Lielās talkas dienā, 27.aprīlī, un nākamajā dienā, 28. aprīlī, rīdzinieki bez maksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalnā un Mežaparkā.

Lapu nodošanas punkti iedzīvotājiem būs pieejami:

🟩 Torņakalna apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00 pie Uzvaras bulvāra Nr.16A;

🟩 Mežaparka apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00, pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nodošanas punktos jāizber tām paredzētajā konteinerā un jāņem vērā, ka tās nevarēs nodot maisos;
  • Lapu izbēršana konteinerā iedzīvotājiem jāveic pašu spēkiem;
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.

Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Koordinējot lapu nodošanu, katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes darbinieki.

Citu neatbilstošu atkritumu atstāšanas novēršanai pie šiem lapu nodošanas punktiem pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija. Tāpat plānots uzstādīt videonovērošanas kameras, lai novērstu noteiktajai kārtībai neatbilstošu lapu un atkritumu atstāšanu ārpus plānotajām lapu nodošanas dienām un laikiem.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes kontaktpersonai pa tālr. +37167037025 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: ptl@riga.lv.

🟩 Rīgas dome atgādina, ka Lielā Talka šogad norisināsies 27. aprīlī. Iedzīvotāji līdz 22. aprīlim (ieskaitot) var pagūt pieteikt savas izvēlētās talkošanas vietas mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem, lai gūtu vairāk informāciju par talkas vietu pieteikšanu un citiem interesējošiem jautājumiem.


’’Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus* par Mežaparka apsaimniekošanu un aizsardzību, kas paredz nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un veikt izmaiņas satiksmes organizācijā, tādējādi uzlabojot apmeklētāju drošību un nodrošinot kvalitatīvas atpūtas iespējas.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 22. martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”

Pēc iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas noteikumu projektu vērtēs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Jaunie noteikumi ļaus nodrošināt sakoptāku teritoriju, kas veicinās Mežaparka izmantošanu atpūtai. Tāpat plānots uzlabot apmeklētāju un īpaši bērnu drošību, ierobežojot mehānisko, elektrisko un citu pārvietošanās līdzekļu pārvietošanos un stāvēšanu Mežaparka teritorijā. Īpaši svarīgs būs aizliegums visa veida transportlīdzekļiem braukt cauri bērnu laukumiem, kas būtiski palielinās bērnu drošību. Tāpat svarīgi, ka Mežaparka teritorijā uzlabosies gaisa kvalitāte.

Lai nodrošinātu Mežaparka apmeklētāju pārvietošanās drošību, tiek plānota virkne satiksmes organizāciju uzlabojošu pasākumu:

✅ noteikts ātruma ierobežojums elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem līdz 15 km/h un aizliegums novietot pārvietošanās līdzekli tādā veidā, kādā tas traucē gājējiem vai citiem transporta līdzekļiem;
✅ noteikts aizliegums visiem pārvietošanās līdzekļiem braukt cauri bērnu rotaļu laukumiem, izņemot ar apsaimniekotāja atļaujām;
✅ automātiskas iebraukšanas barjeras uzstādīšana, lai palielinātu transportlīdzekļu kustības kontroli un iegūtu statistiku par reālo satiksmes plūsmu Mežaparkā. Tādejādi vairs netiks izsniegtas papīra atļaujas, bet tās tiks noformētas elektroniski;
✅ izmaiņas satiksmes organizācijā – izvietojot ceļa zīmes, norādes un fiziski slēdzot transportam divas trešdaļas Ostas prospekta. Tādejādi nebūs nepieciešams izstrādāt individuālos pārvietošanās maršrutus, bet drīkstēs pārvietoties norādītajā maršrutā un atbilstoši ceļa zīmēm un norādēm.

Ņemot vērā, ka Mežaparkam nepieciešams atšķirīgs kopšanas režīms, nekā to paredz Rīgas domes saistošie noteikumi par pašvaldības teritoriju kopšanu, jaunajos noteikumos ietvertas normas par Mežaparka teritorijas zālienu, koku, apstādījumu kopšanu un ceļu uzturēšanu.

