Arhīvs birkai: Vide

RĪGAS MEŽI aicina iedzīvotājus balsot par galvaspilsētas skaistākajām puķu dobēm

SIA “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus no piektdienas, 19.jūlija balsot par skaistākajām galvaspilsētas puķu dobēm. Iedzīvotāju simpātiju balsojuma rezultāts tiks atklāts 31.jūlijā, kad Viļņā noslēgsies 2. Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls.

Šāds festivāls notiek jau otro gadu un tā iniciators ir “Rīgas meži”. Festivāla laikā visu Baltijas valstu galvaspilsētu dārznieki iepazīsies ar kolēģu veikumu un pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs veiksmīgākās un ilgtspējīgākās vasaras un ziemciešu puķu dobes. Katrā galvaspilsētā piešķirs galveno – Grand Prix – balvu, kā arī iedzīvotāju simpātiju balvu.

Balsot iespējams sociālās saziņas vietnē Facebook, “Dārzi un parki” lapā – ŠEIT .

Tur apskatāmas desmit balsojumam izvirzītās Rīgas vasaras un ziemciešu puķu dobju fotogrāfijas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko augu un ziedu stādījumu, sociālās saziņas vietnē pie konkrētā ieraksta jānospiež kādā reakcija. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirku #PuķuDobjuBalsojums2024.

Rīgas dārzu un parku atbildīgie speciālisti šogad balsojumam izvirzījuši šādas vasaras puķu dobes:

● Baltā dobe Uzvaras parkā,
● Zilā dobe skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
● Sarkanā dobe Vērmanes dārzā,
● Lillā dobe Esplanādes parkā,
● Krāsainā dobe Esplanādes parkā, iepretim Barklaja de Tolli piemineklim,
● Dzeltenā dobe Kronvalda parkā
● Brīvības pieminekļa dobe

kā arī ziemciešu dobes:

● Dobe Uzvaras parkā iepretim Hermaņa ielai,
● Dobe Arkādijas parkā ūdens malā,
● Dobe Bāriņu un Talsu ielu krustojumā

No 29. līdz 31. jūlijam norisināsies 2.Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura ietvaros tiks vērtētas un apbalvotas labākās puķu dobes Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tajā piedalās – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina), kuri ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem, parkiem un puķu stādījumiem.

Par Rīgas vasaras puķu dobēm

Šogad Rīgas centra parkos iedzīvotājus un pilsētas apmeklētājus priecē Imanta Ziedoņa “Krāsaino pasaku” iedvesmoti Vasaras puķu stādījumi, kurus veidojusi “Rīgas meži” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa. Vērmanes dārzā ir Sarkanā un Zaļā dobe, Esplanādē – Lillā un Krāsainā dobe, Bastejkalnā – Brūnā un Kronvalda parkā ¬ – Dzeltenā dobe. Savukārt Mežaparka dobe ir Dzintara krāsā, Uzvaras parkā dominē Baltā krāsa, Slokas ielas skvērā ir Zilā pasaka, bet Zemitāna laukumā – Raibā dobe.

Tāpat tradicionāli sešu pilsētas puķu dobju dizainā “Rīgas mežu” darbinieki saglabāja patriotisma un valstiskās piederības motīvus. Dobes pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils ir sarkanbaltsarkanā krāsā. Līvu laukuma dobe klasiski iezīmē laukuma klājumā kādreizējās Rīdzenes upes simbolisko tecējumu, saglabājot puķu dobes zili-balto izpildījumu, savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta skvēra dobe šogad ir ieturēta elegantos rozīgi-baltos toņos.

