Mārupītes krastu trase Bieriņu apkaimē ir šūpulis mūsu tautas unikālajai motorizācijas kultūrtradīcijai “Zelta mopēds”. Jau divu gadsimtu robežās tā kopš 1971.gada izplatījusies tautas kustības kopienu veidā visā Latvijas teritorijā, rodot pārņēmēju un sekotāju kopienas arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, ģeogrāfiski pat aiz polārloka un Klusā okeāna piekrastē, nesot pasaulē Latvijas vārdu.
Joprojām rodas jaunas kopienas pat senāk neatzīmētās vietās, jaunākā no kurām ir Lubānas ezera piekraste. Par “Zelta mopēdu” vēsta gan preses izdevumi, kinodokumenti un literatūras darbi, gan faleristikas un tautas dizaineru darbi, bet Gunāra Glūdiņa radītais Rīgas mopēda dizains pat ieņēmis vietu nacionālajā Kultūras kanonā.
Ilgus gadus ar “Zelta mopēdu” kopīgi augušās bērnu velosacensības jau sazaļojušas kā “Riteņvasaras” seriāls, bet “pazarē” jau “dīgst” ģimeņu saites saliedējošie bērnu un vecāku skrējieni, veidojot Bieriņu apkaimei īpašu pievilcību un prestižu.
Kā Zelta mopēda tradīcijas šūpulis un daudzu citu sporta attīstības notikumu vieta Bieriņu trase iekļauta Latvijas Sporta muzeja prestižajā izdevumā “Latvijas simtgades sporta lepnums”.
14.augustā “Zelta mopēda” jubilejas zīmē Mārupītes parks atgūs sendienu auru pagājušā gadsimta dienu gaisotnē.
No 11.00 apkaimes iedzīvotāji un viesi varēs vērot pagājušā gadsimta sportistu ietērpus, motovelosipēdu un mopēdu tehniku, un dzīvot līdzi šīs tehnikas demonstrējumiem trasē.
Dažādu vecumu individuālajiem apmeklētājiem un ģimenēm pasākuma otrajā daļā no 15.00 būs iespēja piedalīties Mārupītes skrējienā pa Zelta mopēda pēdām (dažādās distancēs), izjūtot vēsturiskās Zelta mopēda trases sagādātās sajūtas.
Dalības maksu nav. Projekts “Zelta mopēds-50/Mārupītes skrējiens” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Bieriņu apkaimes Attistības biedrība jau vairākus gadus izod apkaimes avīzi, kura tiek izdalīta apkaimes iedzīvotāju pastkastītēs.
Šajā avīzes numurā ir pamatā raksti par tām tēmām, kas pēc dažādām apkaimes iedzīvotāju aptaujām ir visbūtiskākās – satiksmes drošība, tajā skaitā par Rail Baltica projektu, kas skar Bieriņu Ziemeļu daļu. Par mākslu un kultūru, jo Bieriņos atrodas ļoti daudzi Latvijā zināmi mākslas darbienieki un te ir arī lielākais brīvdabas akmens mākslas darbu parks Latvijā. Kā arī – par topošo jaunumu, otro meža parku Latvijā – Mārupītes meža parku, kas tapis ar apkaimes iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos. Raksts par atkritumu apsaimniekošanu un padomi par mājokļa drošību. Tāpat Bieriņu apkaimes attīstības biedrība cieši sadarbojas ar Valsts policiju, tādēļ ir sagādāts pārskats par negadījumiem, pārkāpumiem, zādzībām apkaimē pēdējā gada laikā. Šis izdevums ir atšķirīgs ar to, ka tas tapis sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamentu, projekta “Štābiņš” ietvaros. Tādēļ liela daļa no avīzes ir atvēlēta šim bērnu konkursam, kurā apkaimes bērni un to vecāki tiek aicināti savos dārzos radīt bērnu štābiņus un piedalīties konkursā ar savu veikumu.
Pēc Latvijas pasta adresātu saraksta, Bieriņos ir 2300 pasta adreses, taču iedzīvotāju ir ap 8400. Parasti avīzi uzņemas izdalīt paši Bieriņu apkaimes iedzīvotāji. Tiek izsludināts apkaimes biedrībā uzaicinājums dalīt avīzi un visi tie, kas vēlas izkustēties, pastaigāt pa apkaimi piesakās. Pirms vairākiem gadiem šis process aizņēma vairākas dienas, jo entuziastu nebija tik daudz, taču šis gads pārsteidza ar milzīgu atsaucību un pieteicās gribētāju vairāk nekā bija nepieciešams, tādēļ avīzes tika izdalītas nepilnas dienas laikā. Izdalīšanas sistēma ir ļoti vienkārša – ir zināms cik katrā ielā ir pastkastītes un katram, kas vēlas dalīt, tiek iedota kāda iela vai ielas visā tās garumā. Bieriņu apkaimē ir tieši 74 ielas. Bieriņos ir arī viena iela, kura stiepjas vairāku kvartālu garumā, taču nav nevienas pasta adreses – tā ir Vecmoku ielu. Kā arī ir Brigādes iela, kurā ir tikai viens īpašums – elektrības apakšstacija.
Lai noskaidrotu sabiedrisko organizāciju viedokli par vairākiem gājēju un riteņbraucēju šķērsojumiem pār dzelzceļu un transporta infrastruktūras risinājumiem Daugavas kreisajā krastā, 3. septembrī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji tikās ar Rail Baltica projekta un lokālplānojuma sadarbības memorandu pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā, atskatījās uz paveikto iepriekšējā periodā, kā arī sniedza ieskatu aktuālajos dzelzceļa šķērsojumos konkrētos posmos. Savukārt, SIA “Grupa 93” pārstāve Līga Ozoliņa prezentēja publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojumā paredzētos transporta infrastruktūras risinājumus un nosacījumus šķērsojumiem no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai, ko plānots ieviest tuvākajā nākotnē.
Darba grupās tika noskaidrots sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedoklis piedāvātajiem konceptuālajiem risinājumiem par šķērsojumiem: izvietojums un skaits, nepieciešamie savienojumi ar pilsētas infrastruktūru, t. sk., sabiedrisko transportu, šķērsojumu tehniskie parametri, gājēju, velo un autotransporta šķērsojumi.
“Darba grupu priekšlikumu izvērtējums tiks sniegts 24. septembrī publiskās diskusijas “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”, laikā. Līdz šim ir notikušas trīs publiskās diskusijas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē,” informē Pilsētas attīstības departamenta direktores vietnieces p.i. Inese Sirmā.
“Kā jau redzējām iepriekšējās diskusijās, šādi pasākumi mums palīdz identificēt jaunus jautājumus, kuriem jārod risinājumi tālākajā būvprojektēšanas procesā. Tai pat laikā, sarunas dod mums iespēju pārliecināties, vai izvēlētie varianti ir optimāli,” uzsver Ģirts Bramans. “Protams, diskusijas ar šo nebeidzas, un mēs turpināsim apspriest dažādus dzelzceļa posmus, līdz izdosies rast efektīvus risinājumus, kas sniedz ieguvumus gan dažādām sabiedrības grupām, gan pilsētvidei.”
Sanāksmē piedalījās: Āgenskalna apkaimes biedrības, Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, biedrības “Good Mood Art”, apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, Vides aizsardzības kluba, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības “Riga Annenhof”, projektētāju “IDOM/ INECO”, RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Satiksmes departamenta, RP SIA “Rīgas satiksme”, lokālplānojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrijas pārstāvji.
21. septembrī notiks Bieriņu apkaimes attīstības biedrības dibināšana