Plānots aizliegums stādīt augus un kokus, kas mazinās potenciāli invazīvo sugu ieviešanos, pasargājot vietējo floru, saglabājot vides bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu un citu dabas mantojumu.

* Saistošie noteikumi “Kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” daļas, ko aizņem mežaparks, apsaimniekošanas un aizsardzības saistošie noteikumi”

 

Svētki tuvojas straujiem soļiem un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Lec iekšā svētku virpulī un izbaudi Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi.

Koncerti un pasākumi, sagaidot Trešo adventi

12. decembrī plkst. 18.00 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē klausītājus priecēs koncerts “Ziemassvētku zvaigznes”. Savukārt Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 izskanēs koncerts “Jampadracis pie “Podziņām””.

13. decembrī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē plkst. 18.00 norisināsies Ziemassvētku ieskaņas koncerts “Trīs vīri Ziemassvētkos”. Šajā koncertprogrammā aktieris Mārtiņš Vilsons, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Jānis Lūsēns klusinātā un niansētā atmosfērā runās dzeju, pasakas un dziedās dziesmas.

15. decembrī plkst. 19.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Sniegpārslu kaleidoskops”. Koncerta muzikālo kaleidoskopu veidos plašs skaņdarbu spektrs – no Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša”, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča, Raimonda Paula dziesmu aranžijām līdz Edvarda Grīga u.c. pasaulslavenu komponistu darbu pārlikumiem koklei. Kokļu dzidro skanējumu papildinās arī vokāli dziedājumi un programmu caurvīs tematisks prozas lasījums.

16. decembrī plkst. 11.00, 13.00, 15.00 un 17.00 muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz Mūzikas salonu Jūgendstila Ziemassvētku noskaņās. Flautas skaņas vēsturisko jūgendstila klavieru pavadījumā uzburs sirsnīgu gaisotni, kāda bija raksturīga pilsētnieku mājokļos 20. gs. sākumā.

Tikmēr plkst. 18.00 Koncertzālē “Ave Sol” notiks koncerts “Lūgšana Ziemassvētku vakarā”. Koncerta programma ļaus uz brīdi ieslīgt mierpilnās pārdomās, klausoties lieliskus, muzikāli bagātus un skanīgus Valta Pūces, Valda Zilvera, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un citu komponistu skaņdarbus.

17. decembrī, no plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 pie Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” filiāles Ieriķu ielā 43A un no plkst. 12.30 līdz plkst. 13.00 pie Mēbeļu nama, Dzelzavas ielā 72 muzicēs Ziemassvētku vecīšu kvintets. Skanēs labi atpazīstamas un tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, kuras visi vēlamies dzirdēt šajā svētku gaidīšanas laikā.

Adventes dienā plkst. 11.00, 14.00 un 16.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ģimenes ar bērniem uz svētku sarīkojumu. Kopā ar bērnu iemīļoto rokas lelli Runci Albertu tiks izspēlēta pasaka par Ziemassvētkiem. Dalībniekus priecēs stāsts par svētku gardumiem – piparkūkām un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, pasākumā “12 svētās naktis” norisināsies tirdziņš, lielā svētku loterija, būs foto stūrītis, kafejnīca, kur iegādāties svētku gardumus, kā arī labo domu un pateicību vieta klusumā. Plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta trešās Adventes svece.

No plkst. 14.00 līdz plkst. 15.30 Kultūras centra “Imanta” Lielajā zālē notiks Ziemassvētku koncertuzvedums bērniem “Nedienas ar Ziemassvētku vecīti”. Izrādes laikā deju kolektīva “Mazais Andžiņš” un vokālā ansambļa “Tu un es” dalībnieki iejutīsies rūķu, Brīnumu meža iedzīvotāju lomās – gan izpildot kolektīvus priekšnesumus, gan darbojoties kā aktieri kopā ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 16.00 līdz plkst. 16.45 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā varēs vērot muzikālo priekšnesumu “Skursteņslauķu jampadracis”. Skursteņslauķu jampadraci un Ziemassvētku atmosfēru uzburs un pārsteigumus sarūpēs diksilenda “Sunny Groove Dixie” mūziķi.