Lai stāstītu sabiedrībai par šīs vasaras galvaspilsētas krāšņumiem, “Rīgas meži” sadarbībā ar Ziedoņa muzeju aicina bērnus piedalīties Krāsaino pasaku atstāstu un zīmējumu konkursā. Katru nedēļu konkursa organizatori aicinās lasīt kādu no Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”. Pēc pasakas izlasīšanas bērni veido tās atstāstījuma audio ierakstu, kā arī pasaku ataino zīmējumā. Katras krāsainās pasakas uzvarētāja zīmējums un audio ieraksts tiek izstādīts pie atbilstošās krāsas puķu dobes Rīgas dārzos un parkos, kā arī ievietots sociālās saziņās vietnēs. Radošākā atstāstu un zīmējumu autori saņems vērtīgas balvas.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī rada pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki un tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti. Lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 49 ziedaugu stādījumu – 31 puķu dobi un 18 augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

 

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās “Ilgtspējas indeksā”, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, parakstīja Latvijas Dažādības hartu un ieguva statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

 

Dabas liegumā “Vecdaugava” nopļauto zāli izmantos pilsētas pļavu ierīkošanai

Attēls no riga.lv

Jūlija pirmajā pusē nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” (LDF) organizēja pļaušanas darbus dabas lieguma “Vecdaugava” daļā 2,5 hektāru lielā platībā ar mērķi izmantot ievākto augu materiālu pilsētas pļavu ierīkošanai galvaspilsētā.

Teritoriju pļāva, izmantojot savācējpiekabes un no ievāktā augu materiāla sēklas atsevišķi netika ievāktas. Pilsētas pļavas tiek ierīkotas, izmantojot sēklām bagātas zāles vai siena ieklāšanas metodi. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ievākto augu materiālu vienmērīgi izklāja ierīkojamo pilsētas pļavu teritorijā, ļaujot sēklām dabiski izsēties divu līdz trīs nedēļu laikā atkarībā no laikapstākļiem. Pēc sēklu izsēšanās pilsētas pļavu teritorijā palikušie zāles stiebri tiks novākti.

Dabas lieguma “Vecdaugava ” teritorijā nopļautā zāle izmantota divu jauno pilsētas pļavu ierīkošanai un vienas esošās pļavas atjaunošanai:

  • 5 0% no ievāktā augu materiāla izmantoja pļavas ierīkošanā Purvciemā, Lielvārdes ielā pretim 84. vidusskolai;
  • 40 % materiāla izlietoja Juglā, starp Umurgas ielu un Juglas ielu;
  • 10 % materiāla izmantoja, lai atjaunotu Rusova ielas pļavu, ko daļēji skāra būvdarbi.

Ievāktā augu materiāla pārvešana uz pļavu teritorijām notika tajā pašā dienā, kad tas ir ticis ievākts, tādā veidā izvairoties no augu materiāla pārkaršanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes sadarbībā ar LDF un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās:

●  Grīziņkalna parkā

●  Lucavsalā

●  Juglā pie Umurgas ielas

●  pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai

●  teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma

●  teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas

●  pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē.

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.

Atklāta Baltijā lielākā kanalizācijas sūkņu stacija – Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101

Piedaloties Rīgas domes pārstāvjiem, SIA “Rīgas ūdens” vadībai, būvniekiem un citām projekta realizācijā iesaistītajām personām, 11. jūlijā svinīgi atklāta kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101.

“Mums ir liels gandarījums par paveikto – patiess prieks un lepnums par jauno, pilnībā automatizēto sūkņu staciju! Tā ir energoefektīva, tādējādi sekmējot taupīgu ūdens un energoresursu izmantošanu.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš

Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī, to veica būvfirma SIA “Velve”, būvdarbu līguma kopējā summa – 13,4 miljoni eiro.

“Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā! Lai arī kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūves projekts ar teju 14 000 m2 kopējo platību izmēra ziņā mūsu būvkompānijai nav pats apjomīgākais, tas noteikti ir bijis viens no nozīmīgākajiem, raugoties no ilgtspējas un vides saglabāšanas perspektīvas. “Velve” pieredzējusī komanda to paveica ne tikai ar lielu rūpību, bet arī laikus, lai jau 2024. gada sākumā atjaunotās sistēmas uzsāktu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu jaunā kvalitātē, izmantojot modernu automātiskās vadības sistēmu.”

SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli. No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas ir tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 m3 ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 milj. kW jeb 55% gadā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, jaunā sūkņu stacija ļaus gadā ieekonomēt ap 680 000 eiro, turklāt tā ir arī videi ievērojami draudzīgāka un ekspluatācijā drošāka.

2023. gadā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 kopumā pārsūknēja 25 miljonus m3 notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.

Vairāk: SIA “Rīgas ūdens” mājaslapā

 

Rīgas dome apstiprina Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plānu; reģionālais centrs būs “Getliņos”

Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par šķirošanu, Rīgas dome trešdien, 3. jūlijā, apstiprināja Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam un nolēma izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Getliņi” – SIA “Getliņi EKO”.

“Šī plāna apstiprināšana ļaus mums kopā ar citām pašvaldībām pēc iespējas ātrāk virzīties uz atkritumu samazināšanu un lielāku atkritumu pārstrādi. Ieguvēji būs arī iedzīvotāji, kuri tiks vairāk izglītoti par veidiem, kā radīt mazāk atkritumu un vairāk šķirot, iegūs uzlabotu atkritumu savākšanas infrastruktūru, piemēram atkritumu dalītās vākšanas laukumi, un dos iespēju pēc iespējas mazāk atkritumi apglabāt Getliņu poligonā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028.gadam ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments reģionālā līmenī un tas aptver desmit pašvaldības – Rīgu un Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadus.

Pēc atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas 2023.gadā tika izveidots Viduslatvijas reģions, kurš kopumā aptver 13 pašvaldības (arī Jelgavu, Jelgavas un Dobeles novadus). No tām desmit nogādā pašvaldības radītos atkritumus poligonā “Getliņi” un tās reģionālā plāna izstrādi ir deleģējušas SIA “Getliņi EKO”. Plāns paredz, ka 2035. gadā 65 % radīto sadzīves atkritumu tiktu pārstrādāti un poligonā netiktu apglabāti vairāk nekā 10 % radīto sadzīves atkritumu.

Tāpat plāna pasākumi ir vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu kā resursu izmantošanu, atkritumu bīstamības novēršanu, domājot par klimatneitralitāti un ekonomikas zaļā kursa transformācijas ieviešanu, kā arī vides aizsardzību. Plānā aprakstītie pasākumi ir saistīti ar ES direktīvu izvirzītajām prasībām un ņemti vērā Agrīnās brīdināšanas ziņojuma par Latviju ieteikumi.

Plāns paredz veicināt Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas.

Paredzēts, ka sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir jāvelta daudz lielāki ieguldījumi. Tas jādara visām iesaistītajām pusēm ( pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem, namu apsaimniekotājiem), lai mācītu iedzīvotājus ne tikai rūpēties par vidi, bet regulāri analizēt arī savus materiālos ieguvumus no atkritumu neradīšanas un atkritumu šķirošanas. Nepieciešams regulārs darbs un vidējām izmaksām uz vienu iedzīvotāju reģionā būtu jāsasniedz vismaz 0,50 eiro gadā.

Iecerēts veidot lietu un mantu apmaiņas centrus vismaz pa vienam katrā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonā. Centri nav jāveido no jauna, var izmantot jau esošo NVO izveidoto struktūru, taču pašvaldībai ir jānodrošina, ka tiek veikta centros nonākušo preču uzskaite un informācija par centru darbību ir iedzīvotājiem publiski pieejama.

Saistībā ar dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldību teritorijā pasākumiem ir jābūt daudzaptverošākiem par atkritumu daudzumu un veidiem – gan uz jau vākto materiālu grupām, piemēram, iepakojumu, gan jauniem atkritumu veidiem (tekstils, bioloģiskie atkritumi, videi kaitīgu preču atkritumu). Ir jāpaplašina atkritumu dalītās vākšanas sistēma, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju. Būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām.

