valmiera (vokāls), Toms Valmiers (Kontrabass/ģitāra), Spāre Vītola (vijole).

Koncerta laikā darbosies dzērienu un saldējumu stendi. Ieeja koncertā bez maksas.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.