Koncertzālē “Ave Sol” plkst. 18.00 sanākušos priecēs koncerts “Ir atkal laiks”. To atskaņos koncertorganizācijas “Ave Sol” jauktais koris “Sonante”, pianiste un komponiste Madara Kalniņa, čelliste Elīza Petrenko, sitaminstrumentālists Mārcis Kalniņš un soliste Sabīne Krilova. Programmā latviešu komponistu darbi. Savukārt Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā plkst. 18.00 izskanēs Trešās adventes koncerts “Cel mūs augšup”. Koncertā skanēs 16. gadsimtā Florencē, Romā un Rīgā radīta mūzika. Koncerta noskaņa veidota gan adventa laika pārdomās, gan Ziemsvētku gavilēs un spozmē.

✨ No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Trešās adventes koncerts, kas noslēgs koncertu sēriju “Ziemas svētdienas mazajā ģildē 2023”. Koncertā uzstāsies Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops un tajāizskanēs patiesi un dziļdomīgi muzikāli stāsti, kas daudzus jo daudzus klausītājus aizvedīs nostalģijas pilnā ceļojumā tuvāk sev pašiem.

✨ Trešās Adventes kultūras pasākumus plkst. 19.30 noslēgs labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” koncerts Rātslaukumā. Koncerts Rātslaukumā papildinās Vecrīgas Ziemassvētku pasaku, kļūstot par sirsnības, pateicības un labo darbu kulmināciju ikgadējai labdarības akcijai “Eņģeļi pār Latviju”. Rātslaukums pārtaps par svētku vietu ar koncerta skatuvi, zvanu centra brīnumu mājiņu, radio “Star FM“ tiešā ētera izbraukuma studiju, svētku kārumu vagoniņiem, ziedojumiem paredzētām vietām, kā arī citiem pārsteigumiem, kas priecēs klātesošos.

Ziemassvētku sporta gars

17. decembrī aktīvā dzīvesveida piekritējiem tiks piedāvāta brīnišķīga iespēja pozitīvā gaisotnē pavadīt brīvdienu, jo “Rimi Olimpiskajā centrā” Rīgā, Grostonas ielā 6B, notiks aktīvās atpūtas pasākums “Sportiskie Ziemassvētki”. Šis sportiskais pasākums būs saistīts ar ziemas prieku baudīšanu iekštelpās. “Rimi Olimpiskajā centrā”, kur ikdienā valda basketbols, volejbols, futbols, peldēšana, florbols, vingrošana un vēl citi sporta veidi, šoreiz aktīvās atpūtas cienītajiem būs pašiem iespēja izkustēties un piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs.

Tostarp sportotājus priecēs arī dažādi jauki muzikāli priekšnesumi un sportiski meistarības paraugdemonstrējumi. “Sportisko Ziemassvētku” pasākumi norisināsies visas dienas garumā.

Ziemassvētku tirdziņi un Ziemassvētku gaismas taka

Atgādinām, ka šonedēļ darbosies arī svētku tirdziņi Esplanādē, Doma laukumā un Vidzemes tirgū. Esplanādes tirdziņā izrotātajās un izgaismotajās tirgotāju mājiņās ikviens atradīs dāvanas no vietējo amatnieku produktu klāsta, kā arī izpriecāties varēs braucienā ar panorāmas ratu, kas ļaus nolūkoties uz priekpilno rosību no 15 metru augstuma. Viena no priecīgākajām atrakcijām, ko sastapsiet šī gada Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā, ir “Trušu karaliste”, kas piesaista gan lielos, gan mazos garāmgājējus. Savukārt Doma laukuma tirdziņā varēs sajust Ziemassvētku atmosfēru, iegādāties dāvanas un baudīt plašu kultūras programmu. Savukārt Vidzemes tirgū apmeklētājus gaidīs vietējo zemnieku, mājražotāju un amatnieku ražojumi, priecēs arī muzikāli pārsteigumi, radošās darbnīcas un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Tirdziņš darbosies 13., 20., 21. un 22. decembrī.