Paredzēts arī veicināt dārzu un parku atkritumu kompostēšanu. Mājkompostēšana samazina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un sagatavotais materiāls kļūst par labu augsnes uzlabotāju. Tāpat pēc parku un kapu kopšanas veidojas atkritumu veids, kas piemērots kompostēšanai. Tādējādi būtu ierīkojamas vietas dārzu un parku atkritumu pieņemšanai un kompostēšanai. Ne visas mājsaimniecības nodarbosies ar dažādu dārzā radušos atkritumu kompostēšanu, tādēļ jāparedz iespēja nogādāt šāda veida atkritumus pašvaldības organizētajās kompostēšanas vietās.

SIA “Getliņi Eko” kā atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra galvenās darbības būs:

  • atkritumu radītāju informēšana, izglītošana, apziņas celšana;
  • lietu un mantu apmaiņas centri;
  • atkritumu pārstrāde un reģenerācija, to veicinoši pasākumi;
  • atkritumu apglabāšana;
  • poligona šūnu slēgšana un rekulktivācija;
  • enerģētika.

Rīgā šosezon darbojas jau 25 dzeramā ūdens uzpildes vietas

Tuvojoties karstākajiem vasaras mēnešiem, Rīgā darbojas jau 25 brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
• Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
• Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

• Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
• Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
• Ēbelmuižas parkā;
• Ziemeļblāzmas parkā;
• pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
• pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
• bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
• Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
• Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
• Zemitāna laukumā;
• Dailes teātra skvērā.

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

2024. gadā plānots izbūvēt 11 jaunus brīvkrānus:

• Viesturdārzā;
• Operas parkā;
• Biķernieku meža apkārtnē;
• Centrāltirgū;
• Anniņmuižas parkā;
• Uzvaras parkā (pie koka terases);
• Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma);
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• pie Buļlupes promenādē;
• Māras dīķa apkaimē.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus. Precīzākas jauno brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu adreses būs zināmas pēc to pieslēgumu projektu izstrādāšanas. Jauno brīvkrānu darbība varētu tikt sākta vasaras otrajā pusē.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT 

 

Rīgā pastiprinās koku aizsardzību

foto no www.botanika.lu.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā. Lai pasargātu kokus, noteikumi detalizē jēdzienu “koka bojāšana”, nosaka precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī tie paredz stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem.

“Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes. Sadarbībā ar nozares ekspertiem, esam izstrādājuši jaunu regulējumu, kā aizsargāt, uzturēt kokus un palielināt zaļo teritoriju īpatsvaru nākotnē.”

skaidro Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Definētas darbības, kuras tiek uzskatītas par koka bojāšanu

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja piecu gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas lielumu nosaka koka stumbra diametrs

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Noteikts pienākums zemes īpašniekiem kopt koku vainagus, kas projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi. Ar izmaiņām interesenti var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrību, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

 

Aicina diskutēt par Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību pilsētas centrā

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

✅ Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Bābelīša ezera peldvieta iegūst Zilā karoga statusu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departaments ir nodrošinājis, ka Bābelīša ezera peldvietas kvalitāte infrastruktūras un apsaimniekošanas jomā ir augstā līmenī un tajā šogad tiks pacelts Zilais karogs, tāpat kā Vecāķu un Vakarbuļļu pludmalēs. Pie Bābelīša sagaidāmi arī ievērojami infrastruktūras uzlabojumi. Latvijā šogad Zilā karoga kvalitātei atbilst 12 peldvietas un 1 jahtu osta.

Līdz ar peldsezonas atklāšanu visās astoņās oficiālajās Rīgas peldvietās darbu ir sākuši pašvaldības policijas glābēji.

Iepazīstinās ar atjaunoto Ēbelmuižas parku

Piektdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Ēbelmuižas parkā norisināsies svinīgā atklāšana pēc parka labiekārtošanas. Darbu gaitā izveidoti bruģa un grants celiņi, izvietoti 40 jauni soliņi, uzstādītas atkritumu urnas, velonovietnes un izbūvēts jauns apgaismojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora p.i. Edijs Pelšs un Āgenskalna apkaimju koordinatore Liene Masļeņikova, kā arī citi projektā iesaistītie pašvaldības speciālisti. Pēc tam plānota parka apskate.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

Pasākums norisināsies parkā no Ēbelmuižas ielas puses.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs: