Mežaparka Lielajā estrādē skatāma izstāde “MAILĪŠU ĢIMENES DOMU ZĪMES”

Līdz pat 25. februārim Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē skatāma izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir arī mākslinieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus. Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri ir redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.

Radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp autoru ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.

Izstādē ir redzami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas – savas lomas šeit bija arī Mailīšiem junioriem. Tēmu raksturu izsaka darbu nosaukumi: “Noncomformist Art from the Soviet Union”, “Mausoleum of the Soviet Empire” (EXPO’ 92), “Riga – Lettische Avantgarde”, “Robežu pārkāpēji” u.c.

Deviņdesmitajos gados sākās darbs Dziesmusvētku galveno mākslinieku statusā. Šajā darbā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori “Senais kalns”. Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimene un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Šajā laikā tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kuri attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu “Dziesmusvētku telpa”. Šajā telpā auga un izauga arī “Sidraba birzs dziesmu kalnā”.

“Izstāde ir vizuāls pieskāriens rietumu un austrumu kultūru saskarsmei. Viens no austrumu arhitektūras filozofijas izpratnes stūrakmeņiem ir ,,Japāņu dārzs”, ,,Dzīves dārzs”. ,,Cilvēki ir dabas daļa un daba ir cilvēku daļa”, uzskata Japāņu arhitekts Kengo Kuma, kurš pārstāv pasaulē apbrīnotu arhitektūras skolu. Dabas un cilvēka harmonija ir šīs filozofijas pamats. Izstādē tiek iezīmētas “Japāņu dārza” un “Latvju dainu”, “Latvju rakstu” un mūsu Dziesmusvētku kultūras kopsakarības, kuras spilgti izpaudās Dziesmusvētku kulminācijā, jaunajā estrādē, Sidraba birzī. Sidraba birzs Latvijā un pasaulē ir ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls “Latvijas arhitektūra” un arhitekts Jānis Dripe to dēvē par “Nācijas koda telpisko interpretāciju”. 2023. gada pasaules arhitektūras konkursā iegūts vērtējums “Labākā publiskā telpa”,

tā par izstādi stāsta mākslinieks Ivars Mailītis.

📌 N.B. Izstāde BEZ MAKSAS apskatāma Mežaparka Lielajā estrādē (Ostas prospekts 11) katru dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: kate.zaltane@riga.lv

Rīgas Meža kapos uzstādītas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas

Piektdien, 10. novembrī, Rīgas II Meža kapos tika svinīgi atklātas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas.

“Sagaidot Valsts svētkus un lai godinātu Meža kapos apbedītos kareivjus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Meža kapos uzstādījis sešas piemiņas zīmes. Pateicos Kapsētu pārvaldei par labi paveiktu darbu un aicinu ikvienu Latvijas patriotu Lāčplēša dienā nolikt svecītes arī pie šīm stēlām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Aizsardzības ministrija 2020. gada decembrī rosināja Rīgas pašvaldību atbalstīt Jaunsardzes centra 2014. gadā sākto projektu “Atceries Lāčplēšus” un uzstādīt piemiņas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Rīgas I Meža un II Meža kapsētā.

Šajās kapsētās apbedīti vairāki desmiti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Lai godinātu apbedītos varoņus, Mājokļu un vides departaments ir realizējis projektu – sešu akmens stēlu uzstādīšanu Rīgas II Meža kapsētā.

🔎Stēlas izvietotas pie ieejas II Meža kapos, netālu no autobusa pieturas “Čiekurkalna ūdenstornis”. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT

Brasas tiltu atver visa veida satiksmei

, ,

Noslēgusies Brasas tilta pārbūve un no ceturtdienas, 9. novembra, plkst. 7.00 to atvērs visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Turpmāk Brasas tiltu varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un automašīnas. Būvprojekta realizāciju sāka pērnā gada maijā.

