Krišjāņa Barona muzejs 25. maijā uzsāks jaunu pasākumu ciklu “No Jāņiem līdz Ziemassvētkiem”, kurā aicinās Rīgā dzīvojošos ukraiņus un rīdziniekus iepazīt latviešu un ukraiņu gadskārtu svētkus.

Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils” kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka karu un militāru agresiju Ukrainā, ir kļuvis par vietu, kur satikties ukraiņu ģimenēm, dalīties pieredzē un izzināt latviešu kultūru un tradīcijas. Par muzeja draugiem un brīvprātīgajiem palīgiem kļuvušas ukraiņu ģimenes, kas, bēgot no kara, savu pagaidu mājvietu radušas Latvijā. Muzejā jau aizvadīti pasākumu cikli “Dārtas skola” un “Krišjāņa skola”, kā arī pasākumi, kuri aicinājuši latviešus iepazīt ukraiņu kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, piedaloties dziesmu vakaros kopā ar tautas tradīciju kopas “Budēļi” dalībniekiem.

Jaunais pasākumu cikls “No Jāņiem līdz Ziemassvētkiem” pievērsīsies tieši latviešu un ukraiņu gadskārtu svētkiem. Sešu pasākumu ciklā gaidāmas ekskursijas ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kopīgas spēles, lekcijas, meistardarbnīcas un citi pasākumi.

🟩 Cikla pirmā nodarbība notiks 25. maijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 Krišjāņa Barona muzejā (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5). Tā būs veltīta vasaras saulgriežiem, kurā varēs uzzināt par “Jāņu dreskodu” (stāsta Ilze Haka), vainagu darbnīcā varēs apgūt Jāņu dziesmas un tradīcijas (Liena Teterovska, “Budēļi)”, kā arī dzirdēt stāstu par Jāņiem senajā Rīgā (Ieva Ķīse). Muzeja speciālists Andris Ērglis un muzeja brīvprātīgais Ivans Meščans pastāstīs par gadskārtu svētkiem Latvijā un Ukrainā – Jāņiem un Kupalas tradīcijām.

Visas aktivitātes notiek latviešu un ukraiņu valodā, tās tulko Ivans Meščans.

Nodarbības notiek bez maksas.

Lūgums pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu barons@memorialiemuzeji.lv

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

 

24. maijā no plkst.15:00 līdz 20:00 Vērmanes dārzā, Rīgā, notiks jau piektais Darba iespēju festivāls “Visiem!”. Festivālā pulcēsies darba devēji un tie, kuri vēlas praktiskā veidā klātienē iepazīt darba iespējas un dažādas profesijas. Tādā veidā pasākuma organizatori vēlas savest kopā uzņēmējus ar potenciālajiem darbiniekiem, jo īpaši ar tiem, kuriem darba tirgū iekļauties ir grūtāk – cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām, jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Šogad pasākumā varēs iepazīt arī dažādas izglītības iespējas un uzzināt par vasaras darbu skolēniem. Ieeja festivālā bez maksas.

Festivālu organizē biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” kopā ar sociālo uzņēmumu “Ligero”. Dalību pasākumā pieteikuši vairāki desmiti uzņēmumu, un tie piedāvās praktiskā veidā izmēģināt dažādus darba pienākumus un izzināt profesiju aizkulises. Brīvā un neformālā gaisotnē varēs aprunāties ar uzņēmumu pārstāvjiem, uzzināt par brīvajām vakancēm un uzņēmumu darbību. Daļa uzņēmumu piedāvā darba iespējas arī cilvēkiem ar invaliditāti un vasaras darbu skolēniem.

✅ Uz pasākumu aicināts ikviens – gan tie, kuri meklē darbu vai vēlas kaut ko mainīt savā profesionālajā jomā; gan tie, kuri vēl nezina, ko vēlas darīt; gan tie, kuri jau strādā un ir interese uzzināt un iemācīties ko jaunu.

