Arhīvs birkai: Vide

Rīgā atbalsta bioloģiskās daudzveidības iniciatīvas privātīpašumos; aicina izteikt viedokli par saistošo noteikumu projektu

Rīgas pašvaldība līdz 28. maijam aicina iedzīvotājus paust viedokli par jauno saistošo noteikumu projektu, kas paredz finansiālu atbalstu jeb grantu fiziskām personām bioloģiskās daudzveidības veicināšanai savos dārzos.

Pašvaldības mērķis ir saglabāt un attīstīt dabas vērtības pilsētvidē, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šobrīd dabas daudzveidību apdraud invazīvās sugas, noteiktu augu un dzīvnieku sugu pārmērīga izmantošana, piesārņojums, dzīvotņu iznīcināšana un klimata pārmaiņas. Lai gan pašvaldība īsteno dažādas aktivitātes šajā jomā, tā var rīkoties tikai sev piederošajos īpašumos. Tāpēc īpaši svarīgi ir iesaistīt arī iedzīvotājus, jo viņu ikdienas paradumi, izvēlētie risinājumi un dārzu apsaimniekošanas prakse var būtiski ietekmēt dabas daudzveidību, vidi un cilvēku veselību.

Jaunie Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai Rīgas pilsētas teritorijā” nosaka atbalsta jeb granta piešķiršanas kārtību bioloģiskās daudzveidības veicināšanas aktivitātēm privātīpašumos.

Atbalstam varēs pieteikties fiziskas personas, kurām pieder vai kuras ir tiesiskie valdītāji zemes vienībai ar privātmājas dārzu vai mazdārziņu, ja nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu saistību pret pašvaldību. Vienam dārzam paredzētais atbalsts var sasniegt līdz 1500 eiro.

Lai saņemtu atbalstu, dārza īpašniekam būs jāīsteno vismaz viena no obligātajām aktivitātēm, kā arī vismaz trīs papildu aktivitātes.

Obligāti īstenojamās aktivitātes:

  • izveidot dabisko pļavu ar vietējām augu sugām vismaz 5 m² platībā;
  • ierīkot ūdens elementu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai;
  • izveidot mazo ūdenstilpi (vismaz 3 m²);
  • izveidot lietus dārzu vai mitrāju;
  • atjaunot esošu ūdenstilpi.

Papildu aktivitātes:

  • iestādīt vietējos augus, kokus un krūmus, tostarp nektāru bagātus augus;
  • veidot apputeksnētājiem draudzīgu vidi ar lakstaugiem;
  • izveidot vai saglabāt savvaļas dzīvotņu mājvietas;
  • izgatavot un uzstādīt putnu būrīšus;
  • izgatavot un uzstādīt kukaiņu mājas;
  • izgatavot un uzstādīt sikspārņu būrīšus;
  • izveidot un uzturēt kompostēšanas vietu.

Pēc granta saņemšanas dārza īpašniekam būs pienākums vizmaz piecus gadus uzturēt īstenotās aktivitātes, dārza uzturēšanā neizmantot ķīmiskos mēslojumus un pesticīdus, kā arī pielāgot pļaušanas intensitāti dabas daudzveidības labā un kontrolēt invazīvās sugas. Pašvaldības speciālisti, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku, varēs apsekot īstenotās aktivitātes. Ja tiks konstatēti noteikumu pārkāpumi, pašvaldība var lemt par piešķirtā atbalsta atmaksu.

Lai iedzīvotājiem palīdzētu sagatavot kvalitatīvus pieteikumus, paredzēts izveidot informatīvus materiālus ar padomiem (piemēram, kā ierīkot dīķi vai putnu būrīti, kur iegādāties pļavu sēklas u.c.); rīkot praktisku semināru ar ekspertu konsultācijām, kā arī interesentiem būs iespēja uzaicināt ekspertu uz savu dārzu, lai saņemtu individuālus ieteikumus.

Papildu informācija par Rīgas bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu pieejama Rīgas ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība Rīgā”.