Brasas tilta būvniecībai ir gara priekšvēsture, tomēr jauna būvprojekta izstrāde, vecā tilta demontāža un jauna tilta izbūve ir aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Brasas tilts ekspluatācijai tika nodots 1959. gadā un līdz pat 2019. gadam netika veikti būtiski darbi, lai uzlabotu tilta tehnisko stāvokli. Sākot Brasas tilta remontdarbus 2019. gada pavasarī tika konstatēts, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī un to nepieciešams pilnībā nojaukt, izstrādājot jaunu būvprojektu, un izbūvējot no jauna.

“Brasas tilts būtībā ir uzbūvēts pilnīgi no jauna un tā pilnīgas pārbūves process savā ziņā simbolizē pamatprincipu, pēc kura vados, sakārtojot un uzlabojot lietas Rīgā – darām pamatīgi un kārtīgi, lai kalpo ilgi. Brasas tilta atjaunošanai nebija cita ceļa kā vien kapitāla pārbūve, kas objektīvi prasīja laiku, taču tagad darbi ir paveikti godam un šī ir nozīmīga investīcija ilgtermiņā. Īpašs gandarījums, ka Brasas tilts pievienojas tiem satiksmes infrastruktūras objektiem, kas Rīgā tiek izbūvēti, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu – tas ir nozīmīgs atspaids pilsētai un ieguldījums, kas ļauj Rīgai attīstīties un satiksmei kļūt rīdziniekiem ērtākai.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Vecā Brasas tilta demontāžu sāka 2021. gada vasarā, savukārt 2022. gada maijā sākās jaunā tilta būvniecība. Šī gada jūnijā viena no Brasas tilta pusēm tika pabeigta un pār to varēja atjaunot 11. tramvaja maršruta satiksmi, kas bija pārtraukta uz nepilnu gadu.

Šogad vēl paredzēts demontēt pie Brasas pārvada izbūvēto pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas savieno Kluso ielu ar Gaujas ielu. Pārbrauktuve tika izbūvēta uz būvdarbu laiku, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka pārbrauktuve satiksmei tiks slēgta tuvāko nedēļu laikā un šo darbu ietvaros satiksmi slēgs Laktas ielā zem Brasas tilta, tādēļ vietas šķērsošanai izmantot Brasas tiltu.

Jaunizbūvēto Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Viens no pārvadiem atrodas Duntes ielas pusē, bet otrs Brīvības ielas pusē. Katra izbūvētā pārvada platums ir 22,9 metri. Abi pārvadi tiek balstīti uz diviem gala balstiem, kas balstīti uz astoņiem 15 metru gariem urbpāļiem un sešpadsmit starpbalstiem, kuri savukārt balstīti uz trīsdesmit diviem 18 metru gariem urbpāļiem. Būvobjekta kopējais garums ir 400 metri, no tiem paša tilta garums ir 121 metrs. Brasas tiltam ir piecu laidumu nepārtrauktas sijas sistēmas konstrukcija. Brasas tilta būvniecību veica piegādātāju apvienība “CP – Rīgas tilti”.

Brasas tilta būvniecība īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas” ietvaros. Projekta summa ir 16 miljoni eiro, no tiem 11,85 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 418 tūkstošus – no valsts budžeta dotācijas, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem.

Rīgas Meža kapos plāno būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 2. novembrī nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

“Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. To veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

📌 Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

📌 Rīgā ir piecas slēgtās kapsētas:

  • Torņakalna kapsēta;
  • Torņkalna pareizticīgo kapsēta;
  • Mārtiņa kapsēta;
  • Sarkandaugavas Kalna kapsēta;
  • Kapsila kapsēta.

Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

📌 Papildus informācija par kapsētām – ŠEIT

Rīgas pašvaldība plāno būvēt sešas sociālās aprūpes mājas pensijas vecuma iedzīvotājiem

,

Rīgas pašvaldība gatavojas iesniegt pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai sešu jaunu sociālās aprūpes ēku būvniecībai, kurās iecerēts sniegt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Trīs ēkas plānots būvēt Mežezera ielā un trīs ēkas Jūrmalas gatvē. Katrā ēkā varētu uzturēties 16 pensijas vecumu sasniegušas personas un tādējādi pakalpojumus saņemtu kopā 96 iedzīvotāji.

“Pieprasījums pēc sociālās aprūpes centu pakalpojumiem tikai pieaugs, jo Rīgā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un diemžēl šo cilvēku veselības stāvokļa dēļ arī būtiski pieaug vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem. Patlaban rindā uz iespēju uzturēties pašvaldības sociālās aprūpes centros jeb tā dēvētajos pansionātos gaida aptuveni 500 iedzīvotāji, tādējādi šī projekta realizēšana rindu samazinātu aptuveni par 20%,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas varētu būt līdz 16,2 miljoniem eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums līdz 7,6 miljoniem eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir līdz 8,6 miljoniem eiro. Ja pieteikums tiks atbalstīts, tad nākamgad varētu tikt veikt esošo sociālo māju projektu pārprojektēšana, bet būvniecība sāktos 2025. gadā un varētu tikt pabeigta 2026. gada vasarā.

Sešu jauno ēku būvniecību un pieteikuma iesniegšanu finansējuma saņemšanai trešdien, 1. novembrī, atbalstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti. Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Vairākas ģimeniskai videi pietuvinātas telpas jau ir izveidotas pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”. Tajās izveidoti tādi kā “dzīvokļi”, kuros ir pa trīs personām istabiņā, atpūtas telpa un virtuves zona.

Virtuvi vai virtuves zonu klients pats, ar aprūpes personāla vai ar sociālā darba speciālista – „ģimenes locekļa” palīdzību var izmantot, lai nodrošinātu iespēju, starp ēdienreizēm, sagatavot dzērienu – ieturot “tējas/kafijas/sulas/dzēriena/piena pauzes” vai pagatavotu uzkodas kopā ar ģimenes locekļiem/tuviniekiem un/vai klienta likumiskajiem pārstāvjiem. Dienas režīmu ģimeniskai videi pietuvinātajā modelī personai nodrošina, iespēju robežās, vadoties pēc individuālajām vajadzībām. Dzīvokļiem ir nodrošināts savs aprūpes personāls.

RĪGAS MEŽI kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” uzlabo apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību

Šonedēļ SIA “Rīgas meži” turpinās uzlabot apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizācijas drošību uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Drošības jautājumi “Mežaparkā” ir viena no prioritātēm, tādēļ arī turpmāk tiem tiks sekots līdzi.

APMEKLĒTĀJU PĀRVIETOŠANĀS UN SATIKSMES DROŠĪBAS RISINĀJUMI

  • Jau šī gada pavasarī, ņemot vērā ekspertu rekomendācijas, “Mežaparkā” ieviesti vairāki apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes organizēšanas drošības risinājumi. Piemēram, uzstādītas jaunas ceļazīmes un virziena norādes, uzstādīti pieci ātrumu ierobežojošie vaļņi. Tāpat uzklāti horizontālie marķējumi – ātruma norādes uz asfalta – 20 km/h, atjaunotas līnijas bezmaksas stāvlaukuma Meža prospektā 5, uzklāti citi atgādinoši elementi, piemēram, par bremzēšanu.
  • Savukārt šonedēļ, drošības nolūkos, tiks mainīta transporta plūsma vienā no pašām dzīvākajām “Mežaparka” vietām – Ostas prospekta un Atpūtas alejas krustojumā. Te tiks slēgta autotransporta satiksme, novirzot to apkārt Lielajai estrādei pa mazākas nozīmes un mazāk noslogotiem ceļiem.
  • Tehniski šeit būs vienkāršs un vienlaikus estētisks risinājums – pamīšus, neierobežojot gājēju plūsmu, tiks izvietotas dekoratīvās vāzes, kurās esošās puķes sezonas laikā priecēs apmeklētājus. Tādējādi tiks samazināts arī dažādu mikromobilitātes rīku un skrituļotāju pārvietošanās ātrums.
  • Darbu laikā apmeklētāji aicināti ievērot “Mežaparkā” īslaicīgi izvietotos pārvietošanās ierobežojumus! Ieviešot uzlabojumus, laika pavadīšana “Mežaparkā” kļūs vēl patīkamāka, ērtāka un drošāka!

