Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

 

26.03.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4467-lē “Par teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai”.

Lēmums

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis – nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu, novēršot pretrunas nosacījumu piemērošanā 1. kārtas un tālāko kārtu būvprojektēšanā teritorijā ar īpašiem noteikumiem “Parkveida publiskās ārtelpas zona (TIN124)”, svītrojot ar Rīgas domes 03.07.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-288-sn “Teritorijas starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” apstiprināto teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 101.2.1. apakšpunktu.

Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – SIA “Vastint Latvia”.
Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

 

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darbdienas, no 01.04.2025. līdz 30.04.2025.

 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “RigaAttistas”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar lokālplānojuma grozījumu redakciju var iepazīties:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443;

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

• elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
• nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
• nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
• klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.


 

Ceturtdien, 20. martā, Teikas apkaimē notika pirmais no šogad septiņiem plānotajiem un pašvaldības organizētajiem praktiskajiem civilās aizsardzības semināriem galvaspilsētas apkaimēs. Seminārā, kas notika NVO namā, pārpildītā zālē piedalījās aptuveni 150 cilvēku, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi iesaistījās 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

Pēc semināra izsludināšanas bija ļoti daudz pieteikumu, brīvo vietu daudzums ātri izsīka un nācās pārtraukt pieteikšanos, tādēļ tika veikts semināra ieraksts, kas nākamnedēļ būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”.

“Pēc notikušā semināra ir gandarījums, ka tas spējis ieinteresēt tik daudz rīdzinieku. Dalībnieku vidū redzējām biedrību pārstāvjus, apkaimju aktīvistus – informācijas multiplikatorus, gan arī vienkārši rīdziniekus, kuri vēlas būt labi sagatavoti dažādām situācijām. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo šādi stiprinām ne tikai mūsu personīgo, bet arī pilsētas un visas valsts drošību un atturēšanas spēju. Vēlos īpaši pateikties mūsu civilās aizsardzības ekspertiem, kuri papildus saviem darba pienākumiem iesaistās šajos semināros, lai nodotu savas zināšanas un pieredzi tālāk iedzīvotājiem. Aicinu būt aktīviem, sekot līdzi un iesaistīties Rīgas piedāvātajās civilās aizsardzības aktivitātēs.”, uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punktā iekļautajām apkaimēm – Berģiem, Brekšiem, Bukultiem, Čiekurkalna, Dreiliņiem, Juglas, Mežciema, Purvciema un Teikas, tāpat bija arī pa kādam interesentam no citām apkaimēm. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šādus seminārus ieteiktu apmeklēt arī saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, tāpat tika izrādīta interese par iespējām iesaistīties apkaimes aktivitātēs.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Semināri šogad notiks vēl sešos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs, pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karteŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Latviskās tradīcijās, ieskandinot ziemas saulgriežus Čiekurkalna apkaimē, svinīgi atklāts jaunizveidotais Čiekurkalna skvērs.

Čiekurkalna skvērs atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9. Jaunajā skvērā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm.

“Šis projekts ir nācis ilgi, bet nācis labi, un liels paldies Čiekurkalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās plānošanā un ideju realizēšanā, lai apkaime iegūtu patīkamu, sakārtotu un skaistu atpūtas vietu. Skvērā atrodas arī īpašs “Swedbank” dāvinājums – vides objekts “Drosme”, kas, manuprāt, labi definē apkaimes raksturu, tāpēc šeit tas ir ļoti atbilstoši,”

pauda Rīgas domes mērs Vilnis Ķirsis

Savukārt, Čiekurkalna apkaimes biedrības valdes locekle Vija Rulle norādīja, ka apkaimes sabiedriskajam centram ir jābūt tādam, kur cilvēkiem patīk pulcēties, un tagad, līdz ar Čiekurkalna skvēra atklāšanu, iedzīvotājiem tāds ir. Rulle pauda, ka apkaime ir gandarīta, ka ir tikušas ņemtas vērā tās iedzīvotāju paustās idejas un izveidots labākais variants visu vajadzībām un vēlmēm.

