Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Vides objekti “Filosofija pilsētā” – “Gudrība”, “Drosme”, “Mērenība”, “Taisnīgums” un “Atbildība”, kurus pēc uzņēmuma “Swedbank” iniciatīvas veidojusi dizaina studija “H2E”, saņēmuši bronzas kubu prestižajā radošo industriju konkursā “ADC Awards”.

Vides objektu mērķis ir paust idejas un vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Katra vides objekta simbolika, kā arī ētiskas pārdomas rosinoši audio stāsti ir saistīti ar piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu.

Skulptūrās ir integrēti QR kodi, kas skatītājus ved uz audio stāstījumu latviešu un angļu valodā, un dialogi, kas ierakstīti īpaši jauniešu auditorijai. Audio stāsti radīti sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem filozofiem.

Vides objekti ir izstrādāti saskaņā ar jau esošiem Rīgas teritoriju labiekārtojuma projektiem.

🔎 Vairāk informācijas par vides objektiemšeit.

“ADC Awards” ir pasaulē senākā balva, kas godina izcilību radošajās industrijās. Konkursu rīko organizācija “The One Club for Creativity”, un šogad tas notika jau 104. reizi. 14. maijā apbalvošanas ceremonijā Ņujorkā kļuva zināms, ka projekts “Filosofija pilsētā” izcīnījis bronzas godalgu arhitektūras, interjera un vides dizaina kategorijā.

 

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.


  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapāŠEIT.


 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 23. aprīlī. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Āgenskalna apkaimē, Eduarda Smiļģa ielā 46.

“Ļoti novērtējam iedzīvotāju aktīvo iesaisti mūsu rīkotajos civilās aizsardzības semināros Rīgas apkaimēs. Mēs pastāvīgi turpinām pilnveidot un papildināt semināru programmu, tā piemēram, šoreiz mums pievienosies “Latvijas Bankas” eksperts, kurš pastāstīs par finansēm un piekļuvi naudas līdzekļiem krīzes apstākļos. Šajā seminārā iedzīvotāji varēs veicināt gan savu personīgo, gan reizē mūsu pilsētas kopējo drošību, jo labi informēti un zinoši iedzīvotāji ir viena no atslēgām noturīgai un drošai Rīgai,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola


Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formuŠEIT.


Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no apkaimēm: Ķīpsala, Āgenskalns, Torņakalns, Bieriņi, Atgāzene, Salas, Katlakalns, Bišumuiža un Ziepniekkalns, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punktā.

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Āgenskalna apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos:

📌 Pirmais seminārs jau notika 20. martā Teikā, pulcējot kuplu dalībnieku skaitu. Pasākuma FOTO skatāmi – ŠEIT.
📌 Aprīlī notiks seminārs Āgenskalnā;
📌 Maijā – Centra apkaimē;
📌 Jūnijā – Bolderājā.

Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

No aprīļa vidus līdz maija beigām Lucavsalas kopienas dārzā norisināsies trīs notikumu cikls, kas veltīts simbiotiskai sadarbībai ar apkārtējo vidi un tās iemītniekiem dārzkopības formā. Cikla ietvaros vietējās apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti tiks aicināti piedalīties ilgtspējīgai dārza plānošanai veltītā seminārā, dobju ierīkošanas darbnīcās un dārza svinībās Lucavsalā.

Turpinot aktualizēt urbāno dārzu un pilsētvides zaļo zonu kā demokrātiju veicinošu telpu nozīmi urbānā kontekstā, kā arī praktisku zināšanu pēctecības apriti, notikumu cikls aicinās pavērties uz dārzkopību kā attiecību veidošanas formu. Rosinot ieklausīties apkārtējā vidē un stādīšanas, ravēšanas, rušināšanās praksēm pievērsties kā rūpēm – notikumi nodrošinās gan teorētisku, gan praktisku “dārzzinību” bāzi apmeklētājiem un Lucavsalas kopienas dārza potenciālajiem apdzīvotājiem.

