“Līksmi dalies, radoši audz un iepazīsti Rīgas labo krastu!” Ar šādu devīzi 10. augustā no plkst. 12.00 līdz plkst. 23.00 atjaunotajā Dauderu parkā uz daudzveidīgu un aizraujošu svētku programmu tiek aicināti rīdzinieki un viesi, lai svinētu pilsētas Labā krasta svētkus.

Plašā svētku programma un aktivitāšu piedāvājums apmeklētājiem ļaus izvēlēties sev piemērotāko, atvērt prātu un sirdi jauniem izaicinājumiem, atklājumiem un piedzīvojumiem.

Programma paredz dažādas radošas un izglītojošas norises – kultūrizglītojošus stāstījumus un ekskursijas sadarbībā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu, koncertus, performances, sporta aktivitātes un daudz ko citu.

Visas dienas garumā par patīkamu un enerģisku atmosfēru Dauderu parkā rūpēsies DJ Makree un pasākuma vadītājs Kaspars Ozoliņš, ar īpašu, šiem svētkiem radītu priekšnesumu uzstāsies ritma apvienība “Pulsa efekts”, “Greentrials” komandas sportisti apmeklētājus izklaidēs ar aizraujošu velo šovu, Rolands Bartaševičs ar “Zumba Dance Family” garantēs prieku un pozitīvas emocijas ikvienam dejot gribētājam, bet jau no plkst. 14.00 līdz pat svētku noslēgumam uz skatuves uzstāsies populāras Latvijas grupas un mūziķi: “Papīra lidmašīnas”, Patrisha, “Olas”, “Cut In Half”, “Jussendo”, Ozols, “Kautkaili” un “Astro’n’out”.

Dauderu parka un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas izglītojošās aktivitātes notiks no plkst. 12.00 līdz 19.00.

Labā krasta svētku atklāšanai apvienība “Pulsa efekts”, iedvesmojoties no senajiem tautu ritmiem, sagatavojusi īpašu priekšnesumu, kas apvienos bungu ritmus un laikmetīgo deju. Apvienības sastāvā varēs ieraudzīt bungu meistarus Dzintaru Vīksnu un Matīsu Akurateru, laikmetīgās dejas pārstāvjus – Gintu Dancīti un Aigaru Larionovu. Dienas gaitā pasākuma apmeklētājiem būs iespēja piedalīties arī bungu meistarklasēs Dzintara Vīksnas vadībā.

Dauderu parka velo zonā “GreenTrials” komanda, kas ikdienā nodarbojas ar ekstrēmo velo sportu, būs sarūpējusi velo šovu un paraugdemonstrējumus. Komandā apvienoti paši labākie un atpazīstamākie braucēji no Baltijas. Pēc šova velo zonā notiks izglītojoši paraugdemonstrējumi, kuros bērni un jaunieši varēs uzzināt par šī sporta veida specifiku, drošību un nepieciešamo inventāru.

Rolanda Bartaševiča un “Zumba Dance Family” nodarbības laikā Dauderu parka zālienā lieli un mazi dejotāji, ar pieredzi vai bez tās, tiks aicināti izkustēties, kombinējot deju soļu un horeogrāfiju elementus, daudzveidīgas mūzikas pavadījumā iepazīstot dažādus deju stilus, vienlaikus pilnveidojot ķermeņa koordināciju un apgūstot jaunas kustības, garantējot jautrību, prieku un pozitīvas emocijas ikvienam dejot gribētājam!

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa apmeklētājiem muzejā un tā dārzā būs sarūpējusi foto orientēšanos bērniem un pieaugušajiem “Atrodi mani Dauderu muzejā!” un “Atrodi mani Dauderu dārzā!”, kā arī radošas meistarklases muzeja darbinieku vadībā – “Gudrās muzeja mīklas”, “Zini, mini, krāso” un citas.

Savukārt paši mazākie svētku apmeklētāji kopā ar vecākiem tiks aicināti piedalīties izklaidējošās atjautības spēlēs kopā ar radošo apvienību “Pasaku nams”.

Biedrības “Tev” “Dronu skolas” mikroautobusā, kas atradīsies pie Dauderu parka galvenās ieejas, interesentiem būs iespēju pārbaudīt un pilnveidot savas iemaņas FPV (first person view) drona pilotēšanā virtuālajā vidē.

