Rīdzinieki akcijas “Atpestī māju no elektrospokiem!” laikā varēs bez maksas nodot nevajadzīgo elektrotehniku

,

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta

Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.

Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Nākamais civilās aizsardzības seminārs Rīgas apkaimēm notiks 22. oktobrī Imantas apkaimē

, , , , , , , ,

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais, sestais, seminārs notiks 22. oktobrī, no plkst. 18.00 līdz 20.00 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta telpās, Slokas ielā 161. Rīgas pašvaldība aicina Imantas un tai blakus esošo apkaimju iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikuma formu. Tāpat iespējams pieteikties klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punktā Slokas ielā 161.

Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no šādām apkaimēm: Beberbeķi, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta, Mūkupurvs, Pleskodāle, Šampēteris, Zasulauks un Zolitūde, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punktā.

Semināra sākumā klātesošos informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem. Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes eksperti analizēs aktuālo situāciju Imantas apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām, par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, kā arī par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiek septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti pieci semināri – Teikā, Āgenskalnā, Centrā, Bolderājā un Vecmīlgrāvī. Pēdējais, septītais seminārs notiks novembrī Latgales apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit.

Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Ziemeļvalstu ģimnāzijā atklās jaunu sporta laukumu; uzaicinājums medijiem

Trešdien, 17. septembrī, plkst. 9.30 Paula Lejiņa ielā 12 norisināsies pasākums, kurā Rīgas pašvaldības, Ziemeļvalstu ģimnāzijas vadība un skolēni atklās jauno āra sporta laukumu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes vadītājs Māris Mežzīle un Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Inga Lande.

Uz pasākumu aicināti mediju pārstāvji.

 

 

Šogad vēl 18 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Satiksmes mierināšanas nolūkos, līdz oktobra beigām Rīgā izbūvēs vēl 61 jaunu ceļa ātrumvalni. Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs. Šobrīd darbi norit piecās apkaimēs – Āgenskalnā, Iļģuciemā, Pleskodāle, Torņakalnā un Zasulaukā.

Šajā vasarā 11 Rīgas apkaimēs Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvējis 59 jaunus ātrumvaļņus un iesākto ir plānots turpināt, līdz oktobrim izbūvējot vēl 61 jaunu ātrumvalni.

Ātrumvaļņus plānots izbūvēt 18 Rīgas apkaimēs – Āgenskalnā, Beberbeķos, Čiekurkalnā, Dārzciemā, Dzirciemā, Iļģuciemā, Imantā, Jaunciemā, Juglā, Latgalē, Mežciemā, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Zasulaukā un Zolitūdē. Tāpat līdz rudenim Juglas apkaimē, Slēpotāju ielā, paredzēts izbūvēt divus ātrumvaļņus par kuriem pašvaldība informēja pasvasarī.

Šobrīd ātrumvaļnus izbūvē Āgenskalnā – Zvanu ielā Nr.6, Torņkalnā – Telts ielā Nr.2A, Zasulaukā – Kūdras ielā Nr.6 un Kūdras ielā Nr.8A.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

Pilns ielu saraksts, kurās līdz oktobra beigām izbūvēs ātrumvaļņus, apskatāms pievienotajā sarakstā, kurā ar zaļu krāsu atzīmētas vietas, kurās darbi jau ir noslēgušies – ŠEIT.

 

Rīgā tupinās invazīvo augu apkarošana – pašvaldība aicina ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Atbalsta jaunu Erasmus+ projektu īstenošanu Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā un Rīgas Valdorfskolā

,

Rīgas pašvaldība turpina atbalstīt izglītības iestāžu iesaisti starptautiskos projektos, piešķirot atbalstu divu jaunu Erasmus+ iniciatīvu īstenošanai, kas stiprinās digitālās un pilsoniskās prasmes, kā arī sekmēs starpkultūru sadarbību un jauniešu piederību Eiropas vērtībām.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzija īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “Pārmaiņu balsis digitālajā laikmetā”.  Projekta mērķis ir stiprināt skolēnu un pedagogu spēju aktīvi piedalīties sabiedriskajos procesos digitālajā vidē, uzsverot Eiropas Savienības vērtības, digitālo līdzdalību un pilsonisko iesaisti. Tā ietvaros tiks attīstītas skolēnu digitālās prasmes un zināšanas par aktīvu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā.

Savukārt Rīgas Valdorfskolas īstenos Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu “IekļautiES!” Šī iniciatīva vērsta uz skolēnu personības izaugsmi, starpkultūru sadarbības attīstīšanu un piederības sajūtas stiprināšanu Eiropas Savienībai. Projekts iedrošinās jauniešus pieņemt izaicinājumus, izprast Eiropas dažādību un apzināt savu lomu sabiedrībā.

Lēmums pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 17.jūlijā.

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Rīgas pašvaldība uzstādīs saules paneļus skolās un sociālās aprūpes centros

, , , , , ,

Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas, CO₂ emisijas un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkās, Rīgas pašvaldība 2025. gadā uzstādīs saules paneļu un akumulatorus piecās vidusskolās, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” un dienas aprūpes centrā Priedaines ielā 11.

