Maskavas forštati pārdēvē par Latgales apkaimi

Turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Jaunais apkaimes nosaukums – Latgales apkaime, izvēlēts, vērtējot vēsturiskos vietu nosaukumus šajā apkaimē. Jau pirmskara laikā, dokumentos, kas apzīmē šo vietu, tika lietots apzīmējums “statistikas rajons Latgale”. Pērn Latgales parks atguva tā vēsturisko nosaukumu, kas bija sastopams jau 1937. gada dokumentos, savukārt šogad lielākā ielā šajā apkaimē ir pārdēvēta par Latgales ielu. Ņemot vērā šos faktus, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu arī apkaimei piešķirt Latgales nosaukumu.

“Paldies komisijā esošajiem speciālistiem par diskusiju ceļā pieņemto lēmumu. Rīgā vairs nebūs nosaukumu, kas cildina Maskavu. Arī Maskavas forštates kā nosaukuma vairs nav. Tā vietā ir Latgales apkaime, ar ko tiek dota priekšroka vēsturiskajam nosaukumam,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

✅ Par izmaiņām pašvaldība informēs gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kuras Vietvārdu datubāzē ir reģistrēts vietvārds “Maskavas forštate”, kā arī informācija tiks nomainīta arī pašvaldības ģeoportālā georiga.lv un Rīgas apkaimju vietnē www.apkaimes.lv. Jauno apkaimes nosaukumu ikviens var sākt izmantot savā ikdienā.

Jau ziņots iepriekš, ka pēdējo divu gadu laikā aktīva ielu un vietu nosaukumu maiņa ir saistīta ar okupācijas seku novēršanu Rīgā, jo līdz ar atteikšanos no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem to vietā jāmeklē jauni.

 

Baltā galdauta svētki “Uz Lastādijas ielas”: svētku cienasts un suvenīru darbnīca

Lastādijas kultūras kvartāls aicina kaimiņus, draugus un pilsētas iedzīvotājus pie balti klātiem galdiem mieloties ar viens otra sagatavoto svētku cienastu! Pikniki ar rajonu un Baltā galdauta svētki Lastādijā notiek jau vairākus gadus ar mērķi saliedēt apkaimi, svinēt dzīvi, spēku, vienotību un neatlaidību. Šoreiz 4.maijā, Lastādijas dārzā notiks arī suvenīru darbnīca.

Kur: Lastādijas kultūras kvartāla dārzs (V.Purvīša iela 15).
Kad: 4.maijā.
Cikos: No plkst. 13:00 līdz 17:00

Baltā galdauta svētki norisinās Lastādijā jau vairākus gadu. Katru gadu Lastādijas kultūras kvartāla rezidenti gaida ciemos kaimiņus, draugus, pilsētas iedzīvotājus un viesus ar mērķi savstarpēji labāk iepazītos un sadraudzēties, kā arī lai patīkami vieglā svētku gaisotnē atzīmētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu. Visi aicināti ierasties ar savu groziņu. Svētku laikā darbosies arī Oranžērijas kafejnīca.

🟩 Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunus ielas nosaukumus. Dalība ir bez maksas.

🟩 Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku. Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.

Afiša

Afiša

 

Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

 

Pavasaris nāk “uz Lastādijas ielas”: svētdienas salidojumi un suvenīru darbnīcas

Pavasaris ienāk Lastadijā ar jauniem ielu nosaukumiem un radošām darbnīcām, un uzplaukst Zaļajās un Atslodzes svētdienās. Apmeklētāji aicināti piedalīties suvenīru darbnīcās, apmainīties ar augiem, salabot vecās ierīces, klausīties relaksējošu elektronisko mūziku un brančot omulīgā un draudzīga atmosfērā. Pasākumi Lastādijas kultūras kvartālā turpināsies līdz pat jūnija beigām, lielākoties svētdienās.

Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz svētdienas suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunas ielas nosaukumus. Dalība darbnīcās ir bez maksas.

Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku.

🟩 Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Afiša

Afiša

 

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.