Šogad darba iespējas festivālā piedāvās tādi uzņēmumi un organizācijas kā “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Valsts nekustamie īpašumi, Rimi Latvia, Rīgas satiksme, Rīgas meži, Allnex Latvia, LSK Studios, Cabot Latvia, Nacionālie bruņotie spēki, G.E. Baltic, Valsts robežsardze, Evolution Latvia, Cabonline Customer Service Latvia, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Rīgas ūdens, Latvijas Samariešu apvienība, Valsts robežsardze, Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Eco Baltia vide, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Rīgas siltums, Rīgas nami un citi. Savukārt izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas piedāvās izzināt Transporta un sakaru institūts, American Councils for International Education, Rīgas Stradiņa universitāte, Riga Business School, Rīgas jauniešu centrs “Kaņieris”, biedrība “Laiks jauniešiem” un Zvaigznāja kubs.

“Mūsdienās daudz ko nosaka cilvēka attieksme un izvēle, vai viņš redz un izmanto dotās iespējas. Darba tirgus Latvijā nepārtraukti piedzīvo pārmaiņas. Tāpēc aicinu jebkuram darba meklētajam un darba devējam novērtēt šī festivāla radīto iespēju satikties, aprunāties, iepazīt, izvērtēt un pieņemt lēmumu par savu turpmāko darba dzīvi vai profesijas izvēli.”

uzsver Uldis Augulis

“Gudrība saka – darbs dara darītāju. Darbs ikviena cilvēka pilnvērtīgā dzīvē dod sajūtu, ka es varu un man sanāk. Darbs dod gan izaicinājumu, gan piepildījumu. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka tiek iedrošināts ikviens sabiedrības loceklis meklēt, atrast un darīt darbu. Nāciet un uzziniet par darba iespējām un arī to, kādas ir jūsu darba tiesības,”

aicina Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.

Festivāla saturu papildinās vērtīgas ekspertu konsultācijas, ko apmeklētāji varēs saņemt bez maksas – piemēram, Latvijas Republikas Tiesībsarga pārstāvji un juriste, sociālo jautājumu eksperte Santa Survila sniegs padomus dažādos darba tiesību jautājumos. Būs pieejamas arī individuālas konsultācijas finanšu pratības jautājumos. Savukārt ar mākslīgā intelekta palīdzību ikviens varēs uzģenerēt attēlu, kas atspoguļo katra sapņu nodarbošanos. Plašāka informācija par pasākumu lasāma sociālā uzņēmuma “Ligero” Facebook kontā.

 

Pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Festivāla norisi atbalsta Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Labklājības ministrija, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Republikas Tiesībsargs, zvanu centrs “Sonido”, radio Star FM un portāls tv3.lv.

Papildu informācija: Liene Reine-Miteva, liene@ligero.lv, 26606109

 

Pirmdien, 20.maijā, SIA “Rīgas meži” plašākai sabiedrībai atklās 2024.gada vasaras puķu dobju modes galvenās tendences: krāsas, augu salikumus, rakstus un motīvus.

Atklājot puķu dobju sezonu, godināsim slaveno daiļdārznieku, ainavu arhitektu Andreju Zeidaku, kura ieguldījums Rīgas dārzu un parku tapšanā un attīstībā ir jūtams vēl šodien. Šogad aprit 150 gadi kopš A.Zeidaka dzimšanas.

✅ Pasākums “Krāsainā pirmdiena” notiks 20.maijā, plkst. 11.00 – 12.00 “Rīgas mežu” apsaimniekotajā Kanālmalā, netālu no Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī. Pasākuma norises vieta: https://ej.uz/a7xw

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes, “Rīgas mežu” un Imanta Ziedoņa fonda pārstāvji, kā arī A. Zeidaka radinieki.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Rīgas vasaras puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija – augusta mijā, kad plānots otrais Baltijas Starptautiskais Vasaras puķu dobju festivāls, kura iniciators ir “Rīgas meži”. Šogad šis pasākums plānots vēl plašāks nekā pērn.

2023.gadā “Rīgas mežu” vasaras puķu dobes bija veltītas Dziesmu un deju svētku 150.gadskārtai. Tāpat pērn Kronvalda parkā tika izveidota unikāla puķu dobe, ko īpaši šai vietai radīja māksliniece Elita Patmalniece.


Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

SIA “Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā SIA “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle” ar mērķi rūpēties par SIA “Rīgas meži” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu un piedalījās novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Sestdien, 18. maijā, rīdzinieki un Rīgas viesi aicināti apmeklēt Starptautisko Eiropas Muzeju nakti Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejos – Aleksandra Čaka muzejā, muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” un Rīgas Porcelāna muzejā.

Šā gada Muzeju nakts vienojošā tēma ir: izzināt un iegūt, pētīt un saprast, sasaistot to ar Starptautiskās Muzeju dienas tēmu “Muzeji izglītībai un pētniecībai”. Rīgā un tās apkaimē Muzeju naktī durvis apmeklētājiem vērs vairāk nekā 80 kultūrvietas. Šis būs 20. gads, kad Latvijas muzeji piedalās starptautiskajā muzeju nakts akcijā.

Aleksandra Čaka muzejā no plkst. 18.00 līdz plkst. 24.00 notiks Muzeju nakts pasākums “Paralēlais laiks”. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt tematisko izstādi no muzeja krājuma, kas veltīta Aleksandra Čaka sievai “Kas Tu biji, Anna Bērziņa?” Mazie Muzeju nakts apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaka portretu, kā arī saņemt Čaka novelkamo tetovējumu. Pusnakti muzejā ieskandinās dziesminieki Arnis Miltiņš un Rolands Lappuķe ar savu muzikālo programmu “Paralēlais laiks”.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” no plkst. 19.00 līdz 01.00 rīdziniekiem un Rīgas viesiem piedāvās iespēju apmeklēt muzeju tā piecpadsmitās jubilejas gadā, apskatīt arhitekta K. Pēkšēna dzīvokļa jūgendstila interjeru, doties tematiskās ekskursijās gida pavadībā, ielūkoties muzeja aktuālās izstādes “Femme fatale” ekspozīcijā un apskatīt muzeja jubilejai veltīto izcilo jūgendstila laika gleznotāju darbu izstādi “Rozentāls. Purvītis. Valters”, kurā eksponēti mākslinieku darbi no Kukšu muižas privātkolekcijas, kā arī izbaudīt 20. gs. sākuma gaisotni un ieklausīties akordeona mūzikas skaņās.

Savukārt Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos visu diennakti varēs vērot īpaši Muzeju naktij iekārtotu ekspozīciju, kas veltīta īpašam un sarežģītam porcelāna radīšanas paņēmienam – litofānijai. Latvijā ar litofāniju strādā tikai māksliniece Ilona Romule; arī pasaulē nav daudz autoru, kuri ir izkopuši meistarību šajā tehnikā. Ar ko litofānija ir īpaša? Ar ļoti plānu materiālu, kurā iegravēts delikāts reljefs – ikdienas apstākļos tas var būt pat nemanāms, taču, pareizi izgaismots, uzmirdz gandrīz kā ēnu teātris, atklājot filigrānos tēlus, ainas, kompozīcijas. 24 stundas Konventa sētā, Rīgas Porcelāna muzeja skatlogā, tiks radīti apstākļi porcelāna litofāniju pieredzēšanai, īpaši iespaidīgi tās atklāsies tieši diennakts tumšajās stundās.

✅ Ar pilnu Muzeju nakts programmu iespējams iepazīties tīmekļvietnē latvia.icom.museum.lv/muzeju-nakts/programma/

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.

Klientu ērtībām šodien, 7. maijā, durvis vēris jauns “Rīgas satiksmes” klientu centrs, kas atrodas tirdzniecības centrā “Origo”, Stacijas laukumā 2.

Jaunā klientu centra atrašanās vieta izvēlēta lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tāpat blakus atrodas Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kurā katru dienu liela daļa pasažieru izmanto pārsēšanās iespējas “Rīgas satiksmes” apkalpotajos sabiedriskā transporta maršrutos.

Jaunā centra darba laiks būs:

  • darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00
  • brīvdienās un svētku dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00.

“Rīgas satiksmes” klientu centros ir iespējams pieteikties un saņemt personalizēto e-talonu, noformēt un pagarināt atlaides saņēmēja statusu, iesniegt iesniegumu naudas atmaksai, kā arī noskaidrot citu aktuālo informāciju par e-talonu un “Rīgas satiksmes” sniegtajiem pakalpojumiem.

