Sieviešu koris “Līga” aicina uz kora 65 gadu jubilejas koncertu!

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” sieviešu koris “Līga” aicina uz 65 gadu jubilejas koncertu 27. aprīlī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Sieviešu koris “Līga” izpilda dziesmas gan ar, gan bez instrumentāla pavadījuma. Kora repertuārā īpaši iemīļotas ir tautasdziesmas un tautasdziesmu apdares, kā arī dažādu paaudžu latviešu un ārzemju autoru garīgās un laicīgās dziesmas. Pastāvēšanas laikā koris piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos un sekmīgi sagatavojis Dziesmu svētku repertuāru.

Sieviešu koris „Līga” šogad svin 65. pastāvēšanas gadadienu, tas dibināts 1959. gadā Rīgā kā A. Popova Rīgas Radio rūpnīcas pašdarbības kolektīvs. Kora diriģents no dibināšanas gada līdz 2004. gadam bija Jānis Brants. Līdz 2020. gadam kori vadīja mākslinieciskā vadītāja Maija Feldmane. Šobrīd kora mākslinieciskā vadītāja ir Paula Pērkone, diriģente Eva Putniņa.

Jubilejas koncerta uzstāsies īpašie viesi – Kultūras centra “Imanta” vīru koris “Absolventi” Edgara Vītola vadībā, Mārupes sieviešu senioru vokālais ansamblis “Pīlādzis” Ērika Eglīša vadībā, kā arī vakara vadītājs – Zigurds Neimanis!

Koncertā ieeja bez maksas.

 

Jauktais koris “Namejs” aicina rotāties ar dziesmu pavasarī!

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” aicina uz koncertu “Pavasara rotāšanās” 21. aprīlī plkst. 16.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Pavasaris atnāk ar sauli, siltumu, uzplaukušiem ziediem un svaigām vēsmām. Ar siltiem vakariem, kad gribas padziedāt, ar zirgiem pieguļā un prieku par jauna saules gada iesākumu. Kad Lielā diena ir pavadīta, ir laiks rotāties ar dziesmu.

Jauktais koris “Namejs” koncertu “Pavasara rotāšanās” ir veidojis kā vienotu uzvedumu, ieskandinot pavasari visās tā krāsās. Koncertā izskanēs latviešu tautas dziesmas Emiļa Melngaiļa un Artūra Salaka apdarē, Viļņa Punkas, Valta Pūces un Uģa Pētersona oriģināldziesmas, kā arī kokļu mūzika Vitas Rudušas, Birutas Derumas un Sergeja Krasnopjorova apdarēs. Uzveduma skanējumu bagātinās instrumentālais sastāvs, koncertmeistare Jolanta Barinska un Pavasara balss – Kate Kalniņa (oboja), ievedot klausītājus pavasarīgās noskaņās.

1989. gadā dibinātais jauktais koris “Namejs” par savas darbības mērķi uzskata latviešu kultūras muzikālā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu, labas kvalitātes mūzikas izpildījuma sniegšanu klausītājiem. Kolektīvam raksturīga ģimenisko saišu stiprināšana caur darbību korī. Savas pastāvēšanas laikā koris ir aktīvi un veiksmīgi piedalījies Latvijas koru dzīvē – Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos, Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, koru konkursos un skatēs.

Koncertā ieeja bez maksas.

Starptautiskas Kendo sacensības ”Rīgas atklātais čempionāts 2024″

Sestdien, 2024. gada 13. aprīlī, no plkst. 9.00 un svētdien, 14. aprīlī, no plkst. 10.00 LU (Rīgā, Jūrmalas gatve 76) Rīgas “Sporta klubs Kendo” rīko starptautiskās Kendo sacensības “Rīgas atklātais čempionāts 2024″.

Sacensībās piedalīsies sportisti no vairāk nekā 3 valstīm. Divas dienas jaunie un pieaugušie sportisti sacentīsies gan individuālajā ieskaitē, gan komandu vērtējumā.

Nolikums

Kendo ir Japānas paukošanās māksla ar tūkstošgadīgu vēsturi. Tulkojumā no japāņu valodas «Kendo» nozīmē «zobena ceļš». Kendo nav uzskatāms tikai kā sacensību sporta veids, bet arī kā daļa no senās un tradīcijām bagātās Japānas kultūras un vēstures mantojuma. Mēs ticam, ka Kendo attīsta cilvēku garīgo komunikāciju un ar ikdienas treniņiem un sacensībām ļauj iegūt „Samuraja garu”.

Sacensības norisinās ar Rīgas pašvaldības atbalstu.

Lieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu

, , , , ,

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

● No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Kultūras centrā “Imanta” apskatāmas trīs jaunas izstādes

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”

Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. “Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešams “nolaisties uz zemes” un palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.”

Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā “Umbra” piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas “mierīgā augstuma josla”, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.

Ievas un Ilzes kopīgā izstāde, pateicoties studijas vadītājas Agnijas Ģērmanes iniciatīvai, atspoguļo divu iztēles lidojumu krāsainās un mierīgi nemierīgās augstumu joslas.