PĀRVIETOŠANĀS DROŠĪBA “MEŽAPARKĀ”

  • Ikdienā “Mežaparku” apsaimnieko “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki”. Tās vadītājs Aigars Pencis: “Daļu dabu esam veikuši jau pavasarī. To mērķis – padarīt teju 400 ha plašo “Mežaparku” par pēc iespējas drošāku pārvietošanās un uzturēšanās vietu apmeklētājiem, apkaimes iedzīvotājiem un teritorijas nomniekiem.”

A. Pencis skaidro, ka pērn, pirms darbu uzsākšanas, “Rīgas meži” tikās ar iedzīvotājiem un organizācijām, kā arī drošības un satiksmes ekspertiem. Un kopīgi vienojās par atbilstošākajiem risinājumiem saistībā ar apmeklētāju pārvietošanās un satiksmes drošības organizāciju. Eksperti toreiz atzinīgi novērtēja plānotās izmaiņas un uzlabojumus, kas arī tiek īstenoti dzīvē.

“Ieviestie risinājumi ir labs instruments un atbalsts policijai, lai ikdienā preventīvi uzturētu kārtību, rūpētos par apmeklētāju drošību un nodrošinātu atbilstošu transportlīdzekļu ātrumu un plūsmu. Īpaši jāņem vērā, ka “Mežaparks” ir vieta, kur gan ikdienā, gan īpaši pasākumu laikā pulcējas desmitiem tūkstošu cilvēku. Arī šīs vasaras Dziesmu svētku laikā pārliecinājāmies, ka pavasarī ieviestie risinājumi “strādā” labi.”

Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes priekšnieks Agris Punculis
  • Arī 2022.gadā veiktajā “Mežaparka” apmeklētāju aptaujā kā viens no nepieciešamākajiem uzlabojumiem minēts transporta kustības un satiksmes organizācijas uzlabošana. Proti, teju 10% respondentu norādīja, ka viņus satrauc pārvietošanās drošība gan saistībā ar mikromobilitātes rīkiem, gan autotransportlīdzekļu klātbūtni un ātrumu.
  • Tāpat, lai uzlabotu drošību, 2021.gadā tika panākta vienošanās ar vairākiem elektroskrejriteņu operatoriem par ātruma samazināšanu braucamrīkiem “Mežaparkā” līdz 15 km/h.
  • Atgādinām, ka “Mežaparkā” transportlīdzekļiem atļautais maksimālais pārvietošanās ātrums ir 20 km/h, savukārt tajā drīkst iebraukt tikai mehanizētie un elektriskie spēkrati (vieglie auto, autobusi, kravas auto u.c.), kuriem ir iebraukšanas atļaujas.

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Patriotiskais taku šķēršļu skrējiens “Lāčplēšu kross” šo svētdien Mežaparkā

Šo svētdien, 24. septembrī, devīto gadu pēc kārtas Mežaparkā norisināsies biedrības “Piedzīvojumu sacensību apvienība” rīkotais patriotiskais taku un tematisko šķēršļu skrējiens “Lāčplēšu kross”, kur dalībniekiem atkarībā no vecuma un spējām tiek piedāvātas dažāda garuma distances. Tāpat šogad īpašs pārsteigums pasākuma noslēgumā būs Mika Dukura un bērnu ansambļa “Spāre” koncerts!