Ārpus Dauderu parka un muzeja teritorijas norisināsies foto orientēšanas sacensības Sarkandaugavas apkaimē.

Ieeja Rīgas Labā krasta svētkos – bez maksas.

PASĀKUMA PROGRAMMA

●  12.00–12.20 Ritma apvienība “Pulsa efekts”

  12.20–12.30 Kaspars Ozoliņš un DJ Makree

  12.30–13.00 Greentrials velo šovs

●  13.00–13.10 Kaspars Ozoliņš un DJ Makree

  13.10–14.00 Rolands Bartaševičs in Zumba Dance Family

  14.00–15.00 Papīra lidmašīnas

  15.00–16.00 Patrisha

  16.00–17.00 Olas

  17.00–18.00 Cut In Half

  18.00–19.00 Jussendo

  19.00–20.00 Ozols

  20.00–20.30 Dj Makree

  20.30–21.30 Kaut Kaili

  21.30–22.00 Dj Makree

  22.00–23.00 Astro’n’out

Svētku apmeklētāju ērtībai parkā būs pieejami sabiedriskā ēdināšana un atspirdzinoši dzērieni.

Aicinām nokļūšanai Labā krasta svētkos izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta: Gaujienas iela), 49. autobusu (pieturvieta: Aldaris), 2., 11, 24., 58. autobusu (pieturvieta: Muzejs “Dauderi”) un vilcienu (pieturvieta: Dauderi).

Pasākumu ar Rīgas pašvaldības atbalstu rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.


Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Deputāti pieņēma lēmumu projekta realizācijai no valsts budžeta ņemt aizņēmumu, kas nepārsniegs 59,7 miljonus eiro. Plānots, ka šogad finansējuma apjoms varētu būt līdz 23,6 miljoniem eiro, 2025. gadā – līdz 29,2 miljoniem eiro un 2026. gadā – līdz 6,9 miljoni eiro.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads šķērsos Tvaika ielu, Rīgas Brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku atbilstoši trases plānam secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link” par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.

 

AS “Swedbank” dāvinās Rīgas pašvaldībai piecus izzinošus vides objektus – “Gudrība”, “Drosme”, “Mērenība”, “Taisnīgums” un “Atbildība”, kuriem izraudzītas vietas Āgenskalnā, Zaķusalā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Pļavniekos. Vides objektu kopējā vērtība ir 242 000 eiro. Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti pieņēma lēmumu pieņemt šo dāvinājumu.

“Priecājos, ka Rīgā būs par pieciem vides objektiem vairāk, kas uzrunās sabiedrību un aicinās padomāt par savām vērtībām. Jo atsaucīgāka būs pašvaldība uzņēmēju iniciatīvām un idejām, jo vairāk korporatīvā vide vēlēsies iesaistīties pilsētvides uzlabošanā, lai veicinātu ne vien savu darbinbieku, bet arī rīdzinieku labsajūtu,”

saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Dāvinājuma mērķis ir paust idejas un vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Katra vides objekta simbolika, kā arī ētiskas pārdomas rosinoši audio stāsti ir saistīti ar piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu. Objekti tiks savienoti ar pastaigu maršrutiem. Audio stāsti radīti sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem filozofiem.

Vides objekti ir izstrādāti saskaņā ar jau esošiem Rīgas teritoriju labiekārtojuma projektiem. Pašlaik tiek veikti nepieciešamie saskaņojumi, lai objektus varētu uzstādīt tiem paredzētajās vietās. Paredzēts, ka dāvinājumu un visu tā dokumentāciju “Swedbank” nodos pašvaldības īpašumā 30 darba dienu laikā no līguma parakstīšanas.

Pēc dāvinājuma pieņemšanas vides objekti nonāks Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels norādīja, ka vides objektus aģentūra pārņems tikai pēc to uzstādīšanas. Vides objektiem nav nepieciešama īpaša kopšana, tie veidoti no nerūsējoša tērauda.

 

attēls no iksd.lv mājas lapas

7. un 21. jūlijā, kā arī 25. augustā plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā “Svētdienas odisejā”.

Ekskursija-piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā, ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, bēniņos un mansarda stāvā. Sekos aizraujoša pastaiga pa Dauderu dārzu un namam piegulošo parku, kurā tikai šīs vasaras sākumā noslēgušies labiekārtošanas un atjaunošanas darbi.

