Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz četriem bezmaksas ielīgošanas pasākumiem Imantā, Bolderājā un Ziepniekkalnā.

Ielīgošana. Skroderdienas būs! Imantā

Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29, 20. jūnijā plkst. 19.00
Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” tāpēc Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz jautru un īpašu dejas iestudējumu “Skroderdienas būs!”.

  • 19.00–21.00 Netradicionālo Jāņu vainagu pīšanas darbnīca.
  • 19.00 Pirmajā daļā dejos Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi: “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši”, “Latve”.
  • 20.00 Otrajā daļā dejas uzvedums “Skroderdienas būs!”, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis “Lielupe”, lugas varoņu Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji. Uzvedumā piedalīsies aktieri un mūziķi – Raitis Aukšmuksts – sitaminstrumenti, Rolands Stepanovs – basģitāra, Gatis Priekulis – ģitāra, Artūrs Sebris – Saksofons, Kaspars Gulbis – akordeons, Līga Butāne – vijole, Rūta Ziemele-Sebre – vokāls, Uldis Timma – vokāls, Erita Karlsone – vokāls, Gundars Caune – taustiņinstrumenti, vokāls.

Uzveduma mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone, režisore – Lolita Muižniece. Baibas Ķesteres, Krišjāņa Šimja, Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa horeogrāfijas.

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošana ar grupu “Rikši” Bolderājā

Bolderājas filiālbibliotēkas pagalmā, Gaigalas ielā 3, 20. jūnijā plkst. 19.00

  • 19.00 Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar Latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi.
  • 20.00 Enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertus ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.
  • Latgales jauniešu postfolkloras grupa „Rikši“ dibināta 2011. gadā. Grupa izdevusi trīs albumus “Pa pyrmam”, “Sieju sovu”, “trīp!”. Uzstājusies lielākajos postfolkloras, jaunās mūzikas, tradicionālās mūzikas festivālos Latvijā un ārpus tās. Sniegusi koncertus, meistarklases un spēlējusi latvju danču vakarus dažādos latviešu un ārzemju kultūras pasākumos. Grupā muzicē: Madara Broliša (vijole, vokāls), Ēriks Zeps (akardeons, vokāls), Ivars Urtāns (basģitāra, vokāls), Jurģis Lipskis (ritma sekcija, vokāls), Mārcis Lipskis (ģitāra, mandolīna, vokāls).

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošana ar grupu “Jōra” – “Dancoj’ visu Jāņu nakti” Ziepniekkalnā

Ēbeļmuižas parkā, Zaļenieku ielā 29, 21. jūnijā plkst. 19.00

  • 19.00 Radošā darbnīca oriģinālu svētku vainagu pīšanā.
    Vainagu darbnīcu vadītājas – Pārdaugavas kultūras apvienības Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere un Tautas tēlotājas mākslas studija “Grīva” dalībniece Rita Tālmane ir pieredzējušas vainagu pinējas, kuras atradīs katram piemērotāko rotāšanās veidu.
  • 20.00 Pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncerts “Dancoj’ visu Jāņu nakti”.
    Grupas “Jōra” mūzikā dzirdama Baltijas, Skandināvijas un citu reģionu tautu tradicionālā mūzika oriģinālkompozīcijas. Mūziķi unikālā skanējumā pieskaras tādām tēmām kā saulgrieži, cilvēka un dabas mijiedarbība, mūža ritums, savstarpējās attiecības, savukārt instrumentālajos skaņdarbos pamatā skan deju melodijas.
    Grupā muzicē: Dārta Drava (vijole, balss), Lauma Matule (kokle, stabules balss), Ivars Štubis (ģitāra, balss), Kalvis Vītols (perkusijas, balss).

Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi pledus.

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošanas pasākums ar “Rīgas Danču klubu” ģimenēm ar bērniem Ziepniekkalnā

Ēbeļmuižas parkā, Zaļenieku ielā 29, 22. jūnijā plkst. 11.00
Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, to nozīmi, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar Latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā.
Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai sagatavotu programmu.
“Rīgas danču kluba” kodolu veido dažādu folkloras kopu dalībnieki un citi radoši cilvēki. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku. Dančus spēlē labākie tautas deju muzikanti no folkloras kopām un tautas mūzikas kapelām. Lielākoties tiek izmantoti tradicionālie instrumenti – vijole, akordeons, basīte, cītara, mandolīna, bungas, dūdas, kokles, stabules, ermoņikas.

Ieeja bez maksas.