Izstāde “Ne(mierīga) augstuma josla”
25.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
2. stāva galerijā

Aldana Milzarāja personālistāde “Kartona faktors”

“Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.”

saka darbu autors Aldans Milzarājs

“Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei… Tātad iespēja improvizēt, izpausties “ārpus kastes”, ārpus rāmja”,

stāsta mākslinieks.

Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. “Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa “mazāk ir vairāk”, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!” papildina autors. “Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu “iekšējo saviļņojumu”: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.”

Mākslinieks Aldans Milzarājs 20 gadu laikā uzkrājis ne mazums asociācijas un atziņas darbā ar kartonu. Sakopot visu vienā izstādē nav viegls uzdevums, bet ir tā vērts – jo ar idejām ir jādalās, lai tās radītu jaunas idejas.

Izstāde “Kartona faktors”
21.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
1. stāva galerijā

“Latvju zīmju izgaismoti” – fotogrāfiju ceļojums latviešu mantojuma saglabāšanai

Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotājiem.

“Latvju zīmju izgaismoti” aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.

“Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.”

uzsver projekta idejas autore, Evija Gorbunova

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.

Foto projekta galvenie modeļi, JDK “Imanta” dejotāji, ne tikai turpina tautisko deju mantojuma izpausmes dejā, bet arī piedāvā jaunu interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā.

“Fotogrāfiju mērķis ir ne tikai iedrošināt skatītājus redzēt skaistus attēlus, bet arī sajust un izprast, kā latviešu zīmes veido savdabīgu starpkultūru dialogu ar mūsu ikdienu.”

uzsver fotogrāfe Ieva Makare

Izstāde “Latvju zīmju izgaismoti”
19.03.-30.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
Vestibilā

Izstādes apskatāmas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00
Kultūras centrā “Imanta” – Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja bez maksas.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība atklāj Pārdaugavas nākotni

,

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.

 

Aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” izstādi

, , , , ,

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.

 

RĪGAS MEŽI svētdien uzsāk šī gada Pavasara putnu būrīšu talkas. Pirmais pasākums – Anniņmuižas mežā!

SIA “Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS” svētdien, 3.martā, uzsāk šīs sezonas Pavasara putnu būrīšu talku maratonu. Tā laikā notiks gan esošo mājiņu tīrīšana un labošana, gan jaunu putnu būrīšu izgatavošana.

Šogad talkās piedalīsies gan apkaimju iedzīvotāju biedrību pārstāvji, gan bērni ar īpašām vajadzībām un mazie talcinieki no bērnu namiem.

Pavasara putnu būrīšu pasākumi vienlaikus ir gan izglītojoši, gan praktiski. Talku dalībnieku sagatavotie būrīši mazajiem dobumperētājiem tiks izvietoti dažādās Rīgas un Pierīgas teritorijās, piesaistot putnu daudzveidību.

Martā un aprīlī dažādās “Rīgas mežu” teritorijās plānotas septiņas Pavasara putnu būrīšu talkas.

Pirmo talku “Rīgas meži” organizē sadarbībā ar Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību “Riga Annenhof”, atsaucoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai.

🟩 Par pirmo būrīšu sakopšanas un izgatavošanas talku:

📌 Laiks: svētdien, 2024.gada 3.martā, plkst. 11.00.
📌Vieta: “Rīgas mežu” apsaimniekotais Anniņmuižas mežs, iepretim Bitera ielai – skati atrašanās vietu kartē –ŠEIT.

Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt.

Gan šī, gan pārējo pasākuma laikā “Rīgas meži” vides izglītības programmas “EkVidO2” speciālisti pastāstīs un parādīs, kas jāņem vērā, gan tīrot esošos būrīšus, gan izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas. Tas nepieciešams, lai putniem jaunajā ligzdošanas sezonā tajās ir atbilstoši apstākļi, lai var ērti iekļūt, droši justies un rūpēties par pēcnācējiem.

Talkas laikā sanaglotie putnu būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Rīgas mežniecības apsaimniekotajos mežos Juglā un Babītē.

Šī gada plānoto talku kalendārs – SIA “Rīgas meži” pārziņā esošajās teritorijās:

🟩 svētdien, 3.martā, plkst. 11.00-13.00 – Anniņmuižas mežā, sadarbībā ar Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību “Riga Annenhof”;
🟩 svētdien 10.martā, plkst. 11.00-13.00 – Grīziņkalna parkā, sadarbībā ar Grīziņkalna apkaimes biedrību;
🟩 svētdien, 24.martā, plkst. 11.00-13.00 – Pļavnieku mežā, sadarbībā ar Pļavnieku apkaimes biedrību;
🟩 ceturtdien, 28.martā, plkst. 10.00-13.00 – vides izglītības centrā “EkVidO2”, sadarbībā ar Ogresgala pamatskolu un ekoskolas Vides pulciņu;
🟩 ceturtdien, 4.aprīlī, plkst. 10.00-12.00 – Esplanādē, sadarbībā ar Rīgas 1.pamatskolu – attīstības centru;
🟩 piektdien, 5.aprīlī, plkst. 16.00-18.00 – Kronvalda parkā, sadarbībā ar biedrību “Taureņa efekts” – labdarības organizāciju Latvijas bērnunamu atbalstam;
🟩 trešdien, 17.aprīlī, plkst. 9.00-11.00 – Šmerļa mežā, sadarbībā ar Rīgas 5.pamatskolu – attīstības centru.