Maksa par ekskursiju – muzeja biļete:

  • pieaugušajiem 3 eiro,
  • senioriem un studentiem 1.50 eiro,
  • skolēniem 0.75 eiro,
  • ģimenes biļete 4 eiro.
  • Vietu skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tālr. 67392229; 67391780.

Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupnams ar piemājas dārzu, kas 20. gs. 30. gadu otrajā pusē tika pielāgots Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences vajadzībām, bet padomju okupācijas laikā ēkā tika iekārtots bērnudārzs un aģitācijas punkts. Nama vairāk nekā 127 gadus ilgā vēsture – īpašnieku un funkciju maiņa, saimnieku likteņi palīdz izzināt krasākos pagriezienus arī Latvijas vēsturē. Nama stāsts ietver Rīgas industrializāciju un turīgos vācbaltiešu rūpniekus, 1. pasaules karu un rūpniecības evakuāciju, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laiku un varas metodes latviskošanas politikā, nacionalizāciju un varas patvaļu padomju okupācijas laikā.

Tagadējā Dauderu parka izveide tieši saistīta ar laikmeta tendencēm un apkārtējo apbūvi. Vispirms kādreizējā kāpa tika iekopta kā zaļā zona alusdarītavas teritorijā, bet vēlāk pārtapa par privātu savrupnama daļu. Zināms, ka vēl pirms Dauderu nama izbūves ”Waldschlöβchen” parkā regulāri notika labdarības koncerti un saviesīgi pasākumi – dažādu muzikantu un baznīcas draudžu un biedrību koru koncerti. Tādējādi ar alusdarītavas “Waldschlöβchen” īpašnieka Johana Daudera (1820-1879) atbalstu alusdarītavas apkaime asociējās ar izbraukumu un kultūras pasākumu norises vietu.

Kad “Waldschlöβchen” alus darītavu un tai blakus esošo zemes gabalu nopirka Ādolfs fon Bingners (1855-1917) un uzcēla savu grezno villu, ko mūsdienās zinām kā Dauderu namu, parks publikai vairs nebija pieejams. Mežaino kāpu ainavu labiekārtoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Izmantojot dabīgo reljefu, izveidoja 2,2 hektāru lielu parku. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā – ainavisks parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daudzi no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne – dīķis ar saliņu un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.

Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, gotiskiem logiem, pils torni atgādinošu mūra noslēgumu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.

2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana, atdzima arī mākslīgās pilsdrupas, un šis veikums noteikti pelna arī skatītāju uzmanību.

Dauderu kompleksa krāšņumu vispilnīgāk iespējams piedzīvot vasarā, kad dabas pilnbriedā atklājas cilvēka un vides mijiedarbē radītais. Dauderi aicina izmantot iespēju doties sava veida piedzīvojumu odisejā, kur līdzās jau zināmajam ir arī daudz jauna un nezināma.

Saziņai: OLGA MIHELOVIČA, LNVM Dauderu nodaļas vadītāja, e pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv

www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs

DAUDERI kāpnes 2024_ Foto Janis Puķītis_ LNVM

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)

ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924.gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atradās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs atgriezīsies 2024. gada otrajā pusē, un ar pilnu jaudu darbību uzsāks 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.

 

Attēls no RD Flickr.com konta

Otrdien, 25. jūnijā, Sarkandaugavā atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ir kļuvis par vēl vienu zaļu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kur rīdziniekiem pavadīt brīvo laiku. Parkā izbūvēts bērnu rotaļu laukums, atjaunotas vēsturiskās pilsdrupas un tornis. Savukārt kultūras pasākumu vajadzībām izbūvēta gan skatuve, gan amfiteātris.

Daudera parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem un vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas izveidots 19. gadsimta beigās. Parka pārbūvi sāka 2020. gadā un, ņemot vērā lielo darbu apjomu, pārbūves darbi veikti trīs secīgās kārtās.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pauž gandarījumu par paveikto darbu: “Daudera parka pārbūve ir bijis apjomīgs un izaicinājumiem bagāts projekts, tāpēc gandarījums sasniegt mērķi un pieredzēt parka atklāšanu ir divtik liels. Sarkandaugavas iedzīvotāji iegūs vēl vienu labiekārtotu vietu sportiskām akivitātēm un brīvā laika pavadīšanai. Mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai sakārtotu apkaimi, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti tajā – pērn pabeidzām Dauderu salas pārvadu, kas mazina satiksmes plūsmu Sarkandaugavas centrālajā daļā; šogad noslēgusies Dauderu parka atjaunošana; šīs vasaras izskaņā sāksim būvēt Kundziņu salas tiltu, kas atslogos apkaimes ielas no kravas automašīnām, savukārt, 2026. gadā – Dauderu tramvaja pieturu, kas kalpos par ērtu mobilitātes punktu. Apkaimes iedzīvotāji sen ir pelnījuši pārmaiņas – soli pa solim ar katru paveikto projektu virzāmies uz priekšu, lai sakoptu pilsētvidi un padarītu to pievilcīgu.”