“Mazdārziņi ir integrāla Rīgas pilsētvides daļa. Daļa no tiem tikusi izveidota jau pirms vairāk nekā simts gadiem ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu ārtelpu rekreācijai, līdzīgi kā citviet Rietumeiropā. Dārziņus ir nepieciešams pilsētvidē saglabāt un attīstīt, it sevišķi laikā, kad cilvēku saskarsme ar dabu, pārtikas audzēšanu, kā arī vienam ar otru piedzīvo krīzi. Tas sākas gan ar prasmju veidošanu un uzturēšanu pilsētnieku vidū, gan ar mērķtiecīgu rīcību no pašvaldības puses, atbalstot dārzniekus un kopienu ieceres,”

komentē Kristīne K. Putniņa, bioloģiskās daudzveidības, zemes lietojuma, klimata pārmaiņu un atjaunīgo energoresursu mijsakarību eksperte biedrībā “Zaļā brīvība”

Cikla “Dārzzinis” ietvaros plānoti trīs notikumi:

📌 27. aprīlī plkst. 16:00 “Galva dārzā” : Ilgtspējīgas dārza plānošanas seminārs (sadarbībā ar Latvijas Permakultūras biedrības līdzdibinātāju Artūru Freiju) & literatūras un mākslas mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” aprīļa izdevuma “LUCAVSALA” atklāšana kopienas centrā “Maiznīca” (Lastādijas 60).

📌 10. un 11. maijā plkst. 10:00-17:00 “Rokas dārzā” : Dobju ierīkošanas un stādīšanas darbnīcas (sadarbībā ar bioloģi, Latvijas sēklu bibliotēkas iniciatīvas aizsācēju Sandru Stabingi);.

📌 31. maijā plkst. 13:00 “Prieks dārzā” : Svinības dārzā

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai un citām radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākuma afiša

Pasākuma afiša

 

Lai uzlabotu adresāciju un orientēšanas iespējas pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 7. aprīlī lēma piešķirt jaunus nosaukumus piecām Rīgas ielām un skvēram Čiekurkalnā, bet trīs ielas pārdēvēt.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, tiks piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024. gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, tiks piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā būs Margaritas Stārastes iela. Rakstnieces vārdā tiks nosaukts sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu. Margarita Stāraste dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķirs Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā tiks atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Bertas Pīpiņas ielas nosaukums tiks piešķirts sarkanajām līnijām no Krasta ielas līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0100 043 0095.

Trīs ielu posmos pašvaldība mainīs to nosaukumus. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, tiks pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums patlaban ir divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēs par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms tiek pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 tiek pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023. gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru. Jautājumi vēl tiks skatīti Rīgas domes sēdē.

 

Šoruden noslēgusies Laivu ielas un jaunas ielas izbūve Lucavsalā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Realizējot būvprojektu, attīstīta degradētās teritorijas daļa, padarot to ērtāku un patīkamāku Lucavsalas iedzīvotājiem. Izbūvēto ielu kopgarums sasniedz 1,3 kilometrus.

Realizējot projektu, izbūvēts Laivu ielas turpinājums (aptuveni 0,65 km garumā) ar apgriešanās laukumu un jauna iela (aptuveni 0,66 km garumā), kas savieno Lucavsalas ielu ar Laivu ielu. Gar Laivu ielas brauktuves vienu pusi, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu izbūvēts atdalīts gājēju un velosipēdu ceļš, bet otrā pusē gājēju ietve. Starp brauktuvi un ietvēm izbūvēta sadalošā josla ar zaļo zonu, kurā izvietots ielas apgaismojums. Izbūvētā brauktuve ir ar divām braukšanas joslām – viena josla katrā virzienā. Brauktuves kopējais platums ir septiņi metri, tādējādi nodrošinot iespējamā sabiedriskā transporta kustību. Tāpat ir izbūvētas divas sabiedriskā transporta pieturvietas – iekškvartāla ielā un apgriešanās laukums.