Tāpat darbu laikā skvērā izveidots bruģēts pastaigu celiņš, kurš savieno 4. šķērslīniju un 5. šķērslīniju, visa ceļa garumā un pie bērnu laukuma ir ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīta koka platforma, kuru var izmantot gan sēdēšanai, gan skatuvei.

Skvērā arī labiekārtota un apzaļumota teritorija gar bruģēto celiņu no abām pusēm, izveidots interesants reljefs, iestādīti dažādi augi un egle. Tāpat izvietoti jauni soliņi un atkritumu urnas.

Čiekurkalna skvēru daiļo arī īpašs, apgaismots vides objekts “Drosme”, kas ir “Swedbank” bankas dāvinājums.

Savukārt, skvērā jau esošais bērnu rotaļu laukums papildināts ar divām jaunām iekārtām – rotējošo karuseli, kas trenē vestibulāro aparātu bērniem un multifunkcionāls kubs ar slidkalniņu bērniem no sešu gadu vecuma.

Jaunā skvēra atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izzīlējot veiksmi nākamajā gadā visiem sanākušajiem.

📸 FOTO

Skvēra ierīkošanas izmaksas veido 495,5 tūkstošus eiro.

 

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Rīgas pašvaldība jau sesto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 29 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties septiņas idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro apmērā, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 100 000 eiro.

Balsošana par 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

No 22 balsošanai izvirzītajiem projektiem 29 396 iedzīvotāji savas balsis atdeva par  sekojošām iecerēm: 

  • Rotaļu un sporta laukums Purvciemā, Stirnu ielā (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 3023 balsis;
  • Pļavnieku parka sporta zona (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2847 balsis;
  • Teikas un Čiekurkalna velotrasei būt! (daļēja īstenošana). Projekts saņēmis 2702 balsis;
  • Pastaigu takas Saules dārzā Mežaparkā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2659 balsis;
  • Laukums atpūtai un sportam Vecāķu apkaimē (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2643 balsis;
  • Bolderājas skeitparks “JUMIS” (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2601 balsis;
  • Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām). Projekts saņēmis 2483 balsis.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 11. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau trešo gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza arī RTU Arhitektūras fakultātes studenti.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau sesto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai piecos konkursa gados nodoti 46 projekti. No tiem 26 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

Sestdien, 26. oktobrī kultūrvietā Viskaļi, plkst. 15:00-19:00 notiks pirmā no četrām atšķirīgām tematiskajām Radošo meistarklašu sestdienu sērijām – TEKSTILO!

Viskaļu kopiena aicina aust pie lielajām, vecajām stellēm; pāršūt, atjaunot un dekorēt apģērbu; izšūt, izrotāt un arī apdrukāt kādu joku. Varēsi piedalīties dažādās neparastās TEKSTILOŠANAS meistarklasēs pie Viskaļu rezidentiem – māksliniekiem un dizaineriem, kuri rādīs un mācīs savu radošo praksi darbā ar tekstilu un modi. Varēsi atklāt jaunizveidoto Tekstila & Modes kopdarbnīcu, kas būs publiski pieejama arī tālākām sadarbībām. Par to visu plašāk varēsi uzzināt pasākumā.

Kam?

Meistarklašu saturs ir orientēts pieaugušajiem. Dalība bērniem iespējama ar vecāka vai pavadoņa līdzdalību.

Ar ko?

Visi materiāli meistarklasei būs pieejami uz vietas.
Visas meistarklases ir bezmaksas.

Kur?

Kultūrvietā Viskaļi – Dzīves kvalitātes dizaina institūts.
Viskaļu ielā 36A, Čiekurkalnā, Rīgā

Cikos?