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone parka atklāšanas pasākumā uzsvēra, cik rūpīgs un pacietīgs darbs ieguldīts parka atjaunošanā: “Dauderu parks ir kā dimants, kurš laika griežos apsūbēja un zaudēja savu spožumu. Vairākus desmitus gadu šī vieta bija pamesta likteņa varā un, pateicoties Pilsētas attīstības departamenta un Pilsētas attīstības komitejas atbalstam, tas ir atguvis savu dimanta spožumu. Slīpējot šo skaisto, nosūbējušo dimantu pa šķautnītei, ir atgūts vēl viens skaists parks Rīgas kaklarotā, kas tagad priecēs Sarkandaugavas iedzīvotājus. Lai parks kalpo kā oāze, kur patverties karstās vasaras dienās, gan kā vieta, kur smelties enerģiju, radīt idejas un pozitīvas emocijas.”

Vērienīgākais un tehniski sarežģītākais darbs bija vēsturiskā torņa un mākslīgo pilsdrupu atjaunošana, ko turpmāk varēs izmantot kā skatu laukumu, bet akmens sienas alpīnisma treniņiem. Torņa sienas nostiprinātas un atjaunotas, lai tās būtu drošas gan sportistiem, gan citiem parka apmeklētājiem.

Projekta īstenošanas laikā atjaunots arī parkā esošais bunkurs, kas savulaik kalpoja kā patvertne. Bunkurs atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet tai pretī – amfiteātris, kas ļaus parku nākotnē izmantot dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām izbūvēts skriešanas celiņš un tāllēkšanas bedre, skriešanai un slēpošanai būs izmantojami arī lokveida parka celiņi 265 metru garumā. Savukārt gados jaunākiem bērniem būs pieejams jauns rotaļu laukums ar gumijas segumu. Mudinot jauniešus pievērsties sportam, projekta 1. kārtā izbūvēts skeitparks.

Lai padarītu parka teritoriju ērtu un drošu, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas- ūdensvada un kanalizācijas pievadi pie Gaujienas ielas, elektrības pieslēgums, kā arī veikti dažādi teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā parka teritorijā izbūvēts apgaismojums, atjaunoti apstādījumi, atjaunoti vecie un izbūvēti jauni gājēju celiņi, izvietoti soliņi, atkritumu urnas, velonovietnes.

Parka teritorijā izbūvētas kāpnes, kas caurvij pauguraino reljefu, nodrošinot ērtu pārvietošanos no torņa līdz amfiteātrim un uz citām parka vietām.

📸 Fotogalerija – ŠEIT 

 


  • Dauderu parka pārbūves trešās kārtas kopējās izmaksas sasniedza divus miljonus eiro bez PVN.
  • Būvprojektu izstrādāja pilnsabiedrība “RE-ARTA”, bet būvdarbus pilnsabiedrība “Guliver Construction”.
  • Būvuzraudzību veica SIA “Jurevičs un partneri”.
  • Projekta īstenošana realizēta sadarbībā ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas Sarkandaugavas pamatskolu.

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju sniedz bezmaksas informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Drosmīgi par demenci”. Cikla trešais seminārs – “Dzīves kvalitātes saglabāšana ģimenē, kas saskārusies ar demenci” notiks 28. maijā plkst. 15.00 – 17.00, Ambulatorā centra konferenču zālē, Tvaika ielā 2 un to vadīs psihiatrs Daniels Šamburskis.

