Dzejas dienas 2025. Žebers

, , , , , ,

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. Dzejas lasījumus uzsāksim 21. augustā plkst. 17.30 RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3), kur uz lasījumu aicinās dzejnieks Andris Breže, kurš pazīstams ar literāro pseidonīmu Žebers.

Žebers dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, savā mākslā bieži pievērsdamies absurda stilam. Vairāku dzejas krājumu autors. Dzejoļu krājums ”Šņabji/blaknes” saņēmis Literatūras gada balvu. Rakstījis grāmatas arī bērniem. Par īspasaku krājumu “Esejas un asakas” 2023. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Žebers ir arī mākslinieks un ilustrators.

Pasākumu organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Ērika Bērziņa. 28.08.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64)

Artis Ostups. 04.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Andra Manfelde. 11.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības iela 206)

Edvīns Raups. 18.09.2025. plkst.17.30 Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales iela 271A)

Roberts Vilsons. 25.09.2025. plkst.17.30 filiālbibliotēkā “Rēzna” (Valērijas Seiles iela 14)

Māra Zālīte. 02.10.2025. plkst.17.30 Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā (Ziemeļblāzmas iela 36)

 

Rīgas Centrālā bibliotēka aicina arī uz Dzejas dienu pasākumiem:

Madara Gruntmane. 17.09.2025. plkst.17.30 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)

Iveta Ratinīka. 18.09.2025. plkst.17.30 Āgenskalna filiālbibliotēkā (Eduarda Smiļģa iela 46)

Kontaktinformācija: RCB Bibliotēku dienests, tālr.67043601.

 

Šogad vēl 18 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Rīdziniekiem bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā pieejamas arī jūlijā un augustā

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.

Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīgā pieminēs komunistiskā genocīda upurus

, , ,

Sestdien, 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies atceres brīži un piemiņas koncerts.

14. jūnijā plkst. 09.30 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies O. Kalpaka Tautas daiļamata pamatskolas skolotāji un jaunsargi, Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrības biedri un vīru vokālā grupa Riharda Lapiņa vadībā. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 11.00 norisināsies piemiņas brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa “Putenī” un Torņakalna stacijas teritorijā pie piemiņas vagoniņa un akmens, Vilkaines ielā 2A. Pasākumu organizē politiski represēto biedrība “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs”.

Pieminot svešumā aizvestos, plkst.19.00 izskanēs koncerts “Uz gaismu” Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā piedalās orķestris “”Rīga”, solisti Katrīna Paula Felsberga un Mārtiņš Zvīgulis, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” vīru grupa, diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ikvienam klausītājam ir bez maksas, iepriekš izņemot ielūgumus, kas no 9. jūnija plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

 

Rīgā notiek pērļu apgleznošana Dziesmu un deju svētku akcijai “Savīšanās ceļš”

, , , , , , ,

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori sadarbībā ar visām novadu pašvaldībām, tostarp Rīgu, īsteno svētku ieskandināšanas projektu “Savīšanās ceļš”, kura laikā visu svētkos pārstāvēto jomu dalībnieki apglezno pērles, kas svētku laikā pārtaps vides objektā “Vijums”.

Apgleznošanas procesu Rīgā koordinē 8 bērnu un jauniešu centri:

✨ Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Laimīte”;
✨ Rīgas Bērnu un jauniešu centrs “Altona”;
✨ Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Auseklis”;
✨ Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”;
✨ Rīgas Jauno tehniķu centrs;
✨ Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”;
✨ Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”;
✨ Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Praktiskās estētikas skola”;
✨ Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola.

Svētku organizatori un svētku vēstneši 2. jūnijā un 3. jūnijā viesosies Rīgas pašvaldības interešu izglītības iestādēs, svinīgā pasākumā saņemot iepriekš apgleznotās “pērles”, no kurām svētku norises laikā Vērmanes dārzā tiks izveidots vides dizaina objekts “Vijums”.

Centrālais un noslēdzošais pērļu nodošanas pasākums iecerēts 3. jūnijā plkst.18.30 Rātslaukumā. Pasākuma piedalīsies kolektīvu audzēkņi, pedagogi, audzēkņu vecāki, svētku organizatoru un Rīgas pašvaldības pārstāvji.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi vairāk nekā 15 norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, “BTA Daugavas stadionā”, “Xiaomi Arēna”, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur.