〰️ Tiekamies Pārdaugavā! 〰️

Papildu informācija:
Kornēlija Ābele
Pārdaugavas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību speciāliste
kornelija.abele@riga.lv
+371 20039629

 

Veidojot kultūras dzīvi Rīgā, Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Foruma galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Aicināsim izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Daugavas kreisā krasta nākotnes attīstībai. Notikums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem. Balstoties uz forumā gūtajām atziņām, Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises.

Diskutēsim par tādām tēmām kā:

  • “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”;
  • “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”;
  • Vai Pārdaugavas pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”;
  • “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
  • “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība.

Foruma diskusijās piedalīsies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, Latvijas Republikas kultūras ministre (2013-2019) Dace Melbārde, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta politikas plānotājs Mārtiņš Eņģelis, nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kultūras žurnāliste Eva Johansone, Apvienības Apeirons valdes loceklis Ivars Balodis. Forumu vadīs Jānis Skutelis.

Pārdaugavas nākotnes foruma programma:

9.30 Atklāšana
1. DAĻA:

Esošās situācijas analīze
Kultūras patēriņa barometra rādītāji
Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādnes
Pārdaugavas vēstures un arhitektūras pieturpunkti

Rīga 2014–2024
Ko 10 gadu laikā esam ieguvuši no Rīgas kā kultūras galvaspilsētas un kādas iespējas neesam izmantojuši?

2. DAĻA:

Nākotnes norises
Kā attīstīt un kādām jābūt kultūras norisēm Pārdaugavā?

Iedzīvotāju līdzdalība
Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos.

3. DAĻA:

Pārdaugavas vides pieejamība visiem
Vai pilsētvide ir pieejama visiem pasākumu apmeklētājiem?
Vai domājam par nākotni? Kā to uzlabot tagad!
Foruma noslēgums un diskusijas mūzikas pavadībā.

 📌 Plašāka foruma programma –  ŠEIT
Pasākuma programma tiks precizēta.

📌 Reģistrējies forumam, aizpildot anketu.

 

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz vairākiem bezmaksas pasākumiem dažādām gaumēm. Svētku programmā gan koncerti, gan demokrātiski joki un vides instalācija.

🟩 1.05. plkst 13.00 Kultūras centrā “Imanta”, Lielajā zālē, Anniņmuižas bulvārī 29
Vīru kora “Silvicola” svētku koncerts “Mūžu mūžos būs dziesma”
Ieeja bez maksas.
Meža darbinieku vīru kora “Silvicola” dalībnieki aicina uz patriotisku koncertu, kurā izskanēs repertuārs “ar meža smaržu”. Koncertā dziedās solisti – Agate Grīnhofa, Aleksandras Dimitrovas un Jānis Almanis-Palmbahs. Pianists Ritvars Knesis un vakara vadītājs – Aldis Pūtelis. Koncertā izskanēs tādi skaņdarbi kā “Zaļi vīri zilās jūras krastā” (komp. Viktors Pizāns, teksts Marika Svīķe), “Rīga dimd” (Latv. tautasdz. Jāņa Cimzes apdarē), “Motto” (Raimonds Pauls, Imants Ziedonis) “Zaļu mežu šalkās” (Vācu mednieku dziesma), “Dvēseles dziesma” (Ēriks Ešenvalds, Anita Kārkliņa), “Atziedi, dvēsele” (Raimonds Pauls, Leons Briedis) un citas kora dziesmas.

🟩 3.05. plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta”, Vestibilā, Anniņmuižas bulvārī 29
Sieviešu stendaps demokrātiski joko
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots.
Stendapa kustība Latvijā reprezentē vienu no svarīgākajām vērtībām – vārda brīvību – kas ir viena no demokrātijas stūrakmeņiem. “Sieviešu Stendaps” ir apvienība, kurā sievietes joko par savu dzīvi un pasauli ap viņām. Savās stāvizrādēs viņas aicina visus izkāpt no ierastā, paskatīties uz sevi un citiem no malas un pasmieties par sevi un dzīvi. Stendapā piedalīsies: Baiba Baikovska, Santa Biezā, Inga Gaile, Mairita Rosicka un Ilze Viņķele. Vada: Džemma Sudraba.

🟩 3.05. plkst. 19.00 Kultūras centrā “Iļģuciems”, Lielajā zālē, Lidoņu ielā 27 k-2
Koncerts “Portreti”
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots.
Piedalās Kristaps Vanadziņš, kurš ir viens no spožākajiem Latvijas mūsdienu džeza pianistiem. Viņa solo programmā būs iespēja ceļot dažādās pasaules sfērās un notikumos. Koncertā klausītāji izbaudīs dziļi personīgi radītās kompozīcijas un skices, kur Kristaps cenšas atklāt un uzzīmēt sevi un savu portretu. Savukārt klausītāju portreti tiks iemūžināti brīvās improvizācijās.

