Rīdzinieki akcijas “Atpestī māju no elektrospokiem!” laikā varēs bez maksas nodot nevajadzīgo elektrotehniku

,

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta

Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.

Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā Purvciemā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu āra sporta kompleksu

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Pirmā dzīvokļu ēka Rīgā iegūs ES līdzfinansētu liftu

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

Rīgā modernizē siltumtīklus, veicinot pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem

, , ,

Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Rīgā, AS “Rīgas Siltums” šovasar īsteno vairākus apjomīgus siltumtīklu pārbūves projektus, kas cieši saistīti ar pilsētas infrastruktūras modernizāciju un pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.

Dzelzavas ielā, kur nākotnē plānots izbūvēt Metrobusa līniju, tiek pārbūvēti siltumtīkli, kas nodrošina siltumenerģiju Purvciemam, Vecrīgai, Centrāltirgus rajonam un citiem Rīgas centra rajoniem. Novecojušā un bojātā cauruļvadu infrastruktūra tiek nomainīta uz rūpnieciski izolētām caurulēm, kas nodrošinās par 4700 MWh mazākus siltuma zudumus gadā. Pēc siltumtīklu pārbūves tiks atrisināta problēma arī ar ikgadēju ielas seguma iegruvumu esošo siltumtīklu aku zonā, kas ir saistīta ar pārlieku lielu slodzi un satiksmes intensitāti pie sabiedriskā transporta pieturas. Šis projekts ir daļa no Rīgas transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas paredz prioritāti sabiedriskajam un velotransportam, sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Zemitāna pārvada apkaimē siltumtīkli tiek pielāgoti topošajiem mobilitātes punktiem un dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai. Projekta mērķis – radīt savienojumu starp pilsētas sabiedrisko transportu un dzelzceļu, veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, sekmējot pārvietošanos bez privātā auto. Siltumtīklu pārbūve paredz 600 MWh siltuma zudumu samazinājumu gadā

Dzirciema ielā, kur turpinās Imantas maģistrālā siltumtīkla modernizācija, tiek atjaunots vairāk nekā 950 metru garš siltumtīklu posms. Novecojušo un tehniski nolietoto cauruļvadu nomaiņa uz jauniem, rūpnieciski izolētiem risinājumiem uzlabos siltumtīkla drošību un samazinās siltuma zudumus par 2070 MWh gadā.

Šie projekti ne tikai uzlabos Rīgas iedzīvotāju ikdienas komfortu un samazinās energoresursu patēriņu, bet arī veicinās vides kvalitātes uzlabošanos un pilsētas infrastruktūras pielāgošanu nākotnes mobilitātes vajadzībām. Modernizācija tiek īstenota tostarp sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un atbilst Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma stratēģiskajiem mērķiem.

AS “Rīgas Siltums” ik gadu modernizē vidēji ap 10 km siltumtīklu, un aprēķinātais siltuma zudumu samazinājums ir 12 000 MWh/gadā, kas ir līdzvērtīgs četru tādu tirdzniecības centru kā Akropole Rīga, Akropole Alfa vai 1300 dzīvokļu vidējam siltumenerģijas patēriņam gadā.

Jau šobrīd AS “Rīgas Siltums” ir atjaunojis 65% no kopējā siltumtīkla apjoma un pārējos 35% atjaunos pakāpeniski, prioritāri, modernizējot siltumtīklus, kuru vecums pārsniedz 40 gadu.

Par AS “Rīgas siltums”

AS “Rīgas siltums” ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī vienīgais siltumapgādes sistēmas operators Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu.

AS “Rīgas siltums” misija ir pilnveidot un attīstīt pilsētas centralizētās enerģijas potenciālu un ienest to katra cilvēka un uzņēmuma ikdienā.

77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 770 kilometru, no kuriem 85% atrodas AS RĪGAS SILTUMS īpašumā.

123

 

Rīdziniekiem bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā pieejamas arī jūlijā un augustā

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.

Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

11 Rīgas apkaimēs izbūvēti 59 jauni ceļa ātrumvaļņi

, , , , , , , , , ,

Rīgas 11 apkaimēs noslēgusies aprīļa vidū sāktā ceļa ātrumvaļņu izbūve. Satiksmes mierināšanas nolūkos pilsētā kopumā izbūvēti 59 jauni ātrumvaļņi.

Ātrumvaļņi izbūvēti:

Bieriņos – 3;

Bolderājā – 5;

Bukultos – 2;

Dārzciemā – 2;

Dārziņos – 6;

Dzirciemā – 2;

Imantā – 14;

Mežaparkā – 11;

Purvciemā – 2;

Teikā – 10;

Vecdaugavā – 2.