“Rīgas satiksmes” klientu centri atrodas:

  • Prāgas ielā 1
  • Kurzemes prospektā 137
  • Brīvības gatvē 384B
  • Brīvības ielā 49/53
  • Pāles ielā 9 (kur atrodas Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem).

Līdz ar jaunā klientu centra atvēršanu, klienti vairs netiks apkalpoti Spīķeru ielā 1.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “Facebook”.

Šajā gadā Pārdaugavas Kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru koris “Absolventi” atzīmē 65 gadu jubileju, kas tiks īpaši atzīmēta 20. aprīlī ar krāšņu jubilejas koncertu “Dižvīru svētki” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Koncerta sākums plkst. 17.00.
Uz koncertu aicināti vīru kora bijušie vadītāji, dalībnieki un sadarbības partneri. Kā jau jubilejas koncertā neiztiks bez pārsteigumiem un īpašajiem viesiem!

1959. gadā kori “Absolventi” dibināja izcilais latviešu diriģents Pauls Kvelde. 1999. gadā kora māksliniecisko vadību pārmantoja Dziesmu svētku virsdiriģents Arvīds Platpers, kurš turpināja kora tradīcijas un tālāk veidoja kora repertuāru.

No 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Edgars Vītols, kurš aizsāka jaunu posmu kora attīstībā. Kora diriģents ir Emīls Rusovs, kormeistars Edgars Brinķis.
Kora repertuārā ir daudzu latviešu klasiķu, jaunākās paaudzes un ārzemju komponistu darbi. Īpaši atzīmējams kora lielais ieguldījums latviskā gara uzturēšanā, ik gadus piedaloties patriotiskajos pasākumos.

Jubilejas koncertā kā viesi tiks aicināti piedalīties koru kolektīvi no Igaunijas Dabaszinātņu universitātes vīru koris “Gaudeamus”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Lauri Breede, Dobeles pilsētas kultūras nama sieviešu koris “Vizma”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Vizma Zandersone, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sieviešu koris “Stradiņi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Ilze Kalniņa, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jauktais koris “Aura”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Edgars Vītols.

Jubilejas koncerts “Dižvīru svētki” būs akustisks koncerts, tas notiks 2 daļās. Lai bagātinātu jubilejas koncerta programmu, koncertā piedalīsies instrumentālais ansamblis un solisti.

Īpašie viesi komponisti Ilze Arne un Māris Lasmanis.

Koncertā ieeja bez maksas.

 

Ar mērķi palīdzēt atrast darbu tādām sociālā riska grupām, kā cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un jaunajām māmiņām, kurus nereti daļā sabiedrības uzskata par neiederīgiem darba vidē, sociālais uzņēmums “Ligero” un biedrība “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” jau piekto reizi organizē Darba iespēju festivālu “Visiem!” un aicina uzņēmumus, biedrības, valsts un izglītības iestādes pieteikt savu dalību.

Šogad festivālā arī aicināti piedalīties uzņēmumi, kas var piedāvāt darbu skolēniem vasaras brīvlaikā, kā arī augstskolas, koledžas un tehnikumi, kas vēlas praktiskā veidā parādīt piedāvātās izglītības iespējas un apgūstamo profesiju daudzveidību.

🟩 Festivāls notiks 24. maijā Rīgā, Vērmanes dārzā, un tā mērķis ir inovatīvā un praktiskā veidā savest kopā darba devējus ar potenciālajiem darbiniekiem, bet izglītības iestādes – ar saviem nākotnes audzēkņiem.

“Aizvien skaļāk izskan jautājums, kā risināt situāciju, kad liels skaits bezdarbnieku nevar atrast darbu, bet darba devēji – nespēj aizpildīt vakances. Tāpat samilzt problēma ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, uz kuriem darba devēji nereti raugās ar piesardzību. Arī skolēnu nodarbinātība vasarā paliek arvien aktuālāka tēma, īpaši ģimenēm pilsētās. Festivāla ideja ir neformālā vidē savest kopā visas puses un dot tām iespēju iepazīties, pirmām kārtām, tīri cilvēciski un arī praktiski. Vienkārši izlasot portālā darba sludinājumu vai e-pastā atsūtīto pretendenta CV, abas puses bieži nemaz nesatiekas, neaprunājas, jo no rakstītā nešķiet viens otram atbilstoši. Savukārt ilgstošajiem bezdarbniekiem risinājums būtu pārkvalificēšanās un jaunu prasmu pilnveidošana, tādēļ šogad festivālā aicinātas piedalīties arī izglītības iestādes,”

Darba iespēju festivāla ideju skaidro Liene Reine-Miteva, biedrības “Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam” valdes locekle un sociālā uzņēmuma “Ligero” vadītāja.