🟩 4.05. plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta” Lielajā zālē, Anniņmuižas bulvārī 29
Svētku koncerts “Vācietis. Ziedonis. Jakovļevs”
Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots.
Ar īpašu koncerta programmu “Vācietis. Ziedonis. Jakovļevs” Kultūras centrā “Imanta” viesosies leģendārais un tautā iemīļotais aktieris Ģirts Jakovļevs un Lielās mūzikas balvas ieguvējas, mūziķes – jaunās paaudzes spožā dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un temperamentīgā pianiste Agnese Egliņa.
Koncerta programmā dzirdēsim dzeju un latviešu vokālo kamermūziku ar mūsu izcilo dzejnieku Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša vārdiem. Dzeju, kas Latvijas kultūrainā ir ierakstīta zelta burtiem, lasīs harizmātiskais aktieris Ģirts Jakovļevs. Muzikāli vakara gaitā izskanēs dažādu paaudžu latviešu komponisti – Jēkabs Jančevskis, Romualds Kalsons, Juris Karlsons, Pēteris Plakidis, Pauls Dambis, Imants Zemzaris, Kārlis Lācis un Arturs Maskats, kuri atšķirīgos laikos un katrs savā mūzikas valodā ieauduši abu dzejnieku vārdus.

🟩 1.05.-31.05. Uzvaras parkā, Sakuras dārzā
Konceptuāla akcija – vides objekts “Demokrātiskais kvadrāts”
Ieeja bez maksas.
Ērika Boža veidotā vides instalācija ilustrē demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību, atklāj to kā, skatoties no dažādiem skatupunktiem, varam ieraudzīt kopainu. Objekts veidots ar iedzīvotāju līdzdalību un varēs kalpot ne vien kā apskates objekts, bet arī tikšanās un spontānu pasākumu norises vieta

Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība


Plašāku informāciju par visiem valsts svētku pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapās – kultura.riga.lv un riga.lv , kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” https://www.facebook.com/Riga.lv un “Rīgā notiek”

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 9. maijam sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošo noteikumu projektu.

✅ Iepazīties ar projektu un sniegt atsauksmes iespējams mājaslapā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti” .

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Anniņmuižas mežaparka estētisko, ainavisko, ekoloģisko, vides, kultūrvēsturisko, izglītojošo, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtību saglabāšanu.

Saistošie noteikumi nosaka Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības kārtību. Plānots ierobežot invazīvo sugu izplatību paaugā, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļu dabisko sugu daudzveidībai. Saistošie noteikumi aizliedz veikt dabas vidi postošas darbības.


Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments iepriekš ir plaši informējis un iesaistījis iedzīvotājus noteikumu izstrādē – publiskās apspriešanas laikā tika organizētas divas sabiedriskās apspriedes un aptauja.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” sieviešu koris “Līga” aicina uz 65 gadu jubilejas koncertu 27. aprīlī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Sieviešu koris “Līga” izpilda dziesmas gan ar, gan bez instrumentāla pavadījuma. Kora repertuārā īpaši iemīļotas ir tautasdziesmas un tautasdziesmu apdares, kā arī dažādu paaudžu latviešu un ārzemju autoru garīgās un laicīgās dziesmas. Pastāvēšanas laikā koris piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos un sekmīgi sagatavojis Dziesmu svētku repertuāru.

Sieviešu koris „Līga” šogad svin 65. pastāvēšanas gadadienu, tas dibināts 1959. gadā Rīgā kā A. Popova Rīgas Radio rūpnīcas pašdarbības kolektīvs. Kora diriģents no dibināšanas gada līdz 2004. gadam bija Jānis Brants. Līdz 2020. gadam kori vadīja mākslinieciskā vadītāja Maija Feldmane. Šobrīd kora mākslinieciskā vadītāja ir Paula Pērkone, diriģente Eva Putniņa.

Jubilejas koncerta uzstāsies īpašie viesi – Kultūras centra “Imanta” vīru koris “Absolventi” Edgara Vītola vadībā, Mārupes sieviešu senioru vokālais ansamblis “Pīlādzis” Ērika Eglīša vadībā, kā arī vakara vadītājs – Zigurds Neimanis!

Koncertā ieeja bez maksas.

 

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” aicina uz koncertu “Pavasara rotāšanās” 21. aprīlī plkst. 16.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Pavasaris atnāk ar sauli, siltumu, uzplaukušiem ziediem un svaigām vēsmām. Ar siltiem vakariem, kad gribas padziedāt, ar zirgiem pieguļā un prieku par jauna saules gada iesākumu. Kad Lielā diena ir pavadīta, ir laiks rotāties ar dziesmu.