“Rīga turpina īstenot pasākumus, lai uzlabotu savos īpašumos energoefektivitāti, jo tieši tie patērē visvairāk enerģijas. Ar šo projektu palīdzību būtiski samazināsim enerģijas patēriņu un ietaupīto naudu varēsim ieguldīt, piemēram, skolās. Rīgas pašvaldības rūpīgi izstrādāto klimata neitralitātes plānu ir atzinīgi novērtējusi arī ES, piešķirot pilsētai nozīmīgu starptautisku atzinību – “Mission Label”,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns paredz, ka līdz 2030. gadam visas pašvaldības ēkas izmantos tikai atjaunojamo elektroenerģiju, tā samazinot izmaksas par enerģiju un īstenojot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

Saules paneļu un akumulatoru kombinācija ļaus gudrāk izmantot saražoto elektroenerģiju – patērēt elektroenerģiju no publiskā tīkla laikā, kad tās cena ir zema, un vienlaikus šajā laikā uzlādēt akumulatorus, lai diennakts stundās, kad elektroenerģija ir dārgāka, patērētu ar saules paneļiem saražoto un akumulatoros uzglabāto.

Elektroenerģijas patēriņš izglītības iestādēs veido būtisku daļu no ēkas enerģijas patēriņa un izmaksām. Saules paneļi un akumulatori tiks izvietoti piecās vidusskolās:

  • Rīgas 72. vidusskolā;
  • Rīgas Teikas vidusskolā;
  • Rīgas 49. vidusskolā;
  • Rīgas Hanzas vidusskolā;
  • Rīgas Imantas vidusskolā.

Kopumā tiks izvietoti 1918 saules paneļi. Saules paneļu jauda noteikta, lai 80% saražotā saules enerģijas apjoma tiktu patērēts uzreiz, bet neizlietoto enerģiju uzkrās akumulatoros izmantošanai vēlāk. Kopējā paredzētā uzstādītā jauda būs 458 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 250 kWh.

Saules paneļus ar akumulatoriem paredzēts izvietot arī pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”, kas atrodas Hipokrāta ielā 6, Rīgā un Rīgas sociālo pakalpojumu centrā Priedaines ielā 11. Sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” saules paneļu jauda noteikta, lai 84,4% no saražotās saules enerģijas tiktu patērēti uzreiz, bet neizmantoto enerģiju uzkrās akumulatoros. Kopējā paredzētā uzstādītā saules paneļu jauda aprūpes centrā paredzēta 200 kWp un akumulatoru sistēma ar kopējo ietilpību 50 kWh.

Savukārt jaunajā Rīgas pašvaldības dienas aprūpes centrā un grupu dzīvokļu mājā Priedaines ielā 11, kas jau šobrīd ir teju 100% klimatneitrāla ēka, paredzēts uzstādīt 50 kWp saules paneļus ar 50 kWh akumulatoriem, nodrošinot, ka 100% no saražotās saules enerģijas apjoma tiks patērēts uzreiz. Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājās ēkām jau šobrīd ir ļoti zems enerģijas patēriņš, jo apkure tiek nodrošināta ar elektrību, un nepieciešamā saules paneļu jauda noteikta, ņemot vērā energoauditora aprēķinus par elektroenerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas.

Projektus līdz 2025. gada 30. novembrim īstenos Rīgas enerģētikas aģentūra un Rīgas pašvaldības Īpašumu departaments.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides komiteja maijā atbalstīja finansējuma piešķiršanu saules paneļu uzstādīšanai: 817 013 eiro izglītības iestādēm, 324 560 eiro sociālās aprūpes centram “Gaiļezers” un 102 038 eiro Sociālo pakalpojumu centram Priedaines ielā.

 

Jūnijā sāksies Zolitūdes Atceres dārza būvniecība

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

“Ir pagājuši jau vairāk nekā vienpadsmit gadi kopš traģiskākā notikuma Rīgas jaunāko laiku vēsturē, un mums kā pašvaldībai ir pienākums godināt bojāgājušo piemiņu, atbalstīt viņu tuviniekus un sabiedrību kopumā. Tieši tāpēc šis projekts pašvaldībai vienmēr bijis svarīgs un pret to izturamies ar īpašu cieņu un atbildību. Protams, būtu vēlējušies, lai procesi virzās ātrāk, taču šajā gadījumā kvalitāte un idejas nozīme ir svarīgāka par steigu. Tagad visi nepieciešamie sagatavošanās darbi ir pabeigti, un jau jūnijā sāksies būvniecība. Novēlu projekta autoru komandai un būvniekiem veiksmīgu, mierīgu procesu – lai bez aizķeršanās taptu vieta, kur pieminēt un godināt tos, kuru dzīvības šī traģēdija pārtrauca,”

sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga – gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras. Tās netraucēs šķērsot laukumu, bet piesaistīs gājēju uzmanību un liks palēnināt kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.

Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs atradīsies lielveikala jumta nogruvuma vietā – izveidots uz bagātīgi apzaļumota Klusuma pakalna, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs.

Izvēloties Atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par būtisku prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli –betons, nerūsējošais tērauds, granīts.

Atceres dārza gaismas scenogrāfiju veidos gan atmosfēriskais apgaismojums Klusuma pakalnā, kas rada maigu, viegli noteiktu gaismēnu saspēli, gan funkcionālais apgaismojums Kopābūšanas laukumā un piegulošo ielu telpā.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Pilnsabiedrība “3A”. 30.aprīlī tika noslēgts līgums par būvniecības darbu veikšanu. Līguma izpildes termiņš ir 12 mēneši no darbu uzsākšanas brīža.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas, iekļaujot arī autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir aptuveni divi miljoni eiro.

Pirmie plānotie darbi objektā būs esošo elementu demontāža un esošās piemiņas zīmes pārvietošana, sagatavošanās darbi teritorijas segumu izbūvei, esošo stādījumu (dzīvžoga) izņemšana, esošo koku aizsardzības pasākumu veikšana un inženiertīklu izbūves uzsākšana.

Jau ziņots, ka ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

🔎 Metu konkursa vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Prezentēs Zolitūdes Atceres dārza metu konkursa ideju

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.