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Bet bieži vien tiek aizmirsts, ka būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra kopšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu, turklāt tur var savairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – tīrītas un koptas putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem atbilstošas ligzdošanas vietas un lai novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Ik gadu “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās tiek izvietoti ap 1000 jaunu putnu māju.

“Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO2” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Rīdzinieki aicināti apmeklēt gaismas takas Biķerniekos un Anniņmuižā

,

Janvāra nogalē, gaidot gaismas un pavasara atgriešanos, pilsētā tiks iedegtas divas gaismas takas – Biķernieku mežā un Anniņmuižā. Tās būs apskatāmas no 21. janvāra līdz 11. februārim diennakts tumšajā laikā – no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij.

🔹 Biķernieku meža pastaigu promenādē – posmā starp Biķernieku ielu un Linezera ielu – varēs nokļūt Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku valstībā. Tajā ar gaismas, skaņas un lielformāta attēlu palīdzību būs iespēja sajust un iepazīt četrus no dzejnieka radīto krāsaino pasaku stāstiem.

🔹 Savukārt Anniņmuižas parkā apmeklētājus sagaidīs “Putnu aleja”, vēršot uzmanību uz pilsētā līdzās mītošajiem spārnotajiem iemītniekiem, kuru dzīves telpa cieši pārklājas ar cilvēku mājvietām un ielu maģistrālēm. Parka teritorijā tiks izvietoti četri vides objekti, papildināti ar gaismas un skaņas instalācijām. Vides objekti tiks izvietoti pastaigu maršrutā ik pēc 100 metriem.

 

Kultūras centrs “Imanta” aicina apskatīt tautas lietišķās mākslas izstādi “No tīruma”

Kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietiškās mākslas studiju 2023. gadā veidotā darbu kopizstāde būs apskatāma arī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29, Rīga) no 2024. gada 4. janvāra līdz 2024. gada 29. februārim.

“Tīrums” parāda šo seno tautas arodu un prasmju saglabāšanas tradīcijas. Izstādē apkopoti tautas lietišķās māklsas darbi, kas ir tapuši gada garumā un ļauj sajust meistaru mūsdienīgo pieeju šiem senajiem arodiem.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas: “Austra”, “Ataudze”, “Ceplis”, “Irbi”, “Puduris”, “Rītausma” un “Zīle”. Studijas izkopj, nodod nākamajām paaudzēm un meklē jaunus pielietojumus tādām amata prasmēm kā aušana, meldru un klūgu pīšana, keramika, adīšana, rokdarbi, metālkalšana un gleznošana. Vairākas studijas darbojas jau 30 gadus un tām ir tradīcija gada nogalē veidot kopīgu izstādi, kurā apskatāmi jaunākie studijās tapušie darbi.

Šī gada izstādes veidotājs ir keramikas studijas “Ceplis” jaunais vadītājs Elvijs Krevics, kurš par izstādi saka, ka katrs tīrums ir sākums. Katra no tautas lietišķās mākslas studijām tiešā vai netiešā veidā ir saistīta ar tīrumu. Tīrumā ganās aitas, kuru vilnu amata lietpratēji pārvērš vilnas dzijā, ko vēlāk izadīt zeķēs, šallēs, cimdos un džemperos. To pašu dziju audēji ieauž rakstainos lakatos, jostās un segās. Tīrumā aug arī lini, kurus vēlāk pārstrādātā formā audējas un citas rokdarbnieces izmanto apģērba, dvieļu un galdautu radīšanā. Tīrums ir vieta, kur tikt pie podnieku izejmateriāla, kura malās meliorācija aizaug ar kārkliem, ko savukārt pinēji izmanto savam darbam, radot lielākus un mazākus, gaišākus un tumšākus grozus un cibiņas. Tīrumi mēdz būt arī applūduši, kas ļauj meldru pinējiem atrast labu materiālu darbam un visbeidzot, ikvienu tīrumu zemniekam vajag arī apstrādāt un tur jau neiztikt bez kalēja roku darba augļiem.

Radīt traukus, aust, adīt, pīt ar klūgām vai meldriem, izkalt priekšmetus no dzelzs, tās visas ir senas prasmes, bet mūsdienu vidē un ar dizaina pieskārienu viss kļūst pielāgots pašreizējā laikmeta vajadzībām.

Ja zemnieks var teikt, ka no tīruma raža nonāk uz galda, tad mēs varam teikt, ka no tīruma raža nonāk katrā mājsaimniecībā, kur tā atrod savu pielietojumu.

🟩 Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00

Ieeja bez maksas