Savukārt 16. decembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas iela 24, norisināsies Ziemassvētku tirdziņš “Satikšanās 12. mēnesī”. Tirdziņa dienā apmeklētāji varēs radoši izpausties meistarklasēs, iepirkties bērnu un jauniešu darinājumu tirdziņā, kā arī baudīt svētku koncertu un satikt Ziemassvētku vecīti un Sniega māti.

✨ Aicinām arī baudīt maģiskos gaismas piedzīvojumus. Līdz pat februārim Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta būs ietērpti gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā. Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama “Ziemassvētku gaismas taka”. Tajā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

✨ Līdz pat 26. decembrim Vērmanes dārzā darbosies “Saulgriežu skapis”, kurā imitējot zvaigžņoto debess jumu, var sadzirdēt nākotnes pareģojumus, ticējumus, novēlējumus un gūt iedvesmu nākamajam gadam.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

“Rīgas meži” decembra sākumā plāno uzsākt meža kopšanas un ainavu veidošanas darbus uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Darbi notiks starp bijušo slidotavu un Lielo bērnu rotaļu laukumu.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” rīkoja sabiedrisko apspriedi uz vietas mežā, iepazīstināja ar plānoto meža kopšanu, kā arī uzklausīja priekšlikums. Kopumā sabiedrība un “Mežaparka” iedzīvotāji atbalsta plānotos meža kopšanas darbus “Mežaparkā”.

Savukārt pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina:

  • 78% iedzīvotāju atbalsta “Rīgas mežu” plānotos meža kopšanas un ainavu veidošanas darbus;
  • 76% respondentu uzskata, ka “Mežaparkā” jāizcērt slimie un bīstamie koki;
  • vistīkamākā ainava, atpūšoties šajā mežā, minēta caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem (vidējais vērtējums: 5,43 no 7);
  • pausta vēlme meža darbus veikt lēnāk un klusāk, nekā mežsaimnieciskajās teritorijās ārpus apdzīvotām vietām.

Gan sabiedriskās apspriedes, gan aptaujas rezultāti ņemti vērā, plānojot kopšanas darbus.

Tāpat kopšanas darbi notiks atbilstoši tieši “Mežaparka” lokāplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”. Darbi notiks arī tieši šim meža masīvam izstrādātajam meža ainavu dizaina plānam. Tajā apvienots dabas, rekreācijas un ainavisko vērtību lokālais izvērtējums, t.sk. ievērojot mežaudžu stāvokli, kā arī tas paredz specifiskus un tieši šīm teritorijām atbilstošus darbus. Kopjot mežu, tiks ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Tāpat tiks ņemts vērā, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes biotopi – veci boreāli meži un iekšzemes kāpas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar “Mežaparka” meža kopšanas gaitu. Visērtāk darbu gaitai iespējams sekot līdzi sociālās saziņas platformā Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem “Mežaparka” mežā:
● Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža iemītniekiem.
● Plānotais darbu laiks: 2023.gada decembra sākums – 2024.gada 15.aprīlis un 2024.gada oktobris – 2025.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).
● Darbu platība: 28 ha.
● Galveno darbu secība: pameža tīrīšana; koku ciršana; kokmateriālu izvešana; zaru savākšana un izvešana; meža celiņu un stigu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.
● Darbus uzsāks: no Meža prospekta puses – labajā pusē iebraucamajiem ceļam “Mežaparkā” uz bijušo slidotavu.