Konkursa norisi koordinēs Rīgas Pilsētas attīstības departaments, savukārt lēmumus par finansējuma piešķiršanu pieņems īpaši izveidota komisija. Kopējais pieejamais atbalsta apjoms ir 33 000 eiro, un tas pilnībā tiks finansēts no Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles)” līdzekļiem.

Saistošo noteikumu projekts “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai Rīgas pilsētas teritorijā” pieejams pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. sadaļā “Saistošo noteikumi projekti” – ŠEIT.

 

Izveidots informatīvais materiāls kā praktiski veicināt bioloģisko daudzveidību Rīgā

Rīgas ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA (georiga.lv) izveidota informatīva sadaļa “Bioloģiskā daudzveidība Rīgā”, kurā interesenti var iepazīt bioloģisko daudzveidību Rīgā un uzzināt praktiskus padomus, kā to saglabāt un vairot.

📌 Informatīvie materiāli par bioloģisko daudzveidību Rīgā pieejami sadaļā “Izpēti” un tapuši projekta “urbanLIFEcircles” ietvaros.

Dabas daudzveidība ir kopums, ko veido visas dzīvās būtnes konkrētā vietā, tai skaitā cilvēki, dzīvnieki, augi, sēnes un baktērijas. Bioloģiskās daudzveidības sadaļā interesenti var izpētīt Rīgas dažādos biotopus, uzzināt par dabiskajām teritorijām Rīgā un par pavisam vienkāršiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanas paņēmieniem, kurus ikkatrs var pielietot ikdienā.

Informatīvais materiāls apkopo divas plašas sadaļas. Sadaļā “Ceļvedis dabas daudzveidībai” ir sagatavoti dažādi praktiski padomi, kā stādīt, uzlabot augsni, pļaut zāli, iekārtot vietas dzīvniekiem, apkarot invazīvās sugas, lai saglabātu Rīgā sastopamo augu un dzīvnieku daudzveidību. Savukārt sadaļā “Pilsētas daba” ir apkopota informācija par dabas daudzveidību Rīgas mežos, ūdeņos un piekrastēs, pilsētas pļavās, veciem kokiem un dižkokiem, kritalām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Iedzīvotāji ir aicināti uzzināt vairāk un līdzdarboties Rīgas veidošanā par zaļāku un sugām bagātāku pilsētu.

Bioloģiskās daudzveidības sadaļa izstrādāta projektā “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību” ( urbanLIFEcircles ).

Projekta mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību pilsētas vidē, tostarp izglītojot sabiedrību par iespēju pašiem rīkoties un iesaistīties bioloģisko daudzveidību veicinošās aktivitātēs. Projekta laikā iedzīvotājiem tiek rīkoti izglītojoši pasākumi, semināri un darbnīcas par bioloģisko daudzveidību veicinošām aktivitātēm, kā arī talkas, kurās var piedalīties ikviens interesents.

 

Zilais karogs šogad plīvos Vecāķos, Vakarbuļļos un pie Bābelīša

, ,

Zilais karogs šogad plīvos trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un otro gadu arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā piektdien, 16. maijā, Saulkrastos.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps uzsver: “Šogad Rīga ir saņēmusi trīs Zilos karogus – tas apliecina, ka mūsu pašvaldības peldvietas atbilst augstiem kvalitātes un drošības standartiem. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka. Pērn būtiski infrastruktūras uzlabojumi veikti pie Bābelīša ezera, bet šogad uzlabojumus turpināsim Vakarbuļļu pludmalē, kur plānots atjaunot dušu paviljonu un izbūvēt glābšanas dienesta staciju. Zilais karogs ir apliecinājums tam, ka peldvietā ir nodrošināta augstas kvalitātes ūdens, laba apsaimniekošana, drošība, kā arī pieejama informācija un iespējas vides izglītībai. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus izmantot Rīgas piedāvātās atpūtas iespējas.”

Vakarbuļļu pludmalē zilais karogs šogad tiks pacelts jau 18. reizi, Vecāķu pludmalē – 8. reizi, bet pie Bābelītes ezera peldvieta zilo karogu saņems jau otro reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiks veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Pērn peldvietās pašvaldība ir veikusi dažādus nozīmīgus infrastruktūras atjaunošanas darbus. Peldvietā “Vakarbuļļi” atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību, labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili, atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums. Peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi” tiks nodrošināti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī veikts bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonts aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”. 2025. gadā paredzēts turpināt dažādus uzlabojumus.

  Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

 

Rīgas peldvietas gatavas jaunajai peldsezonai

, , , , , ,

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

 

Pašvaldība aicina piedalīties STEAM aktivitātēs Rīgas Jauno tehniķu centrā

Rīgas Jauno tehniķu centrs (RJTC) sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu aicina ikvienu interesentu piedalīties “STEAM dārzā- Ernestīnes ielas svētkos”, kas norisināsies 21. maijā no plkst. 17.00 līdz 19.00, Ernestīnes ielā 8A.

Pasākumā aicināti piedalīties visi interesenti: apkaimes iedzīvotāji, RJTC dalībnieku ģimenes, Rīgas iedzīvotāji un viesi. Lai saglabātu jau iekoptās “Ernestīnes ielas svētku” tradīcijas, pasākumā būs mazo dejotāju priekšnesumi, RJTC dalībnieku darbu tirdziņš, foto stūrīši, radošo darbu izstādes, foto orientēšanās, konkursi.

Ar mērķi veicināt STEM izglītības izpratni un RJTC piedāvātās interešu izglītības iespējas, dārza teritorijā norisināsies STEM kvests no 17.00 – 18.00, kas ļaus dalībniekiem interaktīvi iepazīt dārzu caur STEAM izglītības prizmu. STEM kvestā var piedalīties gan individuāli, gan komandās. Īpaši aicināti skolu un interešu izglītības centru pārstāvji vecumā no 1.- 9. klasei. Izmanto iespēju un izmēģini savus spēkus risinot dažādus uzdevumus. Labākajiem – balvas!

Telpaugu siltumnīcās būs iespēja izzināt daudz jauna par telpaugiem, kā arī apliecināt savas iegūtās zināšanas “Telpaugu viszinī” 17.30 – 18.30. Dalībai nepieciešams personīgais telefons ar interneta pieslēgumu. Labākos dalībniekus gaida zaļas balvas.

Lai pilnveidotu savu individuālo meistarību, piedāvājam STEAM meistarklases – bērniem un jauniešiem no 17.20-17.50.

Pasākuma laikā varēs apmeklēt Rīgas Jauno Tehniķa centra pulciņu dalībnieku radošo darbu un našķu tirdziņu, kā arī radošo darbu izstādi.

Savus talantus un prasmes demonstrēs pulciņu dalībnieki un viesi. Īpaši spilgtus priekšnesumus radošajā skatuvē – koncertā gatavo Flamenko deju studijas “Duande” bērnu grupas dejotāji.

🔎 Vairāk par studiju – ŠEIT.

 

Pilsētas pļavu tīklu Rīgā papildinās piecas jaunas pļavas

, , ,

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi šogad turpinās veidot pilsētas pļavas – īpašas teritorijas zaļajās zonās, kurās aug dabiskajām pļavām raksturīgie augi, kā arī noteikta īpaša apsaimniekošana un retāka pļaušana. Jaunajā pilsētas pļavu sezonā LDF veidos piecas jaunas pļavas – vairākas no tām taps sadarbībā ar zinātniskām institūcijām. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs 45 teritorijas ar kopējo platību 16 hektāri. Pirmās pilsētas pļavas LDF izveidoja 2021. gadā.

“Pilsētas pļavas ir vietas, kur ikviens var gan piedalīties dabas daudzveidības veidošanā, gan arī iepazīt to. Mūsu pieredze liecina, ka pilsētas pļavas darbojas arī kā apkaimi vienojošs elements, kas iesaista visdažādākos cilvēkus kopīgā darbā, un ar lielu gandarījumu varam vērot, ka arī mūsu sabiedrība arvien vairāk novērtē dabiskākas teritorijas gludi pļautu zālāju vietā,”

saka LDF botāniķe, pilsētas pļavu veidotāja Rūta Sniedze-Kretalova

Jaunveidojamās pļavas atradīsies pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra, kur Dabas mājas nogāzē jau sākotnēji tika nodrošināta apsaimniekošana, kas ļauj augiem izziedēt, kā arī pie Rīgas Tehniskās Universitātes peldbaseina. Tāpat pilsētas pļavas taps Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā un Buļļupes promenādē. Jaunajās teritorijās tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Tikmēr jau esošajās pilsētas pļavās šobrīd zāle ir krietni paaugusies un maijā leknākajās no tām notiks pirmā pļaušana, kas palīdzēs ierobežot ekspansīvās sugas, nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem un pievilcīgāku, ziediem bagātāku pļavu vasaras laikā. Otrā pļauja pilsētas pļavās paredzēta, kad lielākā daļa augu būs noziedējuši.

Jau kopš 2021. gada pilsētas pļavas novērtē pētnieki, kuru ieteikumi bezmugurkaulnieku piesaistei šogad arī tiks likti lietā. Tāpēc jaunums pilsētas pļavās šajā sezonā būs ekoloģisko nišu, piemēram, bišu māju veidošana savvaļas apputeksnētāju piesaistīšanai, kas ļaus pļavai veidoties par pilnvērtīgu ekosistēmu un sniegt pēc iespējas plašāku ekosistēmu pakalpojumu klāstu.

Visas vasaras laikā LDF aicinās ikvienu interesentu iesaistīties pilsētas pļavu veidošanā, gan vācot pļavas augu sēklas, gan piedaloties teritoriju apsaimniekošanā un pļavu veidošanas talkās.

Par LDF projektu “urbanLIFEcircles”

Pilsētas pļavas tiek veidotas Latvijas Dabas fonda projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas valstpilsētas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

📌 Pilsētas pļavu karte – ŠEIT.

📌 Vairāk par pilsētas pļavām – ŠEIT.

 

Šmerļupītē testēs dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu

Šmerļupītē, posmā starp Eizenšteina un Stūrīša ielu, Rīgas pašvaldība vasarā sāks veidot dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīs viedo monitoringa sistēmu.

Šobrīd Šmerļupītes teritorijā piesārņojuma dēļ apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam starptautiskajā projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus.

Plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus. Tie veicinās dabisku filtrācijas procesu un uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Ilgtermiņā šāds risinājums uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu. Patlaban norit risinājumu projektēšana un paredzēts, ka vasarā tiks uzsākta to būvniecība.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.

Lai mazinātu lietusūdens radīto piesārņojumu Baltijas jūrā, ko rada urbanizācija un klimata pārmaiņas, Rīga kopā ar Igaunijas, Somijas un Zviedrijas pašvaldībām kopīgi attīsta un testē inovatīvos risinājumus 7 pilotteritorijās. Projektā piedalās Rīga, Viimsi un Tallina (Igaunija), Pori (Somija, 2 teritorijas), un Söderhamn (Zviedrija, 2 teritorijas) un katrai vietai ir savi izaicinājumi. Piemēram, Somijas pilsētā Pori viens pilotprojekts fokusējas uz plūdu risku mazināšanu, bet otrs – uz ūdens piesārņojuma attīrīšanu.

Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Projektu Rīgas pašvaldībā īsteno Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Plašāk par projektu var uzzināt INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – ŠEIT  vai  Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – ŠEIT.

 

RĪGAS MEŽU putnu būrīšu talkās šogad aktīvi iesaistījās bērni un pieaugušie ar īpašām vajadzībām

Ar vērienīgu pasākumu Strazdumuižas parkā 26. aprīlī noslēgušās šī pavasara SIA “Rīgas meži” organizētās putnu būrīšu sakopšanas un izgatavošanas talkas.

Šogad talkās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 500 dalībnieku. Septiņos pasākumos sagatavoti vairāk nekā 250 putnu būrīši.

Veicinot iekļaujošu vides izglītību, šogad “Rīgas meži” savos pasākumos aktīvi iesaistīja bērnus un pieaugušos ar īpašām vajadzībām – talkās piedalījās Latvijas Autisma apvienības ģimenes, Latvijas Neredzīgo biedrības dalībnieki, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, kas sniedz sociālos pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, ukraiņu bērni, kas nesen ieradušies Latvijā, kā arī Rīgas bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienību “Ziemeļi” un “Ezermala” audzēkņi.