Daniels Šamburskis: “Pēdējo laiku globālā tendence – populācijas “novecošana” īpaši raksturīga daudzām valstīm, tai skaitā arī Latvijai. Demence nav daļa no dabiskas novecošanas, un tie nav tikai atmiņas traucējumi. Lielākā daļa demenču ir neatgriezeniskas un progresējošas, kādēļ būtiski ir rast veidu, kā pieņemt jauno situāciju. Man kā “Drosmīgi par demenci” cikla noslēdzošās lekcijas autoram ir personīga pieredze saistībā ar demences norisi piederīgo starpā, tāpēc konkrētā tēma tika izvēlēta īpaši attiecīgi.”

Interesentus lūdzam pieteikt savu dalību 3. seminārā līdz 27.05.2024., aizpildot pieteikuma anketu  https://ej.uz/3demencesseminars vai uz e-pastiem liva.stalmane@rpnc.lv, vai rakstiuz@rpnc.lv .

Semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” organizē Latvijas Psihiatru asociācija kopā ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam.

Semināri ir bezmaksas! Otrā semināra “Dzīves, apkārtējās vides un sadzīves pielāgošana pacientam ar demenci”, kurš notika 14. maijā, ierakstu var noskatīties Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Youtube kontā https://www.youtube.com/watch?v=4TuxLkthRTM.

Katra semināra klātienes apmeklētājiem ne tikai ir iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, bet arī iegūt grāmatu “Kas būtu jāzina par Alcheimera slimību un citām demences formām”.

Turpinot darbu, lai radītu ērtu, drošu un iedzīvotājiem patīkamu pilsētvidi Duntes ielā, noslēgusies labiekārtojuma elementu uzstādīšana Ozolaines parkā. Šogad parkā uzstādīti 37 dažāda veida soliņi, 10 velosipēdu novietnes, 5 atkritumu urnas, 2 suņu ekskrementu urnas, ieklāts laukakmeņu bruģa segums 2 kvadrātmetru platībā.

“Ozolaines parks kļūst par vēl vienu sakārtotu un labiekārtotu zaļo zonu, kur rīdzinieki var pavadīt laiku un justies labi. Tāpat tas ir vēl viens publiskās ārtelpas attīstības projekts un lielisks sadarbības piemērs, kura īstenošanā tika iesaistīti gan iedzīvotāji, gan augstskolu studenti. Turpinām darbu, lai šādu sakoptu teritoriju Rīgā būtu arvien vairāk“, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Lai izveidotu parku par patīkamu atpūtas telpu, tā labiekārtošana sākās 2020. gadā, realizējot projektu “Daudzfunkcionālas publiskās ārtelpas attīstība Duntes ielā”. Projekta ietvaros vienā no parka daļām atjaunots asfaltētais celiņš un basketbola laukums, izbūvētas apgaismotas pastaigu takas ar grants segumu un nelielas atpūtas vietas ar prioritārajiem labiekārtojuma elementiem.

Savukārt šogad maijā noslēdzās projekta otrais posms – teritorijas labiekārtošana un pielāgošana iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām, atjaunotajā parka daļā uzstādot soliņus, velonovietnes, atkritumu urnas gan sadzīves atkritumiem, gan suņu ekskrementiem.

Labiekārtojuma elementi izbūvēti atbilstoši parka zonējumam un tajās vietās, kur to ir vēlējušies iedzīvotāji. Teritorijas attīstības un labiekārtojuma risinājumiem par pamatu ņemtas arī Rīgas Tehniskās universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA arhitektūras studentu izstrādātās idejas.

Papildus parka centrālajā daļā ir izvietots ikvienam iedzīvotājam pieejams grāmatu apmaiņas skapis, ko iniciējusi Sarkandaugavas attīstības biedrība.

Šogad uzstādīto labiekārtojuma elementu izbūvi veica SIA „Guliver”. Projekts finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda un  būvniecības izmaksas sasniedza 68 tūkstošus eiro bez PVN.

Fotogalerija: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720317182306

Sestdien, 18.05.2024., no plkst. 17.00 – 22.00 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) aicina apmeklēt iestādes 200 gadu jubilejas Muzeju nakti.

RPNC ir senākā psihiatriskā dziednīca Baltijā, agrākie “Aleksandra Augstumi” pilsētas senajā Otrajā ķeizardārzā. Ārstniecības iestādes daudzveidīgie vēstures stāsti ir ietverti vēstures un kultūras telpas (muzeja) pastāvīgajā ekspozīcijā, kas iekārtota iestādes 1824. gadā būvētajā ēkā.