📸 FOTO

 

Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Cycle4Climate” aptaujā

,

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Pašvaldība uzlabo vides pieejamību sociālo pakalpojumu ēkās

, , , , , , , , ,

Rīgas pašvaldība veic vides pieejamības uzlabojumus 18 sociālo pakalpojumu ēkās. Šobrīd darbi ir pabeigti 16 sociālo pakalpojumu ēkās – Balvu ielā 11, Ludzas ielā 43, Latgales ielā 208, Kolkasraga ielā 18, Eiženijas ielā 1E, Vidrižu ielā 1A, Ezera ielā 21, Avotu ielā 31 k-1, Avotu ielā 31 k-2, Ūnijas ielā 49, Imantas 8. līnijā 1, Mazjumpravas ielā 8, Sudrabu Edžus ielā 11, Apes ielā 8, Imantas 7. līnijā 4 un Latgales ielā 180B.

Darbi vēl tiek realizēti Biešu ielā 6 un Burtnieku ielā 37.

Rīgas pašvaldība noslēgusi pakalpojumu līgumu ar SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības veikšanu lifta un pandusa izbūvi sociālo pakalpojumu ēkā Burtnieku ielā 37.

Būvdarbu līgums par vides pieejamības nodrošināšanu Burtnieku ielā 37, Rīgā ir noslēgts ar Pilnsabiedrību “AKN”.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzības veicējs Burtnieku ielā 37 ir SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,4 miljoni eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 788 056,00 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 585 491,76 eiro.

Projektu realizē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” ietvaros.

Projektu plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments

 

Pilsētas pļavu tīklu Rīgā papildinās piecas jaunas pļavas

, , ,

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi šogad turpinās veidot pilsētas pļavas – īpašas teritorijas zaļajās zonās, kurās aug dabiskajām pļavām raksturīgie augi, kā arī noteikta īpaša apsaimniekošana un retāka pļaušana. Jaunajā pilsētas pļavu sezonā LDF veidos piecas jaunas pļavas – vairākas no tām taps sadarbībā ar zinātniskām institūcijām. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs 45 teritorijas ar kopējo platību 16 hektāri. Pirmās pilsētas pļavas LDF izveidoja 2021. gadā.

“Pilsētas pļavas ir vietas, kur ikviens var gan piedalīties dabas daudzveidības veidošanā, gan arī iepazīt to. Mūsu pieredze liecina, ka pilsētas pļavas darbojas arī kā apkaimi vienojošs elements, kas iesaista visdažādākos cilvēkus kopīgā darbā, un ar lielu gandarījumu varam vērot, ka arī mūsu sabiedrība arvien vairāk novērtē dabiskākas teritorijas gludi pļautu zālāju vietā,”

saka LDF botāniķe, pilsētas pļavu veidotāja Rūta Sniedze-Kretalova

Jaunveidojamās pļavas atradīsies pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra, kur Dabas mājas nogāzē jau sākotnēji tika nodrošināta apsaimniekošana, kas ļauj augiem izziedēt, kā arī pie Rīgas Tehniskās Universitātes peldbaseina. Tāpat pilsētas pļavas taps Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā un Buļļupes promenādē. Jaunajās teritorijās tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Tikmēr jau esošajās pilsētas pļavās šobrīd zāle ir krietni paaugusies un maijā leknākajās no tām notiks pirmā pļaušana, kas palīdzēs ierobežot ekspansīvās sugas, nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem un pievilcīgāku, ziediem bagātāku pļavu vasaras laikā. Otrā pļauja pilsētas pļavās paredzēta, kad lielākā daļa augu būs noziedējuši.

Jau kopš 2021. gada pilsētas pļavas novērtē pētnieki, kuru ieteikumi bezmugurkaulnieku piesaistei šogad arī tiks likti lietā. Tāpēc jaunums pilsētas pļavās šajā sezonā būs ekoloģisko nišu, piemēram, bišu māju veidošana savvaļas apputeksnētāju piesaistīšanai, kas ļaus pļavai veidoties par pilnvērtīgu ekosistēmu un sniegt pēc iespējas plašāku ekosistēmu pakalpojumu klāstu.

Visas vasaras laikā LDF aicinās ikvienu interesentu iesaistīties pilsētas pļavu veidošanā, gan vācot pļavas augu sēklas, gan piedaloties teritoriju apsaimniekošanā un pļavu veidošanas talkās.

Par LDF projektu “urbanLIFEcircles”

Pilsētas pļavas tiek veidotas Latvijas Dabas fonda projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas valstpilsētas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

📌 Pilsētas pļavu karte – ŠEIT.

📌 Vairāk par pilsētas pļavām – ŠEIT.