📸 FOTO

Projekta gaitā izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un ielu apgaismojums, kā arī veikta esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūve kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūve.

Iepriekš ziņots, ka darbi Lucavsalā apstājās, jo būvuzņēmējs, kurš darbus bija sācis, tos ilgstoši neveica un pārkāpa līguma nosacījumus. Tāpēc departaments lauza līgumu ar būvuzņēmēju. Pēc tam, atklāta konkursa kārtībā, tika izraudzīts būvuzņēmējs SIA “BINDERS”, kas iesāktos darbus pabeidza.

Līguma kopējā summa – 1,6 miljoni eiro (t.sk. PVN).

 

Lucavsalā AS “Ķekava Foods” ir uzstādījusi un parka apmeklētājiem nodevusi lietošanai septiņus jaunus āra grilus ar grilēšanas aprīkojumu, nomainot savulaik 2017.gadā uzstādītos, bet nu jau nolietotos grilus. Grili izvietoti Lucavsalas dienvidu daļā, zaļajā zonā Mazās Daugavas krastā, posmā starp Lucavsalas līča peldvietu un Rīgas Airēšanas klubu.

Grilparks ar septiņām labiekārtotām piknika vietām ir pieejams ikvienam Lucavsalas parka apmeklētājam. Izmantojot publiski pieejamos grilus, ir svarīgi būt piesardzīgiem un ievērot visus ugunsdrošības noteikumus, kā arī rūpēties par kārtību un sakoptu grilparka apkārtni.

Jau vēstīts, ka, turpinot Lucavsalas atpūtas zonas labiekārtošanu, teritorijā pie bērnu rotaļu laukumiem pavasarī tika iestādīti 70 augļu koki – dažādu šķirņu ābeles, bumbieres un ķirši. Ābeles, ķirši un bumbieres iestādītas Lucavsalas ziemeļu daļā pie bērnu rotaļu laukumiem, labajā pusē Salu tiltam, braucot no centra uz Pārdaugavu.

Lucavsalas atpūtas zona tika izveidota pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tajā atrodas peldvieta un pašvaldības policijas glābšanas stacija, bērnu rotaļu laukumi, volejbola laukumi un trenažieri vingrošanai. Pērn blakus atpūtas zonai tika ierīkots arī lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā.

 

Septembrī Lucavsalas kopienas dārzā notiks trīs pasākumu – satikšanos – cikls, kurā par vadmotīvu tiks lietots dizains kā kopienas sajūtas veicināšanas instruments. Cikla ietvaros apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti ražas laikā aicināti tikties dārzā – radošās darbnīcās, vakariņās un diskusijā.

Aktualizējot ilggadējo Lucavsalas attīstības plānu problemātiku, bet arī sabiedrībai pieejamu un sakārtotu pilsētvides dārzu nozīmi urbānajā telpā kopumā, notikumu cikls “Kopienas dizains” iecerēts kā apkaimes iedzīvotāju un viesu satikšanās punkts, telpa kopīgai jaunradei un vienotu risinājumu meklējumiem teritorijai aktuālajām problēmām. Sadarbībā ar dizaina studiju “onlyonly” (Anna Līva Traumane un Harijs Vucens) pasākumu cikla apmeklētāji savstarpējā dialogā izstrādās īpaši Lucavsalai radītu vides dizaina objektu prototipus, kas tiks saglabāti lietošanai dārziņu teritorijā, savukārt publiskā diskusijā pievērsīsies urbānās dārzkopības kā ekoloģiski radošas prakses izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī dizaina pielietojumam pilsētvides zaļo zonu kā demokrātiju veicinošu telpu attīstībai un uzturēšanai.