12345

Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

Notiks Latvijas Fizikas festivāls un konkursa skolēniem “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls

Sestdien, 13. aprīlī, ATTA centrā Rīgā notiks līdz šim lielākais Latvijas Fizikas festivāls, kurā bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem būs iespēja tuvāk iepazīt fizikas pārsteidzošo un aizraujošo pasauli.

Visas dienas garumā, no plkst. 11.00 līdz 17.00 festivāla aktivitātes lieliem un maziem nodrošinās Latvijas zinātnes un zinātkāres centri, dažādi tehniskās jaunrades un interešu pulciņi, lielākās Latvijas universitātes un citas izglītības iestādes. Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls, un šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Eiropas Kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Pasākuma noslēgumā visus apmeklētājus ar koncertu izklaidēs grupa “Astro’n’out”. Ieeja fizikas svētkos visai ģimenei būs bez maksas.

Fizikas festivāla šī gada tēma ir nākotnes enerģija, tāpēc liela satura un aktivitāšu daļa būs veltīta saules, vēja un ūdens enerģijas izpētei un tehnoloģijām no elektrības ražošanas līdz tās ilgtspējīgai izmantošanai. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja uzklausīt arī stāstus par Latvijas zinātnes sasniegumiem fizikā un inženierzinātnēs, kā arī iepazīties ar Latvijas ieguldījumu kosmosa izpētē.

🟩 Pasākuma programmā:

  • enerģijas avoti un nākotnes enerģija;
  • eksperimenti, darbnīcas un demonstrācijas;
  • visi Latvijas zinātnes centri vienuviet;
  • kosmosa izpētes projekti Latvijā;
  • jaunākie un aizraujošākie zinātnes atklājumi;
  • sarunas par fizikas “filozofiju” un STEM lomu personības attīstībā;
  • ideju ģenerēšana par aizraujošu fizikas pasniegšanu skolā;
  • skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls;
  • noslēgumā – grupas “Astro’n’out” koncerts.

🟩 Ar dažādām aktivitātēm, priekšnesumiem un stendiem vairākās pasākuma hallēs Fizikas festivālā šogad piedalīsies Jauno fiziķu skola, zinātnes centrs VIZIUM, Kosmosa izziņas centrs, zinātkāres centrs FUTURIMO, atklājumu centrs PROTO no Igaunijas, LABORATORIUM zinātnes skola, “Roboskola”, Agnese Rakovska un projekts “Zvaigznāja klase”, “Elektrum” Energoefektivitātes centrs, Ventspils Digitālais centrs, Daugavpils Inovāciju centrs, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, LU Cietvielu fizikas institūts, uzņēmums “Rīgas Ūdens”, mācību centrs “Magnum”, ACTIVEPARK atrakcijas un citi. Ar detalizētu pasākuma programmu var iepazīties šeit.

Latvijas Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” rīkotā konkursa astoto un devīto klašu skolēniem “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls. Konkursā, kas šogad norisinās jau 29. reizi, pieteicās 216 skolēnu komandas no 145 Latvijas skolām, kopumā 1080 skolēni. Konkursa pusfinālā no 60 komandām pusfinālā tiks noskaidrota katra reģiona labākā komanda, kura finālā cīnīsies par vērtīgām balvām. Konkursa fināls notiks uz Fizikas festivāla galvenās skatuves no plkst.14.00 līdz 15.00, un finālistu sekmēm varēs sekot arī Fizikas festivāla apmeklētāji un komandu līdzjutēji. Šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Šveici, lai apmeklētu Eiropas Kodolpētniecības centru CERN – pasaulē vadošo zinātnisko centru un tā slaveno Lielo hadronu paātrinātāju, kā arī paviesotos Šveices zinātnes centrā “Technorama”.

🟩 Pasākuma telpas ATTA centrā, Krasta ielā 60, konkursa dalībnieku reģistrācijai būs atvērtas no plkst.10.00, bet Latvijas Fizikas festivāla atklāšana uz galvenās skatuves paredzēta plkst. 11.00. Pasākumu programma festivāla apmeklētājiem noslēgsies plkst. 17.00.