Šogad skaistajā aktīvās atpūtas vietā Mežaparkā aizraujošās un patriotiskās šķēršļu skrējiena sacensības norisināsies devīto reizi. 2020. un 2021. gadā sacensības tika pārceltas uz augustu, bet jau otro gadu pēc kārtas “Lāčplēšu kross” norisināsies kādreiz ierastajā rudens laikā, tikai šoreiz ne oktobrī, bet gan septembrī. Par sacensību norises datumu šoreiz ir izvēlēta svētdiena, 24. septembris. Līdz ar to skriet gribētajiem būs iespēja iesildīties un pārbaudīt savu gatavību “Lāčplēšu krosā” pirms vēsturiskā pirmā pasaules čempionāta trijās skriešanas distancēs Rīgā.

🔹 Šogad trase būs līdzīga kā pērn pamainītā, kas vīsies gar Mežaparka Lielo estrādi. Arī sacensību centrs ierastās Lielās pļavas vietā atkal atradīsies pie piedzīvojumu parka “Mežakaķis”. Dalībnieki varēs sacensties trijās distancēs – bērni Laimdotas distancē (no 300m līdz 700m), bet pārējie Lāčplēša 4km un Bruņinieka 12km distancē, kur 4km aplis būs jāveic trīs reizes, tātad arī organizatoru sarūpētos šķēršļus pārvarot trīsreiz. Tas arī padarīs sacensības aizraujošākas trases malā esošajiem skatītājiem un atbalstītajiem.

🔹 “Lāčplēšu kross” dos iespēju sportiskā un patriotiskā noskaņā pārvarēt interesantos tematiskos šķēršļus dažāda garuma distancēs. Trasē būs jāpārvar dabiski šķēršļi, piem., smilšu klajumi, saknes, meža reljefs, kā arī mākslīgi šķēršļi. Dalībniekus sagaidīs interesantie šķēršļi – “Mazā kalnu kaza”, “Lielais briesmu kalns”, “Vilku vārti”, “Purva bridējs”, “Slapjais sprīdītis”, “Estrādes iekarotājs” u.c. Pēdējā no minētajiem šķēršļiem būs iespēja uzskriet pašā augšā Estrādei, kur nupat notika Dziesmu svētku koncerts. Arī šogad distance un šķēršļi ir veidoti tā, lai ikviens aktīvās atpūtas piekritējs varētu veikt distanci bez citu cilvēku palīdzības.

Reģistrācija, tirgotāju tirdziņš un dažādas izklaides aktivitātes darbosies jau no paša rīta pulksten 10.00, bet sacensības sāksies 11.00, kad trasē dosies Laimdotas bērnu distances dalībnieki, sākot ar pašiem mazākajiem, kuriem ir 4 vai mazāk gadu. Savukārt plkst. 12:00 starts tiks dots Lāčplēša un Bruņinieku distancei. Skrējienā īpaši aicināti piedalīties skolēni un ģimenes no visas Latvijas. Pašās beigās pēc apbalvošanas ir paredzēt loterija, kur tiks izlozētas vērtīgas balvas.

“Lāčplēšu krosa” atbalstītāji arī šogad būs parūpējušies par dažādām vērtīgām balvām un pārsteigumiem. Visi dalībnieki finišā tiks pie unikālas medaļas, gardumiem no “Baltais” un “Lāčplēsis” bezalkoholiskā alus. Visu dalībnieku slāpes veldzēs “Venden” gardais ūdens. Bruņinieku 12km distances absolūtie uzvarētāji, sieviete un vīrietis saņems 250 eur dāvanu kartes no “Nike Trail”, kā arī divi laimīgie loterijā tiks pie vērtīgām Garmin balvām no Intervals Latvija.