Pasākums nodrošina iespēju brīvā un draudzīgā klātienes atmosfērā iepazīstināt ar uzņēmuma vai organizācijas darbību, piedāvātajām darba vakancēm, mācību iespējām un vienlaikus lauzt stereotipus un aizspriedumus par dažādām profesijām. Festivāls ir atvērta satikšanās platforma, kuras saturu veido paši dalībnieki, sniedzot tā apmeklētājiem iespēju izzināt profesiju aizkulises un izmēģināt tās praksē.

“Ļoti daudzi nezināja mūsu uzņēmuma darbības specifiku un to, kas ir biznesa pakalpojuma centrs. Tas arī bieži attur pieteikties darbā. Festivāls ir platforma, kur saprotami un praktiski izskaidrot, parādīt uzņēmuma darbību un vakances. Satikām daudz potenciālo darbinieku un patiesi ieinteresētu publiku,”

par dalību aizvadītā gada festivālā stāsta Agija Dzērve, “Allnex Latvia” personāldaļas projektu vadītāja.

Uzņēmumi, organizācijas un izglītības iestādes pasākumā aicinātas piedalīties ar radošām meistarklasēm un interaktīviem stendiem. Dalību festivālā iespējams pieteikt līdz 8. maijam “Ligero” mājas lapā www.ligero.lv.

Festivāls top sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, radio Star FM un portālu tv3.lv.

Pasākums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Par uzņēmumu

Sociālā uzņēmuma “Ligero” darbības mērķis ir savest kopā cilvēkus no dažādām sociālā riska grupām (jo īpaši cilvēkus ar invaliditāti) ar potenciālajiem darba devējiem. Aizvadītie festivāli kopskaitā ir pulcējuši vairāk kā 100 darba devēju un vairākus tūkstošus darba meklētājus.

 

 

Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.

Vecākajā Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

🔎 Plašāka informācija par strūklakām – ŠEIT 

2024. gada 16. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs kora “Medera” koncertuzvedums “Mīlestības sirdspuksti”, kurā klausītājiem tiks dota iespēja ar mūzikas palīdzību iepazīt mīlestības dažādās šķautnes – aizrauties, priecāties, novērtēt, kārdināt, atminēties, gavilēt un skumt.

Vakara pirmo daļu piepildīs skanīgākās Ērika Ešenvalda, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Aleksandra Kublinska, Imanta Kalniņa un citu latviešu komponistu mīlestības dziesmas, kā arī īpaši šim koncertam sagatavots Jura Ķeniņa skaņdarbs “Ukrainas precību dziesmas”, kas uzrakstīts šī gada XVI Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā.

Koncerta otrajā daļā skanēs pavasarīgi neprātīgs tango – komponista Pētera Butāna kaislīgi ugunīgās melodijas ar Friča Bārdas dzeju ciklā “Mīlestības dziesmas”, bet mūziku un tekstu papildinās ikvienam saprotamā, jutekliskā dejas valoda.

Koncertuzveduma “Mīlestības sirdspuksti” izpildījumā apvienosies augsta līmeņa amatiermākslas kolektīvs – jauktais koris “Medera” un izcili mūzikas nozares profesionāļi: Ilze Grēvele – Skaraine (soprāns), Ansis Bētiņš (tenors), Artūrs Noviks (akordeons), Aija Freija (kontrabass) Jolanta Barinska (klavieres), Otto Trapāns (vijole), Juris Laizāns (sitaminstrumenti). Koncertuzveduma un kora mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere, diriģents Agnis Augustinovičs.

Ieeja bez maksas

Koncerta afiša