 

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Rīgas pašvaldība labiekārto Mazo Krasta ielu

Martā sākti labiekārtošanas darbi līdzdalības budžeta projektam “Zvirgzdu salas mantojums: Mazā krasta atdzimšana”, kas paredz labiekārtot Mazās Krasta ielas sākumu un pārveidot to par labiekārtotu publisko telpu.

Būvniecības laikā tiks veikta gājēju ietves asfalta seguma un bortakmens atjaunošana, kokaugu un zemsedzes augu stādīšana, kā arī esošo zaļās zonas apstādījumu sakopšana.

Vieta, kas šodien pazīstama kā Mazās Krasta ielas sākums, vēsturiski bijusi Latgales priekšpilsētas atpūtas un labiekārtojuma piemērs. 1930. gados šeit pie nu jau aizbērtā Zvirgzdu salas kanāla atradās peldvieta, apkārtnes iedzīvotāju pastaigu un rekreācijas vieta.

Šis ielas posms katru dienu kalpo 150-300 cilvēkiem no visām Rīgas apkaimēm. Mazās Krasta ielas sākums veido vienīgo piekļuves ceļu gājēju un velotunelim uz Daugavas promenādi, šeit izveidojies organisks apkaimes laukums – publiskā telpa un satikšanās vieta. Bērni un pieaugušie šeit tiekas, pastaigājas, brauc ar skūteriem un divriteņiem, izmanto ceļu skriešanai un staidzina suņus.

Kopējās projekta izmaksas ir 63 251 eiro ar PVN.

🟩 Vairāk par projektu – ŠEIT

Līdzdalības budžeta projektu mērķis ir veicināt apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību, sekmēt to revitalizāciju, rosināt lokālās kopienas veidošanos.

Martā sākusies pieteikšanās jaunajam līdzdalības budžeta projektu konkursam. Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maija plkst.12, aizpildot projekta pieteikuma veidlapu un iesniedzot riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

🟩 Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiem – ŠEIT

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi ir spēkā; izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski

, , , , ,

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Rīgas atklātā modes un aksesuāru skate “Cik dažādi mēs esam!”

Tev padodas modelēt tērpus vai šūt? Tu proti izšūt, veidot rotas vai aksesuārus? Ja esi vecumā no 8 līdz 25 gadiem, nāc iesaisties Rīgas atklātajā modes un aksesuāru skatē “Cik dažādi mēs esam!”

Rotas un aksesuārus varēs apskatīt izstādē no 2024. gada 16. līdz 18. aprīlim, modes skate norisināsies 18. aprīlī plkst.15.00 Bērnu un jauniešu centrā “Daugmale” Rīgā, Jēkabpils ielā 19a.

Nāc lepoties ar savu paveikto darbu tērpos, rotās vai aksesuāros!

🟩 Pieteikums dalībai jāaizpilda elektroniski Microsoft Forms līdz 12. aprīlim – ŠEIT 

Pasākumu organizē BJC “Daugmale” sadarbībā ar RVP Izglītības, kultūras un sporta departamneta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Iveta Eihe, BJC “Daugmale” kultūras pasākumu organizatore, e-pasts: bjcdaugmale.lv

Rīgā pārdēvēs Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielas

, ,

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

“Lidice 2023” Čehijas kārtas un “Lidice 2024” Latvijas kārtas laureātu apbalvošanas pasākums

2024. gada 8. februārī Apkaimju iedzīvotāju centrā (Rīgā, Daugavpils ielā 31) notika 51. un 52. starptautiskā bērnu mākslas konkursa “Lidice” laureātu apbalvošanas pasākums. Konkursu Latvijā organizē Valsts Izglītības satura centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā.

51. konkursa Čehijas kārtas laureātiem apbalvojumus pasniedza Čehijas vēstniecības Rīgā pārstāvji: Veronika Šido, vēstnieka vietniece un Nadežda Kopoloveca. Veronika Šido arī atgādināja konkursa rašanās vēsturi – saistību ar traģiskajiem notikumiem Lidices ciemā Otrā pasaules kara laikā, kad bojā gāja liela daļa ciema bērnu.