📌 Reģistrācija sacensībām pieejama tīmekļvietnē www.lacplesukross.lv. Būs iespējams pieteikties “Lāčplēšu krosam” arī sacensību dienā, taču tad būs par paaugstinātu maksu ierobežotā skaitā, tāpēc aicinām reģistrēties savlaicīgi.

“Lāčplēšu krosu” piedāvā Piedzīvojumu sacensību apvienība, Rīgas dome, SIA “Rīgas meži”. Atbalsta Isostar, Baltais Protein, Garmin, Intervals.lv, MyFitness, Teamsport.lv, Maxima, Merrild, Cido, Lāčplēša alus.

Rīgā notiks Miķeļdienai veltīti pasākumi

, , ,

Nedēļas nogalē, atzīmējot Miķeļdienu, Doma laukumā norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, savukārt Mežaparka Lielās estrādes teritorijā, Grīziņkalnā un Imantā ikviens interesents varēs iesaistīties dažādās radošajās darbnīcās, iepazīt rudens svētku tradīcijas un baudīt krāšņus koncertus.

MIĶEĻDIENAS GADATIRGUS DOMA LAUKUMĀ

● Sestdien, 23. septembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 – ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu. Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies aktieri Zane Vaļicka un Igors Šelegovskis.

● No plkst. 10.00 līdz 16.00 – uz Miķeļdienas gadatirgus skatuves uzstāsies pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksma” studija, vokālā grupa “Fortūna”, deju ansamblis “Dancītis”, orķestris “Rīga”, jauniešu un arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dejotprieks”, folkloras kopa “Kokle”, deju kopa “Marmale”, folkloras kopa “Vilkači”, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”. Programmu noslēgs mūzikas grupa “Laimas muzykanti”.

“MIĶEĻDIENAS JAMPADRACIS” MEŽAPARKĀ

● 23. septembrī ikviens interesents ir aicināts atzīmēt Miķeļdienu Mežaparkā Lielās estrādes teritorijā, kurā no plkst. 12.00 līdz 15.00 norisināsies “Miķeļdienas jampadracis” ar dažādām radošajām darbnīcām, priekpilnām aktivitātēm, varēs piedalīties arī gatavošanas meistarklasēs, bezmaksas ekskursijā Lielajā estrādē un klausīties krāšņus koncertus. Muzikālajā programmā – bērnu vokālais ansamblis “Momo”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, “Andžeja Grauda bungu skolas” audzēkņi, duets “Karakums” – Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis.

MIĶEĻDIENAS AKTIVITĀTES GRĪZIŅKALNA PARKĀ

● 23. septembrī Miķeļdienas tradīcijas varēs izzināt arī Grīziņkalnā, kur varēs dejot latviskus dančus un apgūt rotaļas folkloras kopu vadībā pasākumā “Apjumības Grīziņkalnā”. Ikviens varēs baudīt rudens ražas svētkus, darbojoties radošajās darbnīcās, piedaloties gleznošanas plenērā, kā arī sacensties lielajās koka spēlēs. Līvu mantojuma teltī būs iespēja nobaudīt līvu ēdienus un iepazīt līvu kultūras mantojumu caur dažādām spēlēm un radošajām darbnīcām. Pasākumā darbosies Latvijas labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties malkas krāsnī ceptu maizīti, siera izstrādājumus, svaigu medu, bio dārzeņus un citus labumus.

Uz Grīziņkalna estrādes pasākuma dienā uzstāsies bērnu vokālā studija “Dzeguzīte”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rits”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, Rīgas Danču klubs un skatuves programmu noslēgs etno kompānija “Zeidi”.

RUDENS SAULGRIEŽI IMANTĀ

● Svētdien, 24. septembrī, rudens saulgrieži tiks svinēti Imantā pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”. Rudens ražu svētku laikā paralēli dziesmām, dejām un mīklu minēšanai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis pasākumā “Miķelītis bagāts vīrs” varēs izmēģināt savas spējas spēļu un aktivitāšu zonā – sajust īstu sacensības garu “cūku ganīšanā”, augstākā torņa būvniecībā “Pūga, pūga, Jenga Jenga”, ievirpuļot un iegriezt jautrību ar lidojošiem koka propelleriem un kaucošiem vilciņiem.