Plānojot meža kopšanas darbus, šai teritorijai izveidots speciāls meža funkcionālais zonējums. Tas nodrošinās, ka mežs tiks veidots pēc iespējas dažādāks – saglabājot neskartas vietas, kur patverties mazajiem meža dzīvniekiem, īpaši izceļot ainaviski estētiskas reljefa formas, uzlabojot veco koku dzīvošanas apstākļus, dodot iespēju jaunās paaudzes priežu attīstībai:

● Pilsētas zaļās zonas meža teritorija (zaļā krāsa): te darbi tuvākajā laikā nav paredzēti. Pirms to uzsākšanas tiks veikta detalizēta darbu plānošana.
● Potenciāli ainaviski vērtīga teritorija (dzeltenā krāsa): te darbu mērķis ir izveidot meža apmeklētājiem tīkamu ainavu ar dažādiem tās elementiem, kā arī mazināt konkurenci starp vecāku paaudžu priedēm, tādējādi paildzinot to dzīvi. Te paredzēts īpaši izcelt teritorijas, kurās aug 100 un vairāk gadus vecas priedes.

Teritorijā tiks izzāģēti pamatā meža valdošajiem kokiem – priedēm, traucējošie koki un krūmi, lai nodrošinātu gaismas piekļuvi. Gaisma ir nepieciešama gan priežu galotnēm, gan stumbriem, īpaši vecajiem kokiem, lai saglabātu un attīstītu bioloģisko daudzveidību, kā arī, lai radītu labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai. Tie savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem.

Veicot ainavu veidošanas cirtes, šo audžu pameža stāvā (augstumā līdz 6 m) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un traucējošie krūmi un koki – vārpainā korinte un parastā kļava. Lai nodrošinātu atbilstošus augšanas apstākļus meža daļas valdošajiem kokiem, šāda pameža tīrīšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Arī valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsti šai teritorijai neraksturīgie un valdošajiem kokiem traucējošā lielākā daļa lapu koku, izņemot ozolus, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Tiks izcirsta arī neliela daļa jaunāko priežu, kas rada vai nākotnē var radīt nevajadzīgu konkurenci vecākajai un vērtīgākajai priežu audzei.

Šajā teritorijā netiks cirstas lazdas, mežābeles un kadiķi.

Lai labāk akcentētu meža vērtības un estētiku, potenciāli ainaviski vērtīgajā teritorijā (dzeltenā krāsa) izdalīti dažādi meža dizaina elementi:
● Atvērums (oranža sešstūris): lai radītu nepieciešamos apstākļus jaunu priedīšu dabiskai atjaunošanai un dažāda vecuma mežaudzes veidošanai, tiks veidoti trīs atsevišķi meža atvērumi, to platība – līdz 0,2 ha. Atvērumi tiks radīti vietās, kur tie jau sākuši veidoties, līdz ar to, paredzams, ka koku un krūmu izciršana būs minimāla. Nākamajā pavasarī šajās vietās plānota viegla augsnes virskārtas skarificēšana jeb atbrīvošana no vecās zāles stiebriem, sūnām, ķērpjiem utml. Tādejādi tiks veicināta priežu sēklu dabiska nonākšana minerālaugsnē. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, tiek plānota lakstaugu un krūmu pļaušana.
● Mitra ieplaka (gaiši zils): kopjot mežu, tiks saglabātas arī mitras vietas. Tas tiek darīts, lai saglabātu neskartas vietas mazākajiem meža iemītniekiem un veicinātu bioloģisko daudzveidību.
Ieplaka (oranžs): lai dažādotu ainavu, tiks saglabātas dabiski izveidojušās ieplakas.
● Pameža grupa (violets): veicot kopšanas darbus, tiks atstātas atsevišķas skaistas lazdu un citu pameža krūmu grupas.
● Paugurs (sarkans): potenciāli ainaviski vērtīgajā daļā tiks atstātas vietas, kur netiks veiktas nekādas darbības. Tie ir izteiktas reljefa formas pauguri, kuri, izkopojot apkārtējo pamežu un atbrīvojot lielās priedes, veidos un izcels ainavas dažādību.
“Rīgas mežu” aprūpētais “Mežaparks” ir teju 400 ha liels. “Mežaparka” mežs ir īpašs, jo tajā ir bagāta ekosistēma, liela bioloģiskā daudzveidība. Turklāt šis ir pilsētas mežs. Tāpat šī ir viena no vietām Latvijā, kurā ir visaugstākais dižkoku – priežu, īpatsvars.