2023. gada konkursa tēma bija “Deja”. 2023. gadā Latvijas bērni un jaunieši Čehijā ieguvuši rekordlielu apbalvojumu skaitu – 50. Priecājamies par Rīgas mākslas darbu autoru panākumiem: 5 medaļas ”Lidices roze” un 16 Goda raksti!

2024. gada Latvijas kārtas laureātus sveica Astra Aukšmuksta, Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vadītāja un Irina Jākobsone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Interešu un sporta izglītības nodaļas vadītāja.

2024. gadu Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir pasludinājusi par Starptautisko kamieļu aizsardzības gadu un Pasaules Pasta savienības 150. gadadienas gadu, tādēļ 52. starptautiskā bērnu mākslas konkursa „Lidice 2024” nosaukums ir “Karavāna”. Konkursa plašais apakštēmu loks (karavāna, kamieļi, lamas, alpakas, kravas transports, pasts, komunikācija) atspoguļots bērnu zīmējumos, grafikās, gleznojumos, keramikā, metālā, stiklā, papīra plastikā, tekstilā u.c.

2024. gada konkursam tika iesūtīti 1210 darbi, no kuriem 123 darbi un 4 animācijas filmas dosies pārstāvēt Latviju konkursā Lidicē (Čehijā). Jāatzīmē, ka no 280 iesniegtajiem Rīgas bērnu un jauniešu darbiem uz Lidici ceļos 37 darbi!

Konkursa Latvijas kārtā darbus vērtēja Valsts izglītības satura centra izveidota žūrija: LMA Mg. Art, mākslas pedagoģe Ilze Rimicāne (žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Cēsu Bērnu un jauniešu centra keramikas interešu izglītības programmas vadītāja Līva Boze un gleznotājs, Nacionālo mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas vadītājs Jānis Dukāts. Savukārt Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā Latvijas kārtas konkursa dalībniekiem piešķīra 15 simpātiju balvas.

Apbalvošanas pasākumu kuplināja Bērnu un jauniešu centra ”Daugmale” Horeogrāfijas audzēkne Marina Vagaršakjana, izpildot Nikijas variāciju no baleta “Bajadēra”.

Pārsteigumu raisīja “pastnieka” atnestā KAMIEĻA vēstule ar foto.

Pasākuma noslēgumā visi klātesošie noskatījās jautru čehu animācijas filmiņu.

Vēlēsim veiksmi 2024. gada Latvijas bērnu un jauniešu darbiem Čehijā!

 

Aicina piedalīties “Lidice 2023” un “Lidice 2024” laureātu apbalvošanas pasākumā

Šī gada 8. februārī plkst. 12.00 Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā, Daugavpils ielā 31 norisināsies 2023. gada Čehijas kārtas un 2024. gada Latvijas kārtas Starptautiskā bērnu mākslas konkursa “Lidice” laureātu apbalvošanas pasākums.

2023. gada Čehijas kārtas laureāti

Starptautiskā vērtēšanas komisija piešķīrusi darbu autoriem 11 medaļas “Lidices roze” un 39 Goda rakstus no 30 Latvijas izglītības iestādēm!

5 medaļas “Lidices roze” piešķirtas mākslas darbu autoriem no Rīgas izglītības iestādēm:

🔹 Agate Bičkovska, 16 gadi, Zenta Anna Šēfere, 10 gadi, Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”; pedagogs Jana Kovaļevska;
🔹 Katrīna Bertuse, 15 gadi, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, pedagogs Inga Dišlere;
🔹 Madara Gūtmane, 7 gadi, Pārdaugavas Bērnu un jauniešu centrs “Altona”, pedagogs Ināra Dumpeniece;
🔹 Paula Ādamsone, 14 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola.