Plkst. 15.00-19.00

• 15.00 – pulcēšanās Viskaļu vestibilā, ekskursija pa Viskaļu kopdarbnīcām un iepazīšanās ar meistarklašu iespējām un katru darbnīcas vadītāju. Viskaļu vestibils atrodas pirmajā stāvā pie ēkas galvenās A ieejas no iekšpagalma puses.
• 16.00-19:00 – darbošanās meistarklasēs. Pēc ekskursijas dodies uz izvēlēto meistarklasi pie kāda no vadītājiem. Vienlaicīgi notiks 3 dažādas radošās meistarklases, sadaloties un darbojoties mazākās grupās.

Kas tālāk?

Tavs meistarklasē radītais darbs paliek pie meistarklases vadītājiem līdz 14.12.2024., kad Viskaļu Ziemassvētku tirdziņā atklāsim visa meistarklašu cikla pop-up izstādi un svinēsim paveikto. Saņemt savus darbus varēsi pēc tirdziņa.

Lūgums pieteikties dalībai pasākumā, atzīmējot savu ierašanos Viskaļu Facebook profila pasākumu sadaļāŠEIT,  lai nodrošinātu meistarklašu norisi atbilstoši gaidāmajam apmeklētāju skaitam.

Tev ir arī unikāla iespēja dalīties ar savu radošo praksi, piesakoties par meistarklases vadītāju! Ja vēlies dalīties savām prasmēm, vadīt radošu meistarklasi, bet Tev nav kur, lūk mums ir kur! Piesakies zvanot vai rakstot whatsapp +37126088364

Sākot ar 26. oktobri, katru otro sestdienu līdz Ziemassvētkiem Viskaļos būs atvērtās radošās meistarklases. Katrā sestdienā pievēršamies kādai atšķirīgai mākslas, dizaina un amatniecības jomai. Meistarklašu sēriju mērķis un ideja ir darbināt Viskaļu izglītojošo un radošo potenciālu – dot Tev iespēju uzzināt un izmēģināt Viskaļu atvērtās kopdarbnīcas, ļaut Tev iepazīt Viskaļu rezidentu radošo darbību daudz tuvāk un arī savstarpēji tīkloties ar apkaimju iedzīvotājiem, un visiem gūt radošu izaugsmi.

26.10.2024. – TEKSTILO uzaud, pāršuj, izšuj, apglezno, apdrukā;
9.11.2024. – GRAFIĶO zīmē, krāso, sietspied, linogriez;
23.11.2024.FORMĒ veido, atlej, mālo, keramiķo;
7.12.2024.DIZAINĒ plāno, konstruē, juveliero, skaņo;
14.12.2024.EKSPO izstādi & svini!

Ja Tev ir jautājumi par pasākumu vai nepieciešams nodrošināt īpašas piekļuves prasības, vai ir jautājumi par Viskaļu piekļūstamību, lūdzu sazinies zvanot vai rakstot whatsapp +37126088364

Pasākumu rīko biedrība FREE RIGA un kultūrvieta Viskaļi – Dzīves kvalitātes dizaina institūts. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi iemūžināt un atspoguļot pasākuma norisi publicitātes materiālos.

Uz tikšanos!

 

2024. gada vasarā “Zīmējumu teātris” pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstam ir sagatavojis jaunu izrādi “Kaimiņa dārza anatomija”, kas interesentiem skatāma dažādās Rīgas apkaimēs. Vasaras ciklā jau notikušas izrādes Bieriņu akmeņdārzā, Lastādijas radošajā kvartālā un kultūrvietā “Aleponija”. Vēl gaidāmas izrādes Grīziņkalnā, Čiekurkalnā un Pārdaugavā.