Iedzīvotāji un teritorijas apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

Lasīt vairāk

Svētdien, 3. decembrī, plkst. 16.00 Rātslaukumā un plkst. 17.00 Doma laukumā iedegs Rīgas Ziemassvētku egles. Pirmajā adventē izskanēs arī vairāki Ziemassvētku koncerti.

Svinīgā egļu iedegšana

Pirmā Ziemassvētku egle Rīgā šogad tiks iedegta Rātslaukumā kopā ar dziedātājiem Ievu Sutugovu, Ati Ieviņu un vokālo grupu “Fortūna”. Pasākuma laikā varēs sekot līdzi egles piedzīvojumiem ceļā no Gaujas mežniecības – Siguldas novada Jūdažiem – uz Rātslaukumu, kā arī uzzināt par koncertiem, uzvedumiem un izstādēm Rīgas kultūras centros Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Pasākuma izskaņā ieplānota jautrākā Ziemassvētku egles ballīte – dejas un rotaļas DJ Markus Rivas vadībā. Pasākumu vadīs Kaspars Ozoliņš.

Līdztekus tam Ziemassvētku egle tiks iedegta arī Doma laukumā. Pasākuma laikā uzstāsies Māris Sirmais un koris “Latvija”, kā arī bērnu ansamblis “Knīpas un Knauķi”. Pirms tam plkst. 15.00 notiks ikgadējais visai ģimenei paredzētais Ziemassvētku vecīšu skrējiens un gājiens “Santa’s Fun Run and walk”, kura maršruts vedīs cauri Vecrīgas ielām.

Tikmēr plkst. 17.00 tiks iedegta egle arī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā. Egles iedegšanas pasākumā “Ziemassvētku gaisma” piedalīsies aktrise Vita Baļčunaite un Ziemassvētku vecītis.

Turpinot tradīciju, jau ceturto gadu pilsēta dāvina egles no Rīgas mežiem arī Rīgas apkaimju biedrībām. Par to rotāšanu rūpējas paši iedzīvotāji. Šogad šādas iedzīvotāju izgreznotas eglītes rotās 19 apkaimes.

Adventa ieskaņas koncerti un radošās darbnīcas

Adventa ieskaņas koncerti sāksies jau no sestdienas, 2. decembra. Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Zaigojam”, kurā uzstāsies Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Motus” un Ogres novada Kultūras centra jauniešu koris “Impulss”.


APKAIMĒS

📌 Svētdien, Pirmajā adventē, plkst. 11.30 pie Imantas tirgus un plkst. 12.30 pie Kultūras centra “Imanta” ar gaišu un sirsnīgu noskaņas mūziku apmeklētājus iepriecinās un burvīgu svētku atmosfēru radīs Ziemassvētku vecīšu kvintets – trombonisti Artūrs Hrustaļovs, Aldis Siņicins, bastrombonists Artūrs Bērziņš, tubists Raivis Māgurs un sitaminstrumentālists Edgars Vaivods. Skanēs labi atpazīstamas un tradicionālas Ziemassvētku dziesmas. Plkst. 13.00 Kultūras centra “Imanta” foajē notiks Ziemassvētku dāvanu gatavošanas meistarklase.

📌 Savukārt Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5 plkst. 13.00 notiks Ziemassvētku dārza Torņakalnā atklāšanas pasākums. Pasākumā paredzēti muzikāli priekšnesumi, tirdziņš, radošā piparkūku darbnīca un plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta Pirmās adventes svece.