6 medaļas “Lidices roze” piešķirtas mākslas darbu autoriem no izglītības iestādēm Latvijā:

🔹 Bērziņš Roberts, 13 gadi, Baldones Mākslas skola;
🔹 Kate Cīrule, 12 gadi, Ķekavas Mākslas skola;
🔹  Murnikovs, 14 gadi, Viktors Savčenko, 15 gadi, Olaines 2.vidusskola;
🔹 Iluta Vaikule, 16 gadi, Marta Vainiņa, 16 gadi, Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrs, pedagogs Ilona Abdulajeva. Video “Vateņu dancis”.

16 Goda raksti piešķirti mākslas darbu autoriem no Rīgas izglītības iestādēm:

🔹 Simona Paula Putina, 14 gadi, Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”, pedagogs Ilze Rimicāne;
🔹 Ņikita Carenko, 14 gadi, Bērnu un jauniešu centrs „Laimīte”, pedagogs Ilze Apine;
🔹 Marija Vitjazeva, 8 gadi, Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”, pedagogs Lelde Laura;
🔹 Tīna Kleina, 15 gadi, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, pedagogs Inga Dišlere;
🔹 Georgijs Zatravkins, 7 gadi, Pamatskola “Rīdze”, pedagogs Iveta Laure;
🔹 Dārta Muriņa, 12 gadi, Marija Kalniete, 11 gadi, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola, pedagogs Artūrs Blušs;
🔹 Alise Selga Adelheida 16 gadi, Lizete Dūmiņa, 14 gadi, Luka Kalniņš, 14 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola;
🔹 Emīlija Megija Dūmiņa, Lote Freja Cepurīte, Nellija Ēce, 9 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola; pedagogs Inga Galvāne;
🔹 Laura Magnusa, 15 gadi, Rīgas 45. vidusskola, pedagogs Inita Jēkabsone;
🔹 Daniels Mikelsons, 15 gadi, Luiss Parfjonovs, 10 gadi, Valsts sociālās aprūpes centrs filiāle Teika.

23 Goda raksti piešķirti mākslas darbu autoriem no izglītības iestādēm Latvijā:

Hēra Žaklīna Biete, 13 gadi, Alūksnes Mākslas skola; Liepiņa Hanna, 9 gadi, Baldones Mākslas skola; Karolina Laminska, 9 gadi, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”; Dmitrijs Gorkins, 14 gadi, Daugavpils Valstspilsētas vidusskola; Amēlija Griķe, 9 gadi, Engures Mūzikas un mākslas skola; Elīna Strašnova, 15 gadi, Jēkabpils Valsts ģimnāzija; Sindija Mancēviča, 15 gadi, Staļģenes vidusskola; Marts Lūsis, 12 gadi, Jūrmalas Majoru vidusskola; Annija Lase, 14 gadi, Kandavas Mākslas un mūzikas skola; Armands Kanenbergs, 7 gadi, Ksenija Zinovjeva, 7 gadi, Līna Skride, 12 gadi, Ķekavas Mākslas skola; Junora Narvida, 13 gadi, Līvānu 1. vidusskola; Kopdarbs: Kristīna Ģerģe, Madara Sondore, Julia Kotļarova, 9 gadi, Olaines Mūzikas un mākslas skola; Mekša Jana, 11 gadi, Jevgenijs Voshodovs, 15 gadi (2 darbi) Olaines 2.vidusskola; Paula Karlīna Piekusa, 9 gadi, Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis”; Justīne Abarone, 14 gadi, Špoģu Mūzikas un mākslas skola; Enija Šteina, 13 gadi, Tukuma Mākslas skola; Zane Rēzija Rudzīte, 14 gadi, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola; Markuss Teterovskis, 10 gadi, Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skola.

2024. gada Latvijas kārtas laureāti:

🔹 skatīt Protokolu

Šogad konkursa Latvijas kārtā tika iesūtīti 1210 darbi. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālā asambleja aicināja pievērst uzmanību Starptautiskajam kamieļu aizsardzības gadam un Pasaules Pasta savienības 150. gadadienai.

Tālāk uz Lidici ceļos 122 darbi un 4 animācijas filmas.

Vēlam veiksmi Čehijas kārtas konkursā!