Jauktais koris “Namejs” koncertu “Pavasara rotāšanās” ir veidojis kā vienotu uzvedumu, ieskandinot pavasari visās tā krāsās. Koncertā izskanēs latviešu tautas dziesmas Emiļa Melngaiļa un Artūra Salaka apdarē, Viļņa Punkas, Valta Pūces un Uģa Pētersona oriģināldziesmas, kā arī kokļu mūzika Vitas Rudušas, Birutas Derumas un Sergeja Krasnopjorova apdarēs. Uzveduma skanējumu bagātinās instrumentālais sastāvs, koncertmeistare Jolanta Barinska un Pavasara balss – Kate Kalniņa (oboja), ievedot klausītājus pavasarīgās noskaņās.

1989. gadā dibinātais jauktais koris “Namejs” par savas darbības mērķi uzskata latviešu kultūras muzikālā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu, labas kvalitātes mūzikas izpildījuma sniegšanu klausītājiem. Kolektīvam raksturīga ģimenisko saišu stiprināšana caur darbību korī. Savas pastāvēšanas laikā koris ir aktīvi un veiksmīgi piedalījies Latvijas koru dzīvē – Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos, Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, koru konkursos un skatēs.

Koncertā ieeja bez maksas.

Sestdien, 2024. gada 13. aprīlī, no plkst. 9.00 un svētdien, 14. aprīlī, no plkst. 10.00 LU (Rīgā, Jūrmalas gatve 76) Rīgas “Sporta klubs Kendo” rīko starptautiskās Kendo sacensības “Rīgas atklātais čempionāts 2024″.

Sacensībās piedalīsies sportisti no vairāk nekā 3 valstīm. Divas dienas jaunie un pieaugušie sportisti sacentīsies gan individuālajā ieskaitē, gan komandu vērtējumā.

Nolikums

Kendo ir Japānas paukošanās māksla ar tūkstošgadīgu vēsturi. Tulkojumā no japāņu valodas «Kendo» nozīmē «zobena ceļš». Kendo nav uzskatāms tikai kā sacensību sporta veids, bet arī kā daļa no senās un tradīcijām bagātās Japānas kultūras un vēstures mantojuma. Mēs ticam, ka Kendo attīsta cilvēku garīgo komunikāciju un ar ikdienas treniņiem un sacensībām ļauj iegūt „Samuraja garu”.

Sacensības norisinās ar Rīgas pašvaldības atbalstu.

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”

Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. “Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešams “nolaisties uz zemes” un palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.”

Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā “Umbra” piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas “mierīgā augstuma josla”, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.

Ievas un Ilzes kopīgā izstāde, pateicoties studijas vadītājas Agnijas Ģērmanes iniciatīvai, atspoguļo divu iztēles lidojumu krāsainās un mierīgi nemierīgās augstumu joslas.

Izstāde “Ne(mierīga) augstuma josla”
25.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
2. stāva galerijā

Aldana Milzarāja personālistāde “Kartona faktors”

“Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.”

saka darbu autors Aldans Milzarājs

“Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei… Tātad iespēja improvizēt, izpausties “ārpus kastes”, ārpus rāmja”,

stāsta mākslinieks.

Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. “Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa “mazāk ir vairāk”, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!” papildina autors. “Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu “iekšējo saviļņojumu”: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.”

Mākslinieks Aldans Milzarājs 20 gadu laikā uzkrājis ne mazums asociācijas un atziņas darbā ar kartonu. Sakopot visu vienā izstādē nav viegls uzdevums, bet ir tā vērts – jo ar idejām ir jādalās, lai tās radītu jaunas idejas.

Izstāde “Kartona faktors”
21.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
1. stāva galerijā

“Latvju zīmju izgaismoti” – fotogrāfiju ceļojums latviešu mantojuma saglabāšanai

Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotājiem.

“Latvju zīmju izgaismoti” aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.

“Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.”

uzsver projekta idejas autore, Evija Gorbunova

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.

Foto projekta galvenie modeļi, JDK “Imanta” dejotāji, ne tikai turpina tautisko deju mantojuma izpausmes dejā, bet arī piedāvā jaunu interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā.

“Fotogrāfiju mērķis ir ne tikai iedrošināt skatītājus redzēt skaistus attēlus, bet arī sajust un izprast, kā latviešu zīmes veido savdabīgu starpkultūru dialogu ar mūsu ikdienu.”

uzsver fotogrāfe Ieva Makare

Izstāde “Latvju zīmju izgaismoti”
19.03.-30.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
Vestibilā

Izstādes apskatāmas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00
Kultūras centrā “Imanta” – Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja bez maksas.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.