Kopā ar Lēdurgas folkloras kopu “Putni”, deju studiju “Mazais Andžiņš” un pasākumu aģentūru “Krāsu karuselis” varēs iepazīt tradicionālās latviešu dejas, spēles, dziesmas un ticējumus.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīgā notiek” .

Skatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija 2”

Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma izcilā latviešu gobelēnista Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija 2”, godinot mākslinieku 75. dzīves jubilejā.

Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti veltīti atklāsmei, cik interesentā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam. Gobelēnos ieaustas magnetofona un video lentes, kas, laikam ritot, no mūsdienu tehnoloģijām pārvērtušās par sen aizmirstām un “garīgi” novecojušām. Mākslinieks ar saviem darbiem pārliecinoši apliecina, ka tās var lieliski izmantot mākslas darbu radīšanā. Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgo, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”. Egila Rozenberga gobelēni pārliecinoši pierāda, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī pievēršoties aktuālām idejām, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.

E. Rozenbergs

Kad Egils Rozenbergs 1966. gadā beidza Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, viņš nonāca dilemmas priekšā, jo nesaistīja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā valdošais konservatīvisma gars. Tāpēc iekšējās intuīcijas vadīts, viņš izlēma par labu gobelēnu mākslai, jo pievilka novatoriskā studiju programma, un lēmums izrādījās liktenīgs. Mākslinieka radošie meklējumi izceļas ar vīrišķīgi stabilu domāšanu, ar tādiem izteiksmes veida pamatprincipiem, kas saistās ar atturīgu formu nosacītību, racionālu vispārinājumu un zīmējuma lakonismu. Izveidojas vēlme sižetu pakļaut vizuālajai izteiksmībai, domājot par dekoratīvās tekstilmākslas sūtību iekļauties interjerā. Būtiska kļūst izpildījuma maniere, kurā gludā gobelēna virsma kontrastē ar sumaka tehnikas reljefo pinuma faktūru. Rozenberga gobelēnos ieausti dažādi „stāsti” – ritmikas dejas kustības, etnogrāfiski ornamenti, jūras viļņu plūduma raksti, tālu zemju vērojumi, laikmetīgās tehnoloģijas iespaidi. Tajos atklājas mērķtiecīgi pārdomāts radošais ceļš no klasiskā gobelēna līdz telpiski apjomīgiem objektiem, apliecinot daudzveidīgu stilistiskā rokraksta, aušanas tehniku, dažādu šķiedru un materiālu maiņu.

2014. gadā Egils Rozenbergs saņem uzaicinājumu piedalīties Francijas Republikas Kultūras un komunikācijas ministrijas nacionālo manufaktūru rīkotajā gobelēnu projektu konkursā, kā rezultātā Nacionālais mēbeļu fonds un Nacionālā paklāju un gobelēnu manufaktūra nopērk divas skices “Refleksijas – pārdomas I” un “Refleksijas – pārdomas II”, pēc kurām Francijā top divi lielformāta gobelēni. „Zvaigžņu stundu” ne tikai Egils Rozenbergs, bet arī visa latviešu māksla piedzīvo 2018. gada 6. aprīlī, kad kopā ar mākslas darba audējām un goda viesiem tiek pārgriezti auduma velki, svinīgi atzīmējot gobelēna pabeigšanu.

🔹Izstāde apskatāma līdz 1. oktobrim BEZ MAKSAS Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē (Rīgā, Ostas prospektā 11) katru dienu no plkst. 9:00 līdz 20:00.

Izstādi piedāvā biedrība VIA ARS.

Pašvaldība ieguldīs 4,4 miljonus eiro septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā

, , , , , ,

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.