Tuvākās izrādes:

●  3. augustā plkst. 12.00 Uzvaras parkā “Kreisā krasta svētkos”

●  3. augustā plkst. 17.00 Dzīves kvalitātes institūta “Viskaļi” Zaļumballē

Latviešiem ir trāpīgs teiciens: “Cita acī skaidu redz, savā baļķi neredz”. Un kuram tad nav aizslīdējis skatiens caur kaimiņa žoga šķirbu vai nenovaldīta mēle izteikusies par tur redzēto? Zīmējumu izrādē “Kaimiņa dārza anatomija” improvizators Varis Klausītājs kopā ar mākslinieku Mārtiņu Zuti un dažādu Rīgas rajonu iedzīvotājiem izveido vienu izfantazēta kaimiņa dārzu un uzbur to 3 dažādos laikos – pagātnē, tagadnē un pareģo arī nākotni. Katrs laika posms ar krāsainiem krītiņiem tiek zīmēts uz caurspīdīgām sienām, tādējādi skatītājiem ir redzami arī iepriekšējie zīmējumi piedāvājot turpinājumu nākamajiem. Varis Klausītājs uzklausa skatītāju ieteikumus un vada sarunu, kurā kopīgi izanalizējot kaimiņa dārzu skatītāji var izsāpēt sakrātās dusmas, skaudību, izpriecāties par uzlabojumiem, lai pēc tam uz saviem īstajiem kaimiņiem paskatītos jau ar pavisam citām emocijām.

“Kaimiņa dārza anatomija” ir izrāde, kas veido rajona kopienu, kaimiņu saliedētību un komunikāciju. Izrāde ir viegli pielāgojama tieši tai auditorijai, kāda ir ieradusies, līdz ar to tai nav vecuma, dzimuma vai kādu citu sociālo aspektu ierobežojuma. Izrādes vadītājs Varis Klausītājs pārvalda latviešu, krievu un angļu valodu, līdz ar to šajās valodās runājošie varēs iesaistīties izrādē pat ja galvenokārt izrāde tiks vadīta latviešu valodā.

Izrāde veidota pēc zaļā teātra principiem – tātad pārvadājama vienā B kategorijas automašīnā, un visi izmantotie materiāli ir vairākkārt izmantojami. Arī izrādes laikā netiešā veidā tiks vērsta skatītāju uzmanība uz to, kā viņi rūpējas uz vidi sev apkārt.

Pasākumu organizē neatkarīgais profesionālais teātris “Zīmējumu teātris”, atbalsta Rīgas valstpilsētas pašvaldība. Izrādēs piedalīsies aktieris un režisors Varis Klausītājs un mākslinieks Mārtiņš Zutis.

Kontaktinformācija: Varis Klausītājs, +371 26 414 627, klausitajs.varis@gmail.com

Vēl visu jūliju mobilās kultūrtelpas “Strops” aicina rīdziniekus un viesus izbaudīt daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Koncerti, radošās darbnīcas, pasākumi bērniem un sirsnīgas tikšanās ar kaimiņiem – tas viss piecās Rīgas apkaimēs!

Šajā vasarā Rīgā darbojas piecas mobilās kultūrtelpas “Strops”:

  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā;
  • Čiekurkalna bibliotēkas dārzā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
  • Pļavnieku Zaļajā birzī.

Kultūrtelpā “Strops” Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā notiks divi pasākumi

  • 11. jūlijā no plkst. 18.00 – notiks vakars jauniešiem, kura laikā plānota tikšanās un radošas nodarbes ar bērnu grāmatas “Dorabellas istaba” autori Daci Kravali, bet pēcāk skanēs koncerts “Vārds jaunajiem mūziķiem” – jauniešu grupu “Pēdējais vilciens” un “Stariņš” vadībā.
  • 25. jūlijā, no plkst. 18.00 – norisināsies keramikas darbnīca “Mālu ēdnīca” sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja izbraukuma darbnīcu un “Waterflower” jeb Sabīnes Moores interaktīva performance, izmantojot augus un elektronisko mūziku.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā pārsteigs ar dažādiem koncertiem un pasākumiem bērniem