Cikla “Kopienas dizains” ietvaros plānoti trīs notikumi:

7. septembrī plkst. 11.00-19.00 “Lūkoties dārzā”: Ideju koprades darbnīca ģimenēm ar bērniem un vakariņas dārzā;
21. un 22. septembrī plkst. 11.00-17.00 “Apsēsties dārzā”: Dārza mēbeļu veidošanas pēcpusdienas;
26. septembrī plkst. 18.00 “Atrasties dārzā”: Saruna (p)ar dārziem, dārzniekiem un dizainu.

Pasākumus aicināti apmeklēt gan Lucavsalas, gan citu mazdārziņu īpašnieki, apkaimju biedrību pārstāvji un citi urbānās dārzkopības interesenti.

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai u.c. radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

19. un 20. jūlijā Lucavsalā, norisināsies festivāls “Positivus”. Sadarbībā ar “Positivus”, Latvijas galvaspilsētā jau trešo gadu pēc kārtas valda pasaules līmeņa festivāla sajūtas un Rīga rada svētkus ne tikai sev, bet arī pilsētas viesiem.

“Mums patīk, ka Rīgā notiek lieli pasākumi – cilvēki pulcējas un bauda svētkus, kas rada pilsētā dinamiku, veido pilsētas pulsu. Mums patīk, ka Rīgā notiek mūzikas festivāls “Positivus”! Lai tie ir svētki kā rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem!” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis. “Lai pozitīvas emocijas tiem Rīgas skolu labākajiem absolventiem, kuri saņēmuši brīvbiļetes uz festivālu par izciliem sasniegumiem skolā! Lai pozitīvs kopā būšanas laiks Goda ģimenēm, kas šogad festivālā ir īpaši gaidītas! Lai Rīgas viesmīlību izbauda tie tūkstoši ārzemju viesu, kuri pie mums atbraukuši tieši uz festivālu Positivus!”

uzsver V. Ķirsis

2022. gada jūlijā festivāls pirmoreiz notika Rīgā, Lucavsalā, un abās festivāla dienās to apmeklēja attiecīgi 20 tūkstoši un 23 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem vismaz 6000 bija no ārvalstīm, galvenokārt, Lietuvas un Igaunijas. Savukārt 2023. gadā “Positivus” kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 25 tūkstošus katrā festivāla dienā un ārvalstnieku kopējais apmeklētāju skaits pārsniedza 6000. Tiek prognozēts, ka šogad festivālu varētu apmeklēt vismaz 7000 ārvalstu viesu, galvenokārt, no Lietuvas, Igaunijas un Ziemeļvalstīm. “Positivus” veido Rīgas tēlu Latvijā un arī pasaulē.

“Mēs esam priecīgi un lepni, ka trešo gadu “Positivus” festivālu varam rīkot Rīgā. Esam īpaši priecīgi par to, ka šāds festivāls ir vienīgais festivāls Baltijā, kurš pulcē tik daudz pasaules līmeņa mākslinieku un arī ārzemju apmeklētāju. Tiekamies jau šajā nedēļas nogalē Lucavsalā, un esiet gatavi daudz jauniem pārsteigumiem!” akcentē festivāla “Positivus”

organizators Ģirts Majors

📌  Rīgas domes priekšsēdētāja V. Ķirša un “Positivus” organizatora Ģ.Majora video.

Starp dziesmām, dejām, ēdienu un dzērienu baudīšanu pienākas arī kāds atpūtas brīdis, kas jāizmanto, lai nedaudz vairāk iepazītu Latvijas galvaspilsētu, tādēļ Rīgas pašvaldība sagatavojusi ceļvedi “Positivus” apmeklētājiem.

“Positivus” ir mūzikas festivāls, kas ik gadu pulcē tūkstošiem apmeklētāju un ļauj klātienē baudīt gan pasaules slavenu mākslinieku, gan vēl jaunu un mazpazīstamu mūzikas talantu sniegumu.