Pirmajiem 100 apmeklētājiem plkst. 17:00 būs iespēja nogaršot sātīgu mūsu pirmā direktora Oto Vilhelma fon Hūna kaltēto skābo kāpostu zupas repliku – atgriežoties Rīgā pēc pabeigtajām studijām Vācijā, Getingenas universitātē, viņš sāka strādāt armijas hospitālī un daudz eksperimentēja ar sakņu, arī skābu kāpostu kaltēšanu armijas nodrošināšanai ar ērti pārvadājamu, veselīgu pārtiku. Savukārt no plkst. 19:00 muzeja apmeklētājus meditatīvā un psihes veselībai labvēlīgā gaisotnē izklaidēs hangas mūziķis Harijs Vagrants.

Apmeklētājiem pieejamas būs arī pārējās ekspozīcijas, kurās apskatāmi iestādē iegūtie vēstures artefakti, iepazīstams mūsu ilgstošā pacienta, daudzsološā mākslinieka Pētera Krastiņa traģiskais dzīvesstāsts, ir eksponēti materiāli par mūsu ārstniecības iestādes pirmsākumu un daudzajiem direktoriem, interesanta ir arī ekspozīcija par diskutablo padomju laiku, kad iestādi 40 gadus vadīja mūsu ilglaicīgākā direktore Zuzanna Sočņeva, kā arī par slimnieku ēdināšanas tradīcijām mūsu ārstniecības iestādē cauri laikiem.

RPNC vēstures pastāvīgā ekspozīcija veidota 10 gadus. Laika gaitā ir izveidojies apjomīgs materiālu klāsts par iestādes darbības svarīgiem posmiem, notikumiem, faktiem un spilgtām personībām. Ekspozīcija aizņem iestādes senākās ēkas visu puspagrabstāvu, pavisam 225 m2 platībā, tāpēc šogad, papildinot esošo ekspozīciju ar jauniem materiāliem, esam parūpējušies, lai tā būtu pēc iespējas ērti uztverama un pieejama katram interesentam. Uzskatāms ekspozīcijas izvietojuma plāns būs izvietots muzeja foajē, kas ir mūsu vēstures un kultūras telpas vizītkarte. Šeit ir arī sākums sarunai par svarīgo psihiskās veselības jomas attīstībā Latvijā. Jaunais ekspozīcijas papildinājums tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vēstures un kultūras telpa atrodas vēsturiskajā G ēkā un tā Muzeju naktī apmeklētājiem būs atvērta līdz plkst. 22:00.

Apmeklētājus lūdzam respektēt mūsu stacionāra pacientu mieru un kārtību ārstniecības iestādes teritorijā!

Vairāk informācijas: Silva Bendrāte, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Komunikācijas un klientu apkalpošanas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. 29 278 782, info@rpnc.lv.

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju ir uzsācis bezmaksas informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Drosmīgi par demenci”.

Cikla otrais seminārs – “Dzīves, apkārtējās vides un sadzīves pielāgošana pacientam ar demenci” notiks 14. maijā plkst. 15.00 – 17.00, Tvaika ielā 2 un to vadīs ergoterapeite Anda Berķe.

“Personām ar demenci mainās psihoemocionālais stāvoklis un ikdienas uztvere, līdz ar to tiek ietekmēta ikdienas aktivitāšu veikšana – produktivitātē, pašaprūpē un brīvajā laikā; viņi mēdz zaudēt interesi par lietām un aktivitātēm, kas agrāk patikušas, ir grūtības koncentrēties ilgstoši, izteikties, veikt sarežģītākas darbības. Cilvēks ar demenci kļūst arvien atkarīgāks no citiem. Tas var radīt bezcerību, nomāktību un vainas sajūtu. Viņiem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Pēc iespējas ilgāk jāmēģina uzturēt personas iesaisti ikdienas nodarbēs, saglabājot esošās prasmes, ļaujot viņam pašam darboties, veikt kaut vismazāko, vienkāršāko aktivitāti – drošā vai pielāgotā apkārtējā vidē. Kā šo vidi izveidot – par to runāsim seminārā. “

Anda Berķe

Interesentus lūdzam pieteikt savu dalību 2. seminārā līdz 13.05.2024., aizpildot pieteikuma anketu – ŠEIT , vai uz e-pastiem liva.stalmane@rpnc.lv vai raksti uz@rpnc.lv.

Semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” organizē Latvijas Psihiatru asociācija kopā ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam.