  • 12. jūlijā plkst. 19.00 – visi aicināti uz operdziedātājas Evijas Martinsones un pianistes Agneses Egliņas koncertu.
  • 13. jūlijā plkst. 19.00 – mazākos gaidīs pasākums “Brīnumu diena”. Tajā plānota tikšanās un radoša nodarbība ar bērnu grāmatas “Dorabellas istaba” autori Daci Kravali, kā arī zinātnes centra “Vizium” radošās darbnīcas un tikšanās un radošas nodarbes bērniem ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori un Ziepniekkalna apkaimes biedrību.
  • 26. jūlijā plkst. 19.00 – jūlija izskaņā Ziepniekkalna iedzīvotājiem sarūpēts Mārča Auziņa un Aijas Vītoliņas muzikāls ceļojums koncertprogrammā “Krustojumi”.
  • 27. jūlijā plkst. 11.00 – notiks Katrīnas Gupalo koncerts bērniem kopā ar Edgaru Vilcānu un Armandu Varslavānu. Visus priecēs arī Rīgas Cirka skolas burbuļu stacija.

Kultūrtelpā “Strops” Čiekurkalna bibliotēkas dārzā

  • 3. jūlijā plkst. 18.00 – gaidāmas izzinošas pastaigas gida pavadībā uz Čiekurkalna ievērojamākajiem objektiem “Iepazīsti savu Čiekurkalnu”, bet pēc tām – Improvizācijas akadēmijas teātra izrāde.
  • 17. jūlijā plkst. 18.00 – notiks Rīgas Jauniešu Leļļu teātra “I-ā” izrāde “Sapnis par karali”.
  • 31. jūlijā plkst. 18.00 – apmeklētājus pārsteigs mūzikas grupa “Jōra” un pēc tās – latviešu kino vakars.

Kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī

  • 3. jūlijā plkst. 18.00 – kopā ar jauno mūziķi un dziesmu autori Rūtu Ķergalvi, spilgto personību un dziedātāju Ievu Sutugovu un mūziķi Kārli Būmeisteru tiks ieskandināta vasaras festivālu sezona.
  • 17. jūlijā plkst. 18.00 – sezonas noslēguma pasākumu Pļavnieku Zaļajā birzī vadīs jaunā, enerģiskā dziedātāja un dziesmu autore Diona Liepiņa. Vakara turpinājumā Rīgas DJ skola un tās dibinātājs Kaspars Dabra jeb DJ Dubra kopā ar vienu no labākajiem Latvijas skrečošanas mākslas dīdžejiem Kasparu Dziļumu jeb DJ Aspirins apmeklētājus iepazīstinās ar dīdžejošanas pamatprincipiem, vadīs praktiskās darbnīcas un paraugdemonstrējumus, bet vakara noslēgumā gaidāmas dejas abu profesionālo DJ mūzikas pavadījumā.

Kultūrtelpa “Strops” Ķengaraga apkaimē

  • 11. jūlijā plkst. 19.00 – Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, jūliju ieskandinās ar Daumanta Kalniņa un Romāna Vendiņa koncertu. Mūziķi radīs vasarīgi romantisku noskaņojumu, izpildot latviešu un ārzemju autoru dziesmas, tostarp arī kādu Daumanta Kalniņa radītu dziesmu.
  • 18. jūlijā plkst. 19.00 – gaidāms Kaspara Zemīša un Kārļa Zemīša koncerts. Ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis kopā ar vecāko dēlu Kārli Zemīti (grupas “Pirmais kurss” mūziķi) atskaņos savas ģitāras zelta repertuāru. Pavisam noteikti neizpaliks arī sulīgā humora piepildītas sarunas.
  • 25. jūlijā plkst. 19.00 – sezonu noslēgs roks, grupas “Dzelzs vilks” līdera Jura Kaukuļa solo koncertā ar pilnu jaudu skanēs dziesmas un melodijas dažādām ģitārām, elektronikai un vienai balsij, tostarp mūziķa radītas, labi pazīstamas un mazāk zināmas kompozīcijas no dažādiem “Dzelzs vilka” daiļrades posmiem un dziesmas no teātra izrādēm.

“Stropos” apmeklētāji vasaras garumā var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnijā un jūlijā “Stropos” paredzēti vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.

Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās “Strops” visas vasaras garumā var uzzināt mājaslapā kultura.riga.lv, vasara.riga.lv, kā arī sekojot līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.