Pašvaldība pavasarī informēja, ka Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, ir plānots izbūvēt divus ātrumvaļņus, tomēr tehnisku iemeslu dēļ šo ātrumvaļņu izbūvi plānots veikt līdz šī gada rudenim.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

📸 FOTO

 

Sākta veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ulbroka

,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos 12 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , ,

Kopš aprīļa vidus Rīgā norisinās darbs pie 61 ceļa ātrumvaļņa izbūves, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Šobrīd piecās Rīgas apkaimēs izbūvēti 26 jauni ātrumvaļņi, darbi turpinās vēl deviņās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots izbūvēt līdz šī gada jūlija vidum.

Šajā gadā ceļa ātrumvaļņus izbūvēs sekojošās apkaimēs:

  • Bukultos (Kanāla ielā Nr.27 un 31);
  • Dārzciemā (Steigas ielā Nr.4 un 19);
  • Dārziņos (Jāņogu ielā starp Nr.114 un 116; 132., 254; Dārziņu ielā Nr. 162A., 198., 212);
  • Juglā (Slēpotāju ielā Nr.43 un 49);
  • Mežaparkā (Lībekas ielā Nr.15; Mirdzas Ķempes ielā Nr.7);
  • Purvciemā (Purvciema ielā Nr.16 un 17C);
  • Teikā (Klīvu ielā Nr.6; Stūrīša ielā Nr. 37; Aizsila ielā Nr.7., 14., 20; Ķeguma ielā Nr. 32; Raunas ielā Nr. 51 un 59; Zālīša ielā Nr. 1 un 5);
  • Vecdaugavā ( Atlantijas ielā Nr. 71 un 83).

Šobrīd ātrumvaļņi izbūves darbi noslēgušies:

  • Bieriņos (Mežotnes ielā Nr.40; Spirgus ielā Nr.2; Īvandes ielā Nr. 13);
  • Bolderājā (Jomas ielā Nr.2 un 4; Keramikas ielā Nr. 2C; Kaņepju ielā Nr.2 un 8);
  • Dzirciemā (Ķiršu ielā 7; Bumbieru ielā 1);
  • Imantā (Sakas ielā Nr. 3 un 20; Ceriņu ielā Nr. 2.,10., 14., 20; Dunalkas ielā Nr.2., 5A., 7A.,11; Beberbeķu ielā Nr. 18., 28B., 34; Dubultu ielā Nr.20);
  • Mežaparkā ( Pēterupes ielā Nr.3 un Pēterupes ielā pie Kokneses prospekta Nr.16).

Bieriņos un divās vietās – gan Bolderājā, gan Mežaparkā, vēl ir jāveic ceļa horizontālā apzīmējuma ieklāšana. Šobrīd ātrumvaļnu izbūve turpinās deviņās vietās Mežaparka apkaimē, tur darbus plānots pabeigt līdz jūnija sākumam.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

 

Īstenots līdzdalības budžeta konkursa projekts “Purvciema atpūtas stūrītis”

,

Šopavasar noslēgušies būvniecības darbi bērnu rotaļu un iedzīvotāju atpūtas laukuma izveidei Purvciema apkaimē.

Projekta laikā teritorijā ierīkots spēļu laukums 400 m2 platībā ar vairākām Robīnijas koka iekārtām: šūpolēm, karuseli, šķēršļu taku, rotaļu kompleksu, šūpuļtīklu u.c., kā arī veikta apzaļumošana un ārējā apgaismojuma izbūvēšana, kas teritoriju padara izmantojamu un drošu arī diennakts tumšajā laikā.

Teritorija ir iežogota ar divām ieejām, no kurām viena paredzēta apsaimniekošanas vajadzībām. No ceļa puses teritorija norobežota ar mūžzaļiem krūmiem, bet līdzās spēļu zonai iestādīti seši dižzstāda izmēra lapu koki, kas karstajā sezonā dos ēnu un aukstajā sezonā pavērs bērnu laukumu saulei, kā arī iestādīti dekoratīvi lapu krūmi un zemsedzes augi. Laukumā izbūvēti arī labiekārtojuma elementi pieaugušo atpūtai.

Spēļu laukums būs pieejams gan Purvciema, gan Teikas, gan citu tuvējo apkaimju iedzīvotājiem.

📸 FOTO

“Purvciema atpūtas stūrītis” projekta ieceri Rīgas pašvaldības organizētajā Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniedza Purvciema attīstības biedrība.