Cikla ietvaros aprīlī un maijā pavisam notiks trīs semināri. Semināri notiks klātienē, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā Ambulatorā centra konferenču zālē, Tvaika ielā 2. Semināri ir bezmaksas! Tie tiek filmēti un visu semināru video ieraksti tiks publicēti RPNC mājaslapā un Youtube kontā, kur tos sev ērtā laikā varēs noskatīties ikviens interesents.

Pirmā semināra ”Drosmīgi par demenci – kas tas ir un ko darīt tālāk: dzīve ar diagnozi”, kurš notika 30. maijā, ierakstu var noskatīties Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Youtube kontā .

Savukārt katra semināra klātienes apmeklētājiem ne tikai ir iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, bet arī iegūt grāmatu “Kas būtu jāzina par Alcheimera slimību un citām demences formām”.

Statistika rāda, ka Latvijā ar demenci slimo 8500 cilvēku. Taču tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām valstī. Patiesībā ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku. Un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju uzsāk bezmaksas informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” – ar mērķi veicināt sabiedrības izglītošanu par demences diagnozi, sniegt atbalstu pacientu ar demences diagnozi radiniekiem, veicinot pacientu ar demences diagnozi integrāciju sabiedrībā un mazinot atstumšanas riskus.

🟩 Pirmais seminārs – “Drosmīgi par demenci – kas tas ir un ko darīt tālāk: dzīve ar diagnozi” notiks 30. aprīlī plkst. 15.00 – 17.00, Tvaika ielā 2 un to vadīs prof. dr. med. Māris Taube, psihiatrs, RPNC Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents.

“Demence nav vienkārša novecošana, tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot, bremzēt tās attīstību, palīdzēt pacientiem un viņu tuviniekiem tikt galā ar šo dzīves izaicinājumu. Tuvinieks ar demenci nav kļuvis slikts cilvēks, tā ir slimība, kas ir izmainījusi viņa dzīvi. Ne pacients, ne tuvinieki nav vainīgi pie šīs situācijas, bet mācīsimies kopīgi tikt ar to galā. Par to arī runāsim mūsu seminārā”.

Māris Taube

“Pagājušajā gadā, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences tēma bija vispieprasītākā. Mums ir paveicies ar profesoru Māri Taubi, kurš savas izcilās zināšanas un pieredzi darbā ar pacientiem spēj tik cilvēciskā un sirsnīgā veidā nodot arī pacientu piederīgajiem. Šo semināru iesaku kā lielisku iespēju katram, jo īpaši jau tiem cilvēkiem, kuru piederīgie ar to sirgst – iegūt skaidrojumu, kas ir demence, un saprast, kā plānot tālāko dzīvi.”

RPNC Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle

Semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” organizē Latvijas Psihiatru asociācija kopā ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam.

Cikla ietvaros aprīlī un maijā pavisam notiks trīs semināri. Semināri notiks klātienē, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā Ambulatorā centra konferenču zālē, Tvaika ielā 2. Semināri ir bezmaksas! Tie tiks filmēti un visu semināru video ieraksti tiks publicēti RPNC mājaslapā un Youtube kontā, kur tos sev ērtā laikā varēs noskatīties ikviens interesents.

Savukārt katra semināra klātienes apmeklētājiem ne tikai būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, bet arī iegūt sev grāmatu “Kas būtu jāzina par Alcheimera slimību un citām demences formām”.

🟩 Interesentus lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 29.04.2024. uz e-pastu – liva.stalmane@rpnc.lv vai rakstiuz@rpnc.lv .


Kas ir demence?

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem aptuveni 44 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo ar demences diagnozi. Veselības un sociālie pakalpojumi bieži vien nesniedz tiem nepieciešamo atbalstu. Bieži demence netiek laicīgi diagnosticēta un cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti un neatkarības zudumu. Ģimenes locekļi un aprūpētāji, kas viņus atbalsta, ir pakļauti milzīgai spriedzei, bieži paši cieš no veselības problēmām un nevar apvienot pacienta ar demenci aprūpi ar darbu. OECD uzskata, ka ir nepieciešama steidzama rīcība labāku politiku izstrādē un īstenošanā, lai uzlabotu dzīvi cilvēkiem ar demences diagnozi* .

*Dementia and Care. Iegūts no: https://www.oecd.org/health/dementia-care.htm