📌 Kultūras centrā “Iļģuciems” no plkst. 13.00 ikviens apmeklētājs varēs piedalīties radošajās darbnīcās un “Rūķu gājienā”. Plkst. 18.00 izskanēs koncerts “Laiks un ziema”, bet plkst. 19.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē ikviens aicināts uz koncertu ciklā “Ziemas svētdienas Mazajā ģildē 2023”, kurā uzstāsies grupa “Rihards Lībietis Orchestra”.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Līdz pat 25. februārim Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē skatāma izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir arī mākslinieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus. Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri ir redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.

Radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp autoru ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.

Izstādē ir redzami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas – savas lomas šeit bija arī Mailīšiem junioriem. Tēmu raksturu izsaka darbu nosaukumi: “Noncomformist Art from the Soviet Union”, “Mausoleum of the Soviet Empire” (EXPO’ 92), “Riga – Lettische Avantgarde”, “Robežu pārkāpēji” u.c.

Deviņdesmitajos gados sākās darbs Dziesmusvētku galveno mākslinieku statusā. Šajā darbā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori “Senais kalns”. Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimene un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Šajā laikā tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kuri attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu “Dziesmusvētku telpa”. Šajā telpā auga un izauga arī “Sidraba birzs dziesmu kalnā”.

“Izstāde ir vizuāls pieskāriens rietumu un austrumu kultūru saskarsmei. Viens no austrumu arhitektūras filozofijas izpratnes stūrakmeņiem ir ,,Japāņu dārzs”, ,,Dzīves dārzs”. ,,Cilvēki ir dabas daļa un daba ir cilvēku daļa”, uzskata Japāņu arhitekts Kengo Kuma, kurš pārstāv pasaulē apbrīnotu arhitektūras skolu. Dabas un cilvēka harmonija ir šīs filozofijas pamats. Izstādē tiek iezīmētas “Japāņu dārza” un “Latvju dainu”, “Latvju rakstu” un mūsu Dziesmusvētku kultūras kopsakarības, kuras spilgti izpaudās Dziesmusvētku kulminācijā, jaunajā estrādē, Sidraba birzī. Sidraba birzs Latvijā un pasaulē ir ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls “Latvijas arhitektūra” un arhitekts Jānis Dripe to dēvē par “Nācijas koda telpisko interpretāciju”. 2023. gada pasaules arhitektūras konkursā iegūts vērtējums “Labākā publiskā telpa”,

tā par izstādi stāsta mākslinieks Ivars Mailītis.

📌 N.B. Izstāde BEZ MAKSAS apskatāma Mežaparka Lielajā estrādē (Ostas prospekts 11) katru dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: kate.zaltane@riga.lv

Piektdien, 10. novembrī, Rīgas II Meža kapos tika svinīgi atklātas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas.

“Sagaidot Valsts svētkus un lai godinātu Meža kapos apbedītos kareivjus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Meža kapos uzstādījis sešas piemiņas zīmes. Pateicos Kapsētu pārvaldei par labi paveiktu darbu un aicinu ikvienu Latvijas patriotu Lāčplēša dienā nolikt svecītes arī pie šīm stēlām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Aizsardzības ministrija 2020. gada decembrī rosināja Rīgas pašvaldību atbalstīt Jaunsardzes centra 2014. gadā sākto projektu “Atceries Lāčplēšus” un uzstādīt piemiņas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Rīgas I Meža un II Meža kapsētā.

Šajās kapsētās apbedīti vairāki desmiti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Lai godinātu apbedītos varoņus, Mājokļu un vides departaments ir realizējis projektu – sešu akmens stēlu uzstādīšanu Rīgas II Meža kapsētā.