Tāpat būrīšu sagatavošanā aktīvi iesaistījās apkaimju biedrības – pasākumi tika organizēti sadarbībā ar Vecmīlgrāvja Attīstības biedrību un iedzīvotāju biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”.

Savās sajūtās par kopīgi organizēto putnu būrīšu talku dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele:

“Mūsu dalībniekiem putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus mūsu biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk.”

Savukārt biedrības “Ogres nometne Mellene” valdes locekle Margarita Sokolova atzīst:

“Šie pasākumi ne tikai sniedz bērniem praktiskas zināšanas, bet arī rada paliekošas emocijas. Īpaši nozīmīgi tas ir ukraiņu bērniem, kuri pavisam nesen ieradušies Latvijā — piedaloties šādos pasākumos, viņi sajūtas piederīgi un pieņemti jaunajā vidē. No sirds vēlamies pateikties “Rīgas mežiem” par sirsnīgo atsaucību un atbalstu šīm iniciatīvām! “Rīgas meži” ir piemērs tam, kā uzņēmums var kalpot kopējam labumam, veicinot zaļu un atvērtu sabiedrību, kurā ikviens jūtas pamanīts un vajadzīgs!”

Putnu būrīšu sakopšanas pasākumi tiek rīkoti katru gadu, un ikreiz uzņēmums talkās aktīvi iesaista apkaimju biedrības, skolēnu nometnes, kā arī pieaugušos un bērnus ar īpašām vajadzībām.

Šogad notikušas septiņas talkas uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās – Strazdumuižas parkā, Candera ielas skvērā, Ziemeļblāzmas parkā, vides izglītības centrā “EkVidO” un kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, kā arī sadarbības partneru teritorijās – biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” darbnīcā un Rīgas 5. pamatskolā-attīstības centrā, kopumā pulcējot vairāk nekā 500 dalībnieku.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

“Rīgas ūdens” ievieš jaunu pakalpojumu – pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas

, ,

SIA “Rīgas ūdens” ierīkojis trīs pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas Kurzemes prospektā 61, Bauskas ielā 209 un Vangažu ielā 26a, lai sniegtu jaunu maksas pakalpojumu – iespēju uzpildīt dzeramo ūdeni klienta nodrošinātā tvertnē. Tās darbojas līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijas, tikai norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā vai ar bankas karti, bet klientam noslēdzot tipveida līgumu un norēķinoties ar uzņēmumu pēc patērētā.

“Rīgas ūdens” šādu pakalpojumu ieviesis, pamatojoties uz aicinājumiem un pieprasījumiem no vairākiem klientiem, kuriem nepieciešami liela apjoma ūdens krājumi. Pēc līguma ar “Rīgas ūdeni” noslēgšanas, klientam tiek izsniegts unikāls identifikācijas kods (PIN kods) pakalpojuma saņemšanai un autorizācijai. Pakalpojuma lietotājs var piebraukt jebkurā no minētajām trīs stacijām un, izmantojot savus tehniskos resursus un tvertni, uzpildīt tajās ūdeni. “Rīgas ūdens” veic uzpildītā dzeramā ūdens apjoma uzskaiti un vēlāk izraksta ikmēneša rēķinu.

Pamatojoties uz dzeramā ūdens uzpildes staciju uzturēšanas un citām pakalpojuma sniegšanas kopējām izmaksām, maksa par dzeramo ūdeni noteikta 1,63 EUR/m3 apmērā. Klients vienā reizē var uzpildīt līdz 10 m3 ūdens (ja nepieciešams vairāk, to var izdarīt pēc atkārtota PIN koda ievadīšanas).

Prognozējams, ka šo pakalpojumu varētu izmantot būvnieki, veicot darbus un pārtraucot ūdenspiegādi mājām, dažādu privāto un/vai publisko pasākumu rīkotāji, arī koku un apstādījumu laistītāji u.tml.

Attēls: SIA “Rīgas Ūdens”

 

Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 1. maijā

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.

Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.