🔎Stēlas izvietotas pie ieejas II Meža kapos, netālu no autobusa pieturas “Čiekurkalna ūdenstornis”. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT

Noslēgusies Brasas tilta pārbūve un no ceturtdienas, 9. novembra, plkst. 7.00 to atvērs visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Turpmāk Brasas tiltu varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un automašīnas. Būvprojekta realizāciju sāka pērnā gada maijā.

Brasas tilta būvniecībai ir gara priekšvēsture, tomēr jauna būvprojekta izstrāde, vecā tilta demontāža un jauna tilta izbūve ir aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Brasas tilts ekspluatācijai tika nodots 1959. gadā un līdz pat 2019. gadam netika veikti būtiski darbi, lai uzlabotu tilta tehnisko stāvokli. Sākot Brasas tilta remontdarbus 2019. gada pavasarī tika konstatēts, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī un to nepieciešams pilnībā nojaukt, izstrādājot jaunu būvprojektu, un izbūvējot no jauna.

“Brasas tilts būtībā ir uzbūvēts pilnīgi no jauna un tā pilnīgas pārbūves process savā ziņā simbolizē pamatprincipu, pēc kura vados, sakārtojot un uzlabojot lietas Rīgā – darām pamatīgi un kārtīgi, lai kalpo ilgi. Brasas tilta atjaunošanai nebija cita ceļa kā vien kapitāla pārbūve, kas objektīvi prasīja laiku, taču tagad darbi ir paveikti godam un šī ir nozīmīga investīcija ilgtermiņā. Īpašs gandarījums, ka Brasas tilts pievienojas tiem satiksmes infrastruktūras objektiem, kas Rīgā tiek izbūvēti, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu – tas ir nozīmīgs atspaids pilsētai un ieguldījums, kas ļauj Rīgai attīstīties un satiksmei kļūt rīdziniekiem ērtākai.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Vecā Brasas tilta demontāžu sāka 2021. gada vasarā, savukārt 2022. gada maijā sākās jaunā tilta būvniecība. Šī gada jūnijā viena no Brasas tilta pusēm tika pabeigta un pār to varēja atjaunot 11. tramvaja maršruta satiksmi, kas bija pārtraukta uz nepilnu gadu.

Šogad vēl paredzēts demontēt pie Brasas pārvada izbūvēto pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas savieno Kluso ielu ar Gaujas ielu. Pārbrauktuve tika izbūvēta uz būvdarbu laiku, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka pārbrauktuve satiksmei tiks slēgta tuvāko nedēļu laikā un šo darbu ietvaros satiksmi slēgs Laktas ielā zem Brasas tilta, tādēļ vietas šķērsošanai izmantot Brasas tiltu.

Jaunizbūvēto Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Viens no pārvadiem atrodas Duntes ielas pusē, bet otrs Brīvības ielas pusē. Katra izbūvētā pārvada platums ir 22,9 metri. Abi pārvadi tiek balstīti uz diviem gala balstiem, kas balstīti uz astoņiem 15 metru gariem urbpāļiem un sešpadsmit starpbalstiem, kuri savukārt balstīti uz trīsdesmit diviem 18 metru gariem urbpāļiem. Būvobjekta kopējais garums ir 400 metri, no tiem paša tilta garums ir 121 metrs. Brasas tiltam ir piecu laidumu nepārtrauktas sijas sistēmas konstrukcija. Brasas tilta būvniecību veica piegādātāju apvienība “CP – Rīgas tilti”.

Brasas tilta būvniecība īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas” ietvaros. Projekta summa ir 16 miljoni eiro, no tiem 11,85 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 418 tūkstošus – no valsts budžeta dotācijas, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem.

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 2. novembrī nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

“Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. To veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

📌 Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

📌 Rīgā ir piecas slēgtās kapsētas:

  • Torņakalna kapsēta;
  • Torņkalna pareizticīgo kapsēta;
  • Mārtiņa kapsēta;
  • Sarkandaugavas Kalna kapsēta;
  • Kapsila kapsēta.

Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

📌 Papildus informācija